Kur aiziet un ko redzēt? Zemūdeņu karš Arhitektūras muzejā, vecie radiatori klusajā centrā un Liepājas rosīgais uzplaukums: izstāžu ceļvedis

Savukārt Rīgas jūgendstila muzejā varam aplūkot radiatorus, pie kādiem sildījās mūsu vecvecmāmiņas un vecvectētiņi. Toties Rēzeknes “Gorā” varēsiet ieraudzīt kādus mūzikas instrumentus viņi spēlēja siltajos mūzikas salonos, un ne tikai… Latvijas Arhitektūras muzejā sācies Zemūdeņu karš, kurā redzam, kā pēdējo desmitgažu laikā rūpnieciskais dizains pārvērties par mākslas dizainu, bet Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ilustratori no 14 valstīm piedāvā ceļojumu uz Maģisko mežu.

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils ielā 19, Vecrīgas “Trīs brāļos”) līdz 23. maijam skatāma izstāde “Zemūdeņu karš: Epizode 1.1. 30 gadi” ar kuru mākslinieku un dizaineru grupa “Zemūdeņu karš” atzīmē savu 30 gadu jubileju. “Zemūdeņu karš” ir unikāls gadījums Latvijas mākslas vēsturē – domājams, ka tas ir visilgāk pastāvējušais domubiedru grupējums, kas joprojām aktīvi darbojas.

Pirmais Latvijas dizaina teorētiķis Herberts Dubins vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados starp dažādām dizaina disciplīnām formulēja arī tā saucamo art design jeb mākslas dizainu: lai gan produktu dizainu tradicionāli pieņemts saistīt ar funkciju, mākslas dizaina priekšmetā ietvertais vēstījums ir galvenais tā tapšanas iemesls. Latvijas Mākslas akadēmijā Dizaina nodaļa sākotnēji tika dibināta kā Rūpnieciskās mākslas nodaļa ar oficiālo mērķi sagatavot speciālistus, kas darbotos ražošanā. 20. gadsimta deviņdesmitajos gados iepriekšējā politiskā sistēma sagruva reizē ar tās ekonomisko bāzi un industriālo ražošanu. Par Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas diplomdarbu tēmu kļuva konceptuāli objekti, dizaineri – nodaļas absolventi – ar saviem darbiem devās izstāžu zālēs.

1995. gadā reizē ar pirmo izstādi tika dibināta grupa “Zemūdeņu karš”. Pastāvēšanas laikā apvienība sarīkojusi 18 izstādes, savās rindās iesaistot aizvien jaunus māksliniekus, tostarp grupas kodols joprojām palicis nemainīgs. Jubilejas izstādē aicināti piedalās tie autori, kuru ieguldījums grupas tapšanā un pastāvēšanā ir bijis nozīmīgs: Valters Kiršteins, Egils Mednis, Māris M. Gailis, Arvīds Endziņš Sr., Armands Vecvanags Sr., Gints Zilbalodis Sr. Simboliski ir eksponēti dizaina nodaļas bijušā metāla specialitātes vadītāja Jura Gagaiņa (1944–2017) darbi “Zemūdenes”. Sīkāk internetā: www.nkmp.gov.lv.

* Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” līdz 11. maijam, atzīmējot viena no pirmajiem latviešu profesionālā arhitekta Konstantīna Pēkšēna (1859-1928) 166. dzimšanas dienu, muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” (Alberta ielā 12, klusajā centrā) skatāma visnotaļ neierasta izstāde “Radiatori”, kas iepazīstina ar Konstantīna Pēkšēna sanitāri tehnisko darbu firmas ražojumiem muzeja telpās, kā arī ar 20. gadsimta sākumā Latvijā izgatavotiem radiatoriem un to mūsdienu analogiem. Vēsturiskos eksponātus un apkures sistēmas detaļas papildina eksemplāri no SIA “FAN siltumtehnikas centrs” mūsdienās tapušās produkcijas, kā arī dažādi seni, ar apkuri saistīti priekšmeti un fotogrāfijas.

