
Krievijas un Baltkrievijas repatrianti pauž neapmierinātību, ka Latvijā liegs viņiem iegādāties īpašumus

Repatrianti, kuri legāli dzīvo Latvijā saskaņā ar Repatriācijas likumu, vērsušies Saeimā un pie valsts augstākajam amatpersonām, aicina viņiem neliegt tiesības iegādāties īpašumu tikai pilsonības dēļ.
Saeimā pašlaik notiek darbs pie Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likumprojekta, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai tiem piederošām juridiskām personām iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā.
Repatrienti vēstulē pauž bažas par Saeimā izskatāmo likumprojektu, kas paredz liegt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā, neparedzot izņēmumus pat tiem, kuriem ir repatrianta statuss un uzturēšanās atļauja. Petīcijā tiek uzsvērts, ka šāds vispārējs aizliegums ir diskriminējošs, pārkāpj cilvēktiesības, īpašuma tiesības un vienlīdzības principu, kā arī neatbilst Latvijas Satversmei, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Repatrianti uzsver, ka viņi ir lojāli Latvijas sabiedrības locekļi, maksā nodokļus un ir integrējušies valstī, tāpēc viņiem nedrīkst liegt tiesības iegādāties īpašumu tikai pilsonības dēļ. Viņi aicina ieviest individuālu riska izvērtēšanu, nevis piemērot vispārēju aizliegumu, un brīdina, ka šāda politika var radīt juridisku nenoteiktību, apdraudēt cilvēku drošību un kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam.
Petīcijā tiek prasīts izslēgt repatriantus no likuma darbības, nodrošināt viņu tiesību aizsardzību un saskaņot likumprojektu ar nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.
Likumprojekta mērķis ir nepieļaut Latvijas valsts interesēm kaitnieciskas vai bīstamas darbības, kā arī starptautiski noteikto sankciju apiešanu.
Izmaiņas attieksies uz abu agresorvalstu fiziskajām un arī juridiskajām personām un tiem juridiskajiem veidojumiem, kuri izveidoti Krievijā vai Baltkrievijā, vai kuru patiesie labuma guvēji ir šo valstu pilsoņi.
Plānots, ka ierobežojumi neattieksies uz tām personām, kuras Latvijā saņēmušas Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajām prasībām.
Likumprojektu "Jaunās vienotības" Saeimas frakcija izstrādājusi sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju. "Jaunā vienotība" uzskata, ka likumprojekts stiprinās valsts iekšējo drošību, liedzot Latvijai nelabvēlīgām fiziskām vai juridiskām personām vairot savu ietekmi un klātbūtni valsts teritorijā, iegādājoties nekustamo īpašumu.