Izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmēs tūlītēju pierobežas zonas mīnēšanu, uzsver Pudāns

Pudāns atzīmēja, ka izstāšanās no Otavas konvencijas pavērs Latvijas bruņotajiem spēkiem jaunas iespējas, bet kājnieku mīnu iegādei būtu nepieciešams papildu finansējums, jo "tas nedrīkst izmainīt plānus par to, ko šobrīd jau ir plānots iegādāties".

Pudāns teica, ka NBS aprēķinās, kas ir nepieciešams, lai papildinātu jau esošās vadāmo un prettanku mīnu spējas ar kājnieku mīnām, ko tas prasītu no apmācību viedokļa un fiziskām iespējām tās ražot, iegādāties un piegādāt Latvijai. Tāpat kājnieku mīnām būs nepieciešamas papildu noliktavas, kur tās uzglabāt, sistēmas, ar kurām mīnas var ātri un vienkārši izvietot, balstoties uz izlūkošanas datiem par uzbrukumu riskiem.

Šobrīd nav aplēsts, cik šādu mīnu iegāde varētu maksāt. Pudāns skaidroja, ka to varētu rēķināt tad, kad reāli būs lēmums par izstāšanos no Otavas konvencijas, jo vēl būs jāsaprot, kurš un kā šīs mīnas var saražot.

Pudāns piebilda, ka kājnieku mīnas NBS prioritāšu sarakstā joprojām ir aiz daudz citām lietām, jo prioritāte ir apturēt tehnikas kustību, nevis kājniekus. Turklāt kājnieku apturēšanai NBS ir arī citas spējas. Pudāns skaidroja, ka kājnieku mīnu izvietošana vienmēr būs saistīta ar izlūkošanas datiem. "Mums būs savs atskaites mehānisms, cik daudz dienas, stundas mums vajadzīgs, lai to izdarītu. Pirms paredzama uzbrukuma," teica Pudāns, skaidrojot, kurā brīