Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un teātra kostīmu māksliniece Lija Rage
foto: Shutterstock
Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un teātra kostīmu māksliniece Lija Rage.
Sabiedrība

Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un teātra kostīmu māksliniece Lija Rage

Kultūras nodaļa

Jauns.lv

Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un teātra kostīmu māksliniece Lija Rage, ziņo Latvijas Mākslinieku savienība (LMS).

Mūžībā devusies tekstilmāksliniece un teātra kostī...

Lijas Rages radošais mūžs noritējis Latvijas mākslai nozīmīgos posmos, kas saistās ar 20.gs. 60.-80.gadu nozīmīgo scenogrāfu Ilmāra Blumberga (1943-2016), Gunāra Zemgala (1934-2018), Marta Kitajeva (1925-2020), Andra Freiberga (1938-2022) un Daiļa Rožlapas (1932-2014) darbību teātros, mainot skatuviskā vēstījuma paradigmu. Lija Rage savā darbībā ir iekļāvusies Latvijas tekstilmākslas stilistikas un tematikas plašumā un tās dimensijās līdz ar autoriem Rūdolfu Heimrātu (1926-1992), Aiju Baumani (1943-2019), Edīti Pauls - Vīgneri (1939-2025), Egilu Rozenbergu u.c. Māksliniece radošajā dzīvē saskārās ar joprojām aktuālo situāciju Latvijas kultūrvidē, kur mākslas centru dinamika ir nepietiekama mākslinieku radošajām ambīcijām un daiļrades plašumam. Kā risinājumu Lija Rage rada aktīvu dalību mākslas norisēs pasaulē, iedvesmu smeļoties ārzemēs rīkotajās izstādēs.

Lija Rage no 1963. līdz 1968. gadam mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu konstruēšanas  un modelēšanas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tērpu dizaina izglītības programma).  Lija Rage 1968. gadā turpmāko izglītību bija ieguvusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā (LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas specialitāte). 

Studējot LMA, no 1968. līdz 1976. gadam Lija Rage strādājusi kā kostīmu māksliniece VJT un sadarbībā ar scenogrāfiem Andri Freibergu (1938-2022), Martu Kitajevu (1925-2020), Daili Rožlapu (1932-2014) veidojusi kostīmus VJT uzvedumiem: Ivana Gončarova (1812-1891) lugai “Parasts stāsts” (sarakstīta 1841, iestudēta 1968), Leonīda Maļugina (1909-1968) luga “Vecie draugi” (sarakstīta 1946, iestudēta 1968) Astrīdas Lindgrēnas (1907-2002) bērnu novele “Pepija Garzeķe” (tapusi 1945, iestudēta 1970).

Lija Rage 1973. gadā absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu ar darbu  “Kostīma mets “Meža mātes tēlam Annas Brigaderes lugā “Sprīdītis”” un līdz ar viņu pie Rūdolfa Heimrāta absolvēja Zita Beimane (Gaumiga) ar diplomdarbu “Zāļu vakars”, Astrīda Bērziņa ar darbu “Noskaņa”, Irisa Blumate ar darbu ”Kompozīcija” u.c.

Pēc LMA absolvēšanas Lija Rage turpinājusi darboties VJT pie uzvedumiem: Korneja Čukovska (1882-1969) šaržu almanahs “Čukokkala” (tapis 1969, rež. Ādolfs Šapiro, 1971); Karlo Goci (1720-1806) luga “Zaļais putniņš” (tapusi 1765, iestudēja rež. Nikolajs Šeiko, 1971); Aleksandra Ostrovska (1823-1889) luga “Negaiss” (tapusi 1859, iestudēta 1971), Gunāra Priedes (1928-2000) luga “Aivaru gaidot” (režisors Ādolfs Šapiro, scenogrāfs Marts Kitājevs, kostīmu māksliniece Lija Rage, 1974); pēc Jāņa Jaunsudrabiņa (1877–1962) literāriem darbiem “Baltā grāmata” un “Ar makšķeri” veidotā izrāde “Saule rasas pilienā” (sarakstīta 1921, iestudēja režisore Lūcija Baumane (1905-1988), scenogrāfija Lija Rage, 1978); Miervalža Birzes (1921-2000) luga “Rozā Zilonis” (sarakstīta 1976, iestudēja režisors Uldis Pūcītis (1937-2000), Andra Freiberga dekorācijas, Lijas Rages kostīmi, 1981) u.c.

Māksliniece ar kostīmu metiem piedalījusies iestudējumu veidošanā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī – Frīdriha Dīrrenmata (1921-1990) traģikomēdija “Vecās dāmas vizīte” (tapusi 1921, iestudēja režisors Izraels Pekels, 1974); Dailes teātrī (bij. J.Raiņa Akadēmiskais Dailes teātris) – Bena Džonsona (1572-1637) komēdija “Volpone jeb Viltīgais lapsa” (tapusi 1606, iestudēja rež. Jānis Zariņš (1893-1979), 1973); Valmieras Drāmas teātrī (bij. Leona Paegles Valmieras Drāmas teātrī) – Ellas Foņakovas (1934-2012) luga “… un laimi personīgajā dzīvē” (iestudēja režisors Fēlikss Deičs (1937-2019), scenogrāfe Lija Rage, 1976, aktrise Ligita Dēvica saņēma prēmiju); Allas Sokolovas (1944-2018) “Fantāzijas/ Farjatjeva fantāzijas” (1976, iestudēja režisors Felikss Deičs, scenogrāfe Lija Rage) u.c. Piedalījusies bij. LTV “Telefilma-Rīga” dokumentālās filmas “Talsu zvaniņš” veidošanā (1971, režisors un operators Vilnis Folkmanis (1931-1999). Māksliniece Lija Rage kopā ar scenogrāfu Valdi Verneru Treiju (1927-2002) izgatavoja metus LPSR Valsts Filharmonijas tērpiem koncertiem Rīgā, Tartu (Igaunijā) un Minskā (Baltkrievijā). Lija Rage izstādēs piedalās kopš 1970. gada.

foto: Publicitātes
 Lija Rage, triptihs “Dzirnakmeņi”, 2 daļas, katra 20x120x120cm, 1986, lins, vilna, kartons, jaukta tehnika, LMS muzejs.
Lija Rage, triptihs “Dzirnakmeņi”, 2 daļas, katra 20x120x120cm, 1986, lins, vilna, kartons, jaukta tehnika, LMS muzejs.

Māksliniece rīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: “Ineses Jakobi un Lijas Rages darbu izstāde” (1984, Madonas bērnu mākslas skolā, tag. Jāņa Simsona Madonas Mākslas skola), Tekstiliju izstāde (1991, DMDM, piedalījās Lija Rage, Astrīda Bērziņa, Irisa Blumate, Zinta Beimane), “Kultūras zīmes” (2001, bij. “Rīgas Galerija”), “Sarkanais un melnais” (2001, galerija “Daugava”), “Pirms eiroremonta” (2004, galerija “Daugava”), “Pārtapšana” (2009, LMS galerija, vad. Aija Zariņa), “Ķīnas sindroms” (2012, galerija “Daugava”, vad. Anda Treija), “Lija Rage. Krāsas” (2018, Rotko muzejs), “Grafitī ” (2024, Jūrmalas muzejs) u.c.
Ar mākslinieces daiļradi iespējams iepazīties izdevumā “Lija Rage. Noslēpums” (2002, teksts Inese Baranovska, “Neputns”).

Lija Rage ir LMS biedre kopš 1976. gada un uzņemta ar kostīmu mākslinieces Maigas Spertāles, scenogrāfa Andra Freiberga, tekstilmākslinieces Aijas Baumane, VJT direktora Gudzuka raksturojumu, LMS Scenogrāfijas sekcijas priekšsēdētāja, scenogrāfa Gunāra Zemgala parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Edgara Iltnera (1925-1983) parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 30/8. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja ar protokola daļas vadītājas Kozlovas parakstu 1978.gadā.

Lijas Rages lūgumu par pāreju no LMS Scenogrāfu sekcijas uz LMS Lietišķās mākslas sekciju LMS valdes prezidijs apstiprināja ar LMS valdes sekretāra, tēlnieka Aivara Gulbja (1933-2024) parakstītu protokolu 1981. gadā. Māksliniece piedalījās LMS darbā, bijusi Revīzijas komisijas locekle (2007-2011).

Lijas Rages darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tekstilmākslinieces Lijas Rages tuviniekiem un kolēģiem. Atvadīšanās no tekstilmākslinieces Lijas Rages notiks 22.03.2025. plkst. 13:00 Rīgas 2. Meža kapu kapličā,  Gaujas ielā 12.