Konstantīns Pēkšēns, dzimis Mazsalacas Nuķu pusmuižā, 1884.gadā pabeidza Rīgas Politehnikumu un savu mūžu veltīja Rīgai. Sekojot pilsētas straujai attīstībai, arhitekts jau agri izprata savas profesijas nozīmi pilsētas dzīvē. Papildus ļoti plašajai arhitekta praksei, kuru apliecina vairāk nekā 280 projektētas ēkas, Konstantīns Pēkšēns aktīvi līdzdarbojās pilsētas būvniecības kvalitātes celšanā, strādājot vairākās tehniskajās komisijās, īpaši pievēršot uzmanību dzīvokļu sanitārajiem standartiem un apbūves blīvumam. Viņa sanitāri tehnisko darbu firma bija plaši pazīstama un pirms Pirmā pasaules kara kļuva par lielāko centrālapkures sistēmu montāžas uzņēmumu Rīgā. Tā pastāvēja līdz 1940. gadam, spēlējot nozīmīgu lomu Rīgas infrastruktūras attīstībā, nodrošinot augstas kvalitātes inženiertehniskos risinājumus gan dzīvojamām, gan sabiedriskajām ēkām.

Kaut arī Konstantīns Pēkšēns savas dzīves pēdējos gados vairāk pievērsās teorētiskajam darbam un pilsētas plānošanas jautājumiem, viņa atstātais mantojums Latvijas arhitektūrā un inženierijā joprojām ir nozīmīgs. Viņa publikācijas par dzīvokļu plānošanas un pilsētu attīstības problemātiku ielika pamatus turpmākajām pilsētbūvniecības iniciatīvām, kas veicināja Rīgas un citu Latvijas pilsētu modernizāciju. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Konferenču centra vestibilā – 1. stāvā (Mūkusalas ielā 3, Pārdaugavā) līdz 30. aprīlim aplūkojama starptautiska ilustratoru darbu izstāde “Maģiskais mežs”. Tajā piedalās 48 profesionāli ilustratori no 12 Eiropas valstīm, bet divu mākslinieku darbi nāk no tālākām zemēm – Kolumbijas un Izraēlas. 18 mākslinieki ir igauņi, tostarp izstādes kuratore Vīve Nora. No Latvijas māksliniekiem izstādē redzamas Gitas Treices, Gundegas Muzikantes, Alekseja Naumova, Anitas Paegles, Artas Ozolas-Jaunarājas un Andas Strautnieces ilustrācijas. Izstādes kuratores idejai par noslēpumaino mežu mākslinieki atsaucās uzreiz un piedāvāja daudzveidīgu interpretāciju tradicionālajam un reizē simboliski tik ietilpīgajam jēdzienam “mežs”. 

2025. gads ir īpašs Latvijas un Igaunijas vēsturē, jo 1525. gadā tika izdotas pirmās grāmatas latviešu un igauņu valodā, kas līdz mūsdienām nav saglabājušās, bet apliecina rakstītā vārda nozīmi abu nāciju tapšanā. Abās valstīs svin šo notikumu, un svētku programmā notiek aktīva sadarbība starp kultūras un atmiņas institūcijām. Izvēle LNB eksponēt Igaunijas Bērnu literatūras centra izstādi nav nejauša. Tā izceļ kopīgas iezīmes ilustrāciju mākslas attīstības procesos un stiprina mūsu sadarbību kultūras jomā.

Ar igauņu mākslinieci Vīvi Noru Latvijas māksliniekus un arī LNB saista ilga un uzticama sadarbība, Latvijas grāmatu mākslas interesenti viņu pazīst saistībā ar tādām slavenām ceļojošām izstādēm kā “Mūžīgais tējas laiks” (LNB bija skatāma 2016. gadā), “Skriet ar vilkiem” (Baltijas valstu ilustratoru izstāde, īpaši gatavota 2018. gada Londonas grāmatu gadatirgum un vēlāk apceļojusi visu Eiropu, LNB –2023), ar viņas gādību esam redzējuši pasaulē pazīstamus, augsti godalgotu autoru darbus – spāni Pako Roku (2023), Izraēlas mākslinieci Natāliju Pudalovu (2022), polieti Joannu Konseho (2024) un daudzus citus, ar vairākiem no šiem autoriem tikšanās arī šoreiz. Visnoturīgākā platforma mūsu ilustrāciju mākslas sasniegumiem ir Tallinas ilustratoru triennāle “Attēla spēks” – Vīves Noras lielākais sasniegums Baltijas ilustratoru izaugsmē, kuru no pašiem pirmsākumiem 2003. gadā atbalsta gan LNB, gan Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome, organizējot latviešu mākslinieku darbu pieteikšanu un eksponēšanu kaimiņvalstī.    

Par ideju veltīt īpašu izstādi neparastai, daudznozīmīgai tēmai kuratore Vīve Nora raksta: “Ir jūras tautas un meža tautas, ir arī tuksneša tautas. Igauņi ir gan jūras, gan meža tauta – mums meži ir tuvi un mīļi. Mēs paši ne vienmēr spējam novērtēt dārgumu, kas mūs ieskauj. Pat valstis, kurās ir atlicis maz mežiem klātu teritoriju, joprojām izjūt to pievilcību. Mežs vienlaikus biedē un pievelk. Senajos mutvārdu stāstos un pierakstītajās pasakās mežam piemīt arī Jānusa seja. Skarbie un bīstamie pirmatnējie meži ir bijuši mājvieta dažnedažādiem tumšajiem spēkiem, raganām un milžiem, kuri pastāvīgi vēlas nodarīt ļaunu. Maldugunis aizvilina vientuļus ceļotājus, savukārt spītīgās un temperamentīgās fejas nomoka apburtus klejotājus un aizved viņus prom, lai pēc gadsimta nogādātu tos atpakaļ pasaulē, kura ir mainījusies līdz nepazīšanai un kurā upuriem jāatsāk dzīvot kā vientuļām dvēselēm, kuras nepieder vairs nevienai no pasaulēm. Šajos stāstos nereti meža biezoknī ir draudīga izskata mājiņas, kurās dzīvo laipni vecīši, kas palīdz un vada apmaldījušos ceļotājus, kuri ir godprātīgi un ar līdzjūtīgu sirdi. Pat meža dzīvnieki ir iedalīti divās kategorijās. Ir ļauni, nikni plēsēji, kuri nevilcināsies ne mirkli, lai visnežēlīgākajā veidā saplosītu vēlo ceļotāju un aprītu viņu vakariņās. Taču ir arī draudzīgi zvēri, kuri pateicībā par ērkšķa izvilkšanu no ķepas sasauc visu ģimeni, lai nāktu palīgā un bieži vien izglābtu kādam dzīvību. Senie igauņi uzlūkoja mežu ar labvēlību. Tas piedāvāja aizsardzību pret svešiem karapulkiem un varām, kā arī nodrošināja dziedniekus ar ārstniecības līdzekļiem slimību ārstēšanai. Mežs baroja, ģērba un deva pajumti.” Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Latgales vēstniecībā “Gors” (Pils ielā 4, Rēzeknē) līdz 15. jūnijam skatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) izstāde “Pieskāriens”, kas ir iekārtota sešās instrumentu veidu grupās - taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti - un aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstāde veidota, lai katrs varētu to ne tikai apskatīt, bet arī sadzirdēt un sajust.

“Izstādes uzmanības centrā ir vēstījums par Latvijas meistaru būvēto instrumentu un to radītāju stāstiem vairākās paaudzēs, par to iekļaušanos Eiropas mūzikas instrumentu būvēšanas tradīcijā, vienlaikus esot oriģināliem un inovatīviem. Otra izstādē eksponēto instrumentu atlases līnija atklāj mūzikas instrumentu un to lietotāju, Latvijas kultūrā nozīmīgu personību, attiecību stāstus. Šo līniju lielformāta melnbaltā foto un video dialogos ar savu instrumentu turpina izcili mūsdienu latviešu izpildītājmākslinieki,” stāsta LNRMM direktore Iveta Ruskule.

“Pieskāriena” apmeklētājus sagaida seši audiovizuāli stāsti un atsevišķu instrumentu skanējuma digitālas un interaktīvas demonstrācijas, bet pie “Meistaru sienas” iespējams uzzināt par mūzikas instrumentu būvētājiem Latvijā. Izstādē ikviens var darboties un izmantot maņas, pārbaudīt praktiski – cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz “Skaņu sola”, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri “Trīsskanis” un darboties ar “čamdāmiem” instrumentiem. Īpaši ģimenēm un bērniem izstādi papildina burtnīca “Pieskāriens”, kurā izlasāmi interesanti fakti par mūziku un instrumentiem. Mazos prātus asinās krustvārdu mīklas, uzdevumi, krāsojamās lapas un daudz citas aktivitātes.

“Liels prieks, ka sadarbība ar Nacionālo Rakstniecības un mūzikas muzeju turpinās. Latgales vēstniecības “Gors” apmeklētājiem vēl siltā piemiņā ir 2018. gada izstāde “Valsts pirmā flīģeļa stāsts”, kad varējām skatīt unikālu mūzikas instrumentu – Baumaņu Kārļa flīģeli, pie kura savulaik komponēta mūsu valsts himna. Šoreiz LNRMM uz “Gors” izstāžu telpām atvestais instrumentu un citu laikmeta liecību klāsts ir krietni lielāks. Mēs lepojamies, ka muzeja krājumā ir arī Latgales meistaru darinājumi un aicinām ikvienu apmeklētāju izbaudīt šo unikālo mākslas un kultūrvēstures notikumu,” par izstādi izsakās Latgales vēstniecības “Gors” Māksliniecisko un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.

* Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16/18), atzīmējot pilsētas 400. jubileju, atklāta Liepājas muzeja krājuma izstāde “Rosīgā Liepāja”, kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam, kura būs skatāma līdz 29. jūnijam. Izstādes saturs veidots, izmantojot oriģinālos muzeja krājuma priekšmetus un ar tiem atklājot attiecīgā laika perioda trīs Liepājas attīstības šķautnes: “Liepāja ražo”, “Inovatīvā Liepāja” un “Liepāja saimnieko”. Veidojot izstādi, Liepājas muzeja kolektīvs centies parādīt vairāk priekšmetiskās vērtības.

Liepāja reiz bija pilsēta, kurā duna rūpnīcas, būvēja kuģus un dzima inovatīvi izgudrojumi. Ielās virmoja rosība un tirdzniecības gars. No klusas ostas pilsētiņas Liepāja pārtapa par plaukstošu industriālu centru. Šīs pārmaiņas veidoja liepājnieku ikdienu un pilsētas seju, padarot to par vienu no modernākajām vietām Latvijas teritorijā. Liepājas muzejs vēsta: 

“19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Liepāja piedzīvoja strauju industrializāciju. Rūpnīcas auga kā sēnes pēc lietus, un pilsēta kļuva par nozīmīgu ražošanas centru. Liepāja vēsturiski bijusi nozīmīgs rūpniecības centrs, kur darbojās tādi uzņēmumi kā “Böcker & Co”, Liepājas ādu fabrika “Korona” un velosipēdu rūpnīca “Līva”.

Lai gan mūsdienās Liepāja joprojām ir industriāli attīstīta, izstāde ļauj ieskatīties pagātnes dzīves ritumā – kā cilvēki ģērbās, svinēja un cik radoši domāja savā laikā. 1876. gadā atklātais Liepājas–Romnu dzelzceļš savienoja pilsētu ar Viskrievijas dzelzceļa tīklu, veicinot tirdzniecību un iedzīvotāju mobilitāti. Tas sekmēja pilsētas saimniecisko attīstību un bagātināja tās kultūras vidi. Lielākie saimnieciskie sasniegumi ir saistīti ar Liepājas drāšu fabriku, dzelzceļa un Karostas darbnīcām. Un arī mums Liepājas muzeja krājumā ir visvairāk priekšmeti tieši no šiem trīs rūpniecības uzņēmumiem.

Izstādes atklāšanā Liepājas muzeja krājumam Liepājas speciālā ekonomiskā zona pasniedza “mazu” dāvanu – savulaik Liepājā ražotu vides objektu – lielgabalu, mortīru ar vairākām lodēm. Lielgabals, kas sver gandrīz tonnu un kura nogādāšanai Liepājas muzeja pagalmā bija nepieciešama jaudīga tehnika, ir izliets un līdz šim atradās “Liepājas metalurga” teritorijā.

“Atliek vien minēt, kāda būtu Liepāja šodien, ja tā nebūtu piedzīvojusi Otro pasaules karu un padomju okupāciju, bet vēsture ir tāda, kāda tā ir. Šodienas Liepāja ir ceļā uz to, lai tā atgūtu tās kādreizējo spozmi,” izstādes atklāšanā teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.