Cietušās advokāts: "Straujupītes" vadītājs Oskars Zeiza viņu žņaudza un pēc tam izmeta kailu uz ielas
"Straujupītes" attīstības vadītājs Oskars Zeiza, kurš šobrīd par dzimumnoziegumu aizturēts un atrodas Rīgas Centrālcietumā, sievietei nodarīja plašus miesas bojājumus, žņaudza un pēcāk izmeta kailu uz ielas, atklāj cietušās advokāts Jānis Dambītis.
"Meitene ir smagā psiholoģiskā un fiziskā stāvoklī. Viņai ir nodarīti plaši miesas bojājumi. Tā kā viņa tika žņaugta, tad problēmas ir arī ar kaklu, un ir plaušu bojājumi. Pēc visa tā vardarbīgā procesa viņa kaila tika izmesta ārā no dzīvokļa uz ielas. Tādā veidā tikusi no viņa vaļā. Pie kaimiņiem meklējusi palīdzību," TV3 raidījumam "Bez tabu" atklāj cietušās sievietes advokāts Jānis Dambītis.
Jauns.lv jau iepriekš vēstīja, ka no Zeizas vardarbības pirms pieciem gadiem cieta cita viņa romantiskā partnere Veronika. Kā viņa tagad atklāj TV3, vardarbība norisinājās tieši tajā pašā Gaiļezera apkaimes dzīvoklī, kur arī tagad cieta sieviete.
"Kad sākām dzīvot kopā, viņa atkarības kļuva acīmredzamas. Tabletes, narkotikas – tās mājās bija pastāvīgi. Es tās izmetu, bet viņš atkal sagādāja jaunas.”
Veronikai bija izveidojušās labas attiecības ar Zeizas māti, kura, kā viņa atceras, cerējusi, ka Veronika palīdzēs dēlam mainīties. “Mamma man teica – vajag viņam palīdzēt kļūt par normālu cilvēku,” viņa saka.
Veronika apgalvo, ka Zeiza nācis no turīgas ģimenes un dzīvojis tā, it kā viss būtu atļauts. Viņš mēdzis vadīt automašīnu reibumā, kā arī aizrāvies ar ballītēm, kurās ne vienmēr saglabājis kontaktu ar realitāti.
“Bija brīži, kad viņš mani pat nepazina.” Veronika atceras liktenīgo dienu: "Alkohola, narkotiku, tablešu reibonī viņš uzlika vārīties pelmeņus bez ūdens un aizmiga. Dzīvoklis viss bija dūmos. Es to visu savācu, gribēju paņemt mantas un aiziet. Viņš atjēdzās, agresīvi teica: “Kas tu vispār tāda esi?!” Viņš mani nometa uz gultas un sāka smacēt ar segu. Viņš divmetrīgs, smags. Es tolaik biju daudz smalkāka. Es saucu pēc palīdzības. Dzirdamība ļoti laba, bet neviens neatsteidzās. Par laimi, man izdevās izsprukt un izmukt no dzīvokļa. Viņš skrēja man pakaļ. Es teicu, lai iedod somiņu, jo gribēju mukt. Viņš ar visu spēku iesita pa seju. Neatceros, kā nokļuvu pāris stāvu zemāk. Attapos. Par laimi, kabatā bija telefons. Piezvanīju vecākiem. Izsauca “ātro palīdzību” un policiju."
Fiziskās sekas bija smagas – Veronikai tika sadragāts deguns un vēlāk veikta operācija. Taču vēl postošāki izrādījās emocionālie ievainojumi. “Kad pēc narkozes pamodos un ieraudzīju rotaļu lāci, jautāju, kurš to atnesis. Atbildēja – mans puisis. Es tūlīt teicu: sauciet policiju! Viņš ir bīstams!”
Krimināllieta gan beidzās bez tiesas procesa. Prokurora priekšraksts noteica Zeizam 4500 eiro sodu valstij un tikai 148,50 eiro kompensāciju Veronikai. “Tas bija pazemojoši,” viņa saka. “Viņš palika brīvībā, it kā nekas nebūtu noticis.”
Veronikas advokāts Normunds Šlitke jau iepriekš izteicās, ka šī kompensācija bija tikai par pirmo medicīnisko palīdzību, un uzskata, ka prokuratūra rīkojusies nepareizi, izbeidzot lietu. Prokuratūra, savukārt, apgalvo, ka nodarītais kaitējums tika kvalificēts kā viegli miesas bojājumi (līdz 21 dienai), kas neizraisīja nopietnus veselības traucējumus. Prokuratūra pilnībā noliegusi pārmetumus, uzsverot, ka sods noteikts atbilstoši tā laika likumam.
Pretrunā īpaši nonākuši Šlitkes izteikumi, ka Veronikai tika konstatēti smagi ievainojumi, tostarp galvas pamatnes lūzums. Prokuratūra norāda, ka tika sniegtas ziņas tikai par sejas sasitumu un deguna kaula lūzumu."Normunds Šlitke netika sniedzis nekādu informāciju vai dokumentus, ka cietušai personai būtu konstatēti vēl kādi miesas bojājumi, tai skaitā galvaskausa pamatnes lūzums. Vēršam sabiedrības uzmanību, ka gadījumos, ja tiek konstatēts galvas pamatnes lūzums kā miesas bojājums, tad tas ne tikai tiek norādīts eksperta atzinumā, bet rada pavisam citu juridisku nodarījuma kvalifikāciju un sekas. Tāpēc aicinām juridiskās palīdzības sniedzējus - zvērinātus advokātus - sniegt klientiem kvalitatīvu juridisko palīdzību un neklusēt, ja viņu rīcībā ir dokumentācija, kas nav tikusi sniegta kriminālprocesā.
Tāpat cietušajai bija izskaidrotas tiesības pieteikt materiālo un morālo kaitējuma kompensāciju, taču lietā pieteikta tikai materiālā kaitējuma kompensācija 148,50 eiro apmērā par ārstēšanās izdevumiem. Pabeidzot kriminālprocesu, prokurore atkārtoti sazinājās ar cietušo un guva apstiprinājumu, ka tiek uzturēta tikai pieteiktā materiālā kompensācija," vēsta prokuratūra.
