Kādas algas saņēmuši Saeimas deputāti? Lūkojam, kamēr var - likumdevējs jau lūgts atcelt jauno regulējumu
foto: Foto: Ieva Ābele, Saeima
Sabiedrība

Kādas algas saņēmuši Saeimas deputāti? Lūkojam, kamēr var - likumdevējs jau lūgts atcelt jauno regulējumu

Marianna Ozola

Jauns.lv

2025. gada 1. februārī stājās spēkā Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertā prasība katru mēnesi publiskot iestādes tīmekļa vietnē amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu un viņai aprēķināto atalgojumu.

Kādas algas saņēmuši Saeimas deputāti? Lūkojam, ka...

Tā, piemēram, Saeimas mājaslapā jebkuram iespējams iepazīties ar deputātu saņemto atalgojumu par februārī (par martu vēl nav publicēts). Jāņem vērā, ka papildus atalgojumam tiek atrādīta arī informācija par prēmijām un citiem finansiāliem labumiem, kas piešķirti amatpersonām. Tas var ietvert gan vienreizējās prēmijas, gan arī periodiskos bonusus, pabalstus, papildus maksājumus (piemēram, aizvietojot kādu), kas saistīti ar amatpersonu darbu.

Līdzīgi šobrīd var atrast informāciju arī par citām amatpersonām, piemēram, Ministru kabineta, ministriju un citās atbilstošās valsts iestāžu mājaslapās.

Iepriekš tika norādīts, ka šāda veida informācijas publicēšana palīdzēs veicināt lielāku atklātību par valsts sektora darbinieku atlīdzību un nodrošinās sabiedrības tiesības uz pārskatāmību, kas ir īpaši svarīgi, lai novērstu iespējamu nepamatotu līdzekļu piešķiršanu un stiprinātu uzticību valsts pārvaldei.

Citās domās gan ir Tiesībsargs, kas norādījis, ka prasība publicēt amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi iestādes mājaslapā ir nesamērīga iejaukšanās viņas privātājā dzīvē un neatbilst Satversmei.

Sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, taču jaunais amatpersonu atalgojuma publiskošanas regulējums ir pretrunā Satversmē garantētajām ikviena tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Fakts, ka iestādes amatpersonas saņem ienākumus no valsts budžeta, nepadara informāciju par konkrētā cilvēka atalgojumu mazāk vērtīgu personas privātuma aizsardzības izpratnē.

Lai aicinātu novērst regulējuma neatbilstību Satversmei, tiesībsargs lūdzis likumdevēju līdz 2025. gada 25. augustam lemt par jaunā amatpersonu atalgojuma publiskošanas regulējuma izslēgšanu no Valsts pārvaldes iekārtas likuma.

Kādas ir konstatētās regulējuma nepilnības?

Tiesībsargs ir norādījis uz vairākiem būtiskiem jaunā regulējuma trūkumiem.

Pirmkārt, pastāv citi līdzekļi jaunā regulējuma mērķa sasniegšanai. Šāds regulējums jau ir ietverts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz amatpersonu atalgojuma publiskošanu. Informāciju par konkrētai amatpersonai aprēķināto atalgojumu noteiktā mēnesī cilvēks var saņemt, iesniedzot informācijas pieprasījumu. Turklāt valsts amatpersonas deklarācija atklāj konkrētajai amatpersonai aprēķināto atalgojumu kalendārajā gadā. Līdz ar to jau pirms jaunā regulējuma spēkā stāšanās sabiedrībai bija publiski pieejama informācija par valsts amatpersonu atalgojuma apmēriem. Turklāt šobrīd ir spēkā divi saturiski atšķirīgi regulējumi par amatpersonu atalgojuma publiskošanas jautājumu.

Otrkārt, jaunais regulējums rada būtiskus riskus amatpersonu privātumam. Tas attiecas uz liela apjoma personas datu apstrādi, kuru kontroli un glabāšanas ierobežojumus pēc to publiskošanas nav iespējams nodrošināt. Līdz ar to pastāv risks, ka publicētie dati tiks apstrādāti citiem mērķiem, kas ir pretrunā jaunajā regulējumā noteiktajam mērķim – informēt sabiedrību par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Treškārt, jaunais regulējums ir saturiski neskaidrs, jo nevar precīzi identificēt, par kurām amatpersonām jaunais regulējums būtu piemērojams, kā arī cik plaša informācija par atalgojumu ir publicējama. Šāda neskaidrība var veidot atšķirīgu iestāžu praksi informācijas atklātības nodrošināšanā, un tādejādi var radīt nevienlīdzīgu attieksmi.

Kas ir personas dati?

Vispārīgā datu aizsardzības regula sniedz personas datu definīciju – tā ir jebkura informācija, kas ļauj identificēt fizisku personu, piemēram, konkrētā cilvēka vārds, uzvārds, identifikācijas numurs, atrašanās vietas dati, tiešsaistes identifikators vai viens vai vairāki attiecīgajam cilvēkam raksturīgi fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktori. Satversmes tiesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinušas, ka  privātās dzīves tiesību saturā ietilpst arī cilvēkam aprēķinātais atalgojums.