Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu par Herberta Cukura iespējamo līdzdalību genocīdā
Ģenerālprokuratūra atkārtoti izbeigusi kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā. Prokurors Juris Ločmelis kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Pirmo kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā ģenerālprokuratūra sāka 2006. gadā, bet izbeidza 2018. gadā. Tomēr vien gadu vēlāk, 2019. gadā, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsās pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Cukuru.
Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tai skaitā Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi bija redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.
Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023.gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma normu, pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, norādīja prokuratūrā.
Virsprokurors uzskatīja, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas
2024. gada janvārī virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim. Šogad 4.aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.
Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā, būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam. Ločmeļa lēmumu var desmit dienu laikā pārsūdzēt virsprokuroram. Prokurors Ločmelis iesaistītajām pusēm savu lēmumu nosūtīja īsi pirms Lieldienām.
Iespējamā cietušā pārstāvji gatavi lēmumu pārsūdzēt
Viena no potenciāli cietušā pārstāvjiem, jurists Davids Lipkins apliecināja, ka prokurora lēmums tiks pārsūdzēts. Viņš prokurora lēmumu vērtēja kā nepamatotu, līdz ar to prettiesisku un atceļamu. Lipkins kritizēja prokuratūru, kura esot selektīvi izvēlējusies vienus faktus, proti, pašus Cukura savulaik sniegtos paskaidrojumus Brazīlijas tiesībsargājošām iestādēm.
Šie paskaidrojumi esot vērtējami kritiski, turklāt prokuratūra daudz laika un enerģijas veltījusi šo paskaidrojumu analīzei un izcelsmei, kas esot acīmredzot nepamatoti.
Tāpat Lipkins vērsa uzmanību, ka iepriekš noraidīts liels skaits liecinieku liecību, no kurām daudzas ir bijušas konkrētas liecības. Jurists argumentēja, ka savulaik arī atzīts, ka personas piedalīšanās tādos grupējumos kā Arāja komanda pati par sevi ir pretlikumīga, turklāt Arāja komandas vienīgā funkcija bija ebreju iznīcināšana.
Cukura darbība bija saistīta ar "Arāja komandu"
Pirms vairākiem gadiem Ģenerālprokuratūras sāktajā pārbaudē tika konstatēts, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar tā saucamo "Arāja komandu". Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.
Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā.
Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija. Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.
Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Urugvajā, Montevideo. Cukurs bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.
