Uzņemties politisko atbildību būtu... demokrātiskā valstī nepieņemami? VARAM ministre Inga Bērziņa par balsu skaitīšanas fiasko

“Latvijas Radio 1” raidījumā “Labrīt” Bērziņa šorīt atklāja, ka nu galīgi nav priecīga par to, kā balsu skaitīšana naktī uz svētdienu un dienas gaitā noritējusi. Kopumā atbildīga esot Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), kuras direktors Jorens Liopa esot “zaudējis viņas uzticību” un atstādināts.

Politiskās atbildības uzņemšanās būtu nedemokrātiska?

Taču pēcāk sekoja žurnālista jautājums, kas būtībā ir par sabiedrības uzticību pašai ministrei, proti, vai kādam būtu jāuzņemas politiskā atbildība par notikušo? Žurnālists arī piebilda, ka problēmas ar VARAM pakļauto VDAA bija arī iepriekšējā gadā, proti, oficiālās elektroniskās adreses sistēmas traucējumi, kas izvērtās arī teju 100 000 eiro zaudējumos.

“Vēlēšanu organizācija nav un nedrīkst būt politisks process. Jebkura politiskās atbildības uzņemšanās par vēlēšanām ir pirmais solis uz vēlēšanu politizāciju, kas demokrātiskā valstī nav pieņemami,” atbildēja ministre Bērziņa.

Principā sanāk – par to, ka 21. gadsimta digitalizācijas zīmē aizvadītu vēlēšanu norise valstī izvēršas par farsu, nevienam politiķim – pat tādam, kurš atbildīgs par šo digitalizāciju – nekad nevajadzētu uzņemties atbildību, jo... tas ir demokrātiskā valstī nepieņemami. 

Intervijā ar “Latvijas Radio 1” tika arī atgādināts, ka ministre savulaik izvirzīja tieši tādus mērķus, kuru nesasniegšanu balsu skaitīšanas fiasko lieliski ilustrē. 

Atbildē ministre vien pauda, ka Latvijā esot arī virkne digitālu pakalpojumu, kuri ieviesti un darbojas. Žurnālists pretī norādīja, ka VARAM jau gadu ir cits nosaukums, taču “Jaunās Vienotības” (JV) mājaslapā viņa “joprojām ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre”.

“Politiskais spēks, kurš gadu nespēj savā mājaslapā izlabot ministra amata nosaukumu, ir spējīgs pārraudzīt tādas lietas kā elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma, elektroniskās adreses sistēma?” vaicāja žurnālists.

Atbildē Bērziņa vien pauda pateicību, ka kļūda JV vietnē atrasta un vēlreiz uzstāja, ka Latvija ir digitāla valsts un mums ir, ar ko lepoties. Ministre vēl piebilda, ka nesen uzstājusies Moldovas digitālajā samitā (Moldova Digital Summit 2025) un ka Moldova ir gatava pārņemt no Latvijas to pieredzi, kas mums ir digitalizācijas sfērā.

Vēl vienu, pēdējo jautājumu par to, būs vai nebūs politiskās atbildības uzņemšanās, ministre noignorēja. Jāpiebilst, ka līdzīgā manierē Bērziņa situāciju par politisko atbildību saistībā ar balsu skaitīšanas problēmām Jauns.lv komentēja vēl iepriekšējā svētdienā.

Latvija palīdzēšot Moldovai kļūt tikpat digitālai

Intereses pēc gan noskatījāmies VARAM ministres performanci no 5. līdz 7. jūnijam notikušajā Moldovas digitālajā samitā, kur Bērziņa tika pieteikta kā “sabiedrotais Moldovas digitalizācijā”.

Latvijas pārstāve 5. jūnijā uz skatuves tika uzņemta, skanot rokmūzikai. Uz ekrāna lieliem burtiem bija rakstīts sauklis: “Nekādu kompromisu, ja runa ir par digitālo izcilību” (ministre uzstājas no 36:40):

Bērziņa angļu valodā ar pamatīgu akcentu vispārīgi stāstīja par to, cik laba ir digitalizācija un ka Moldovai un Latvijai kopīgi jāmeklē digitālās inovācijas un jāpalīdz Moldovai attīstīt šo šķautni. Tika slavēti arī vairāki Latvijas digitālie risinājumi, tostarp jau pērn galvassāpes un finansiālus zaudējumus sarūpējušās e-adreses. Pēcāk sekoja šis tas par mākslīgā intelekta potenciālu un to, ka Latvija šobrīd būvē modernāko datu centru Baltijā, kas būšot videi draudzīgs.

“Ministres dalība Moldovas Digitālajā samitā sniegs politisku signālu par Latvijas atbalstu Moldovas integrācijai ES un atbalstu Latvijas industrijas iesaistei Moldovas digitālās infrastruktūras attīstības projektos, kā arī veicinās Latvijas uzņēmumu eksportspējas palielināšanu, izmantojot ES finansētas iniciatīvas,” par iecerēm, sadarbojoties ar Moldovu, teikts VARAM paziņojumā vēl pirms samita.