Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraida LOK prezidenta Raimonda Lazdiņa sūdzību konfliktā par anulētu atļauju pielaidei valsts noslēpumam

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, ECT ceturtdien pasludināja lēmumu lietā "Lazdiņš pret Latviju", noraidot iesniedzēja sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamu pārkāpumu.

2016.gada martā iesniegtā sūdzībā ECT Lazdiņš pauda nostāju, ka viņam ierobežotas konvencijā garantētās tiesības uz pieeju tiesai saistībā ar procesu, kādā var pārsūdzēt atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Atbilstoši kādreizējam likuma "Par valsts noslēpumu" regulējumam iesniedzējs nevarēja pārsūdzēt ģenerālprokurora 2015.gada 16.septembra galīgo lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu. Turklāt pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas noteica šādas lēmuma pārsūdzēšanas kārtības neatbilstību Satversmei un kura pamatā bija iesniedzēja pieteikums, lēmums par iesniedzēja speciālās atļaujas anulēšanu netika pārskatīts un atcelts. Tādējādi, iesniedzēja ieskatā, viņam tikušas liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu.

ECT savā spriedumā uzsver, ka primāri atbildība par konvencijas pārkāpumu novēršanu gulstas uz valsts iestādēm, un vērtējot, vai ir noticis iesniedzēja tiesību pārkāpums, ir jāņem vērā visi lietas apstākļi, tostarp notikumi pirms lietas izskatīšanas tiesā. ECT norādīja, ka iesniedzējam labvēlīgs lēmums pats par sevi neliedz "upura" statusu konvencijas izpratnē, ja vien valsts nav skaidri un pēc būtības atzinusi konvencijas pārkāpumu un sniegusi atbilstošu atlīdzinājumu.

Izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, ECT norādīja, ka iespējamais konvencijas pārkāpums izrietēja no tobrīd spēkā esošā tiesiskā regulējuma. Vērtējot pirmo kritēriju "upura" statusa zaudēšanai, ECT atzina, ka ST, izskatot iesniedzēja konstitucionālo sūdzību, bija pieņēmusi iesniedzējam labvēlīgu spriedumu, atzīstot apstrīdētās tiesību normas par neatbilstošām Satversmei. Līdz ar to ECT secināja, ka ST bija skaidri atzinusi iesniedzēja tiesību pārkāpumu, un ir izpildīts pirmais priekšnoteikums "upura" statusa zaudēšanai.

Attiecībā uz otro kritēriju ECT vērtēja, vai iesniedzējs saņēma vai varēja saņemt atbilstošu un pietiekamu atlīdzinājumu nacionālajā līmenī. Ņemot vērā to, ka ST atzina apstrīdētās tiesību normas par spēkā neesošām no 2018.gada 1.jūlija, ST spriedumam nebija ietekmes uz iesniedzēja tiesisko situāciju pirms minētā datuma, jo iesniedzējs nebija lūdzis, lai apstrīdētās tiesību normas attiecībā uz viņu tiktu atceltas ar atpakaļejošu spēku.

Vērtējot, vai šāda lūguma izteikšana ST būtu varējusi nodrošināt viņam atbilstošu un pietiekamu atlīdzinājumu, ECT vispirms secināja, ka Latvijas tiesību sistēma ļāva iesniedzējam lūgt ST atcelt apstrīdētās tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. ECT nepiekrita iesniedzējam, ka viņš nevarēja iesniegt šādu lūgumu vai arī, ka nepastāvēja iespēja, ka ST to apmierinātu.

ECT norādīja - lai gan personai labvēlīgs ST nolēmums automātiski neatceļ attiecībā uz konkrētu personu pieņemto lēmumu, tas ļautu personai lūgt atjaunot tiesvedību konkrētajā lietā. Savukārt atjaunotajā procesā nacionālajām tiesām būtu saistošs ST spriedums un tā interpretācija par apstrīdēto normu.

Ņemot vērā minēto, ECT uzskatīja, ka šāds Latvijas normatīvajā regulējumā paredzētais divpakāpju tiesību aizsardzības līdzeklis spēj nodrošināt personai pietiekamu atlīdzinājumu konvencijas izpratnē. ECT secināja - ja iesniedzējs būtu lūdzis apstrīdētās tiesību normas atcelt ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz viņu, šāds lūgums būtu varējis nodrošināt viņam atbilstošu un pietiekamu atlīdzinājumu konkrētajā situācijā, un ir izpildījies arī otrais priekšnoteikums "upura" statusa zaudēšanai.

ECT secināja, ka iesniedzējs nav uzskatāms par "upuri" konvencijas izpratnē, un viņa sūdzību noraidīja.

Lazdiņš savulaik ieņēma Rīgas lidostas Drošības departamenta direktora amatu. Kopš 2005.gada darba vajadzībām viņam bija piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ilgstoša darba strīda rezultātā 2015.gada 26.janvārī viņam tika anulēta piešķirtā atļauja, bet 16.septembrī iesniedzējs piekrita izlīgumam ar darba devēju, vienojoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Iesniedzējs pārsūdzēja lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu atbilstoši likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajam Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram, kurš to noraidīja. Savukārt SAB direktora lēmumu nodeva ģenerālprokuroram, kurš pieņēma galīgo lēmumu par sūdzības noraidīšanu. Ģenerālprokurora lēmums nebija pārsūdzams.

Lazdiņš vērsās ST, kas 2016.gada 15.aprīlī ierosināja lietu par likuma normu, kas noteica atteikuma izsniegt speciālo atļauju pārsūdzēšanas kārtību, atbilstību Satversmei. Vēršoties ar pieteikumu ST, Lazdiņš nelūdza normu atzīt par spēkā neesošu attiecībā uz viņu no viņam radītā aizskāruma brīža.

2017.gada 10.februārī ST pasludināja spriedumu, nosakot, ka ģenerālprokurora lēmums ir galīgs. Pēc ST sprieduma 2017.gadā iesniedzējs vērsās kompetentajās iestādēs, lai atjaunotu savu speciālo atļauju, bet saņēma atteikumu, pamatojoties uz to, ka ģenerālprokurora lēmums bija galīgais un nepastāvēja tiesisks pamats minēto lēmumu pārskatīt. Proti, likuma grozījumi, kas tika veikti pēc ST sprieduma, tobrīd vēl nebija izstrādāti un stājušies spēkā.

2016.gada 15.martā iesniedzējs vērsās ECT par iespējamu konvencijas pārkāpumu.

LETA jau rakstīja, ka 2015.gada vasarā Drošības policija (DP) (tagadējais Valsts drošības dienests) lūdza Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 toreizējām lidostas amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā.

Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013.gadā, kad lidostas valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka Lazdiņa un divu viņa padoto - bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko - atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka DP saistībā ar atklātajiem faktiem sākts kriminālprocess.

Lēmuma pamatā bija tolaik Alda Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Pēc tam atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti.

Astoņi noklausītie, starp kuriem bija arī piecas augsti stāvošas lidostas amatpersonas, 2014.gada jūnija sākumā tika vērsušies DP ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šajā kriminālprocesā, taču no DP tika saņemts atteikums. Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014.gada nogalē DP bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus par aizdomās turētajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi, tajā skaitā ne tikai Mūrnieks, bet arī Andis Damlics, kurš 2013.gada nogalē bija tieši tas, kurš atstādināja no amatiem Lazdiņu un viņa padotos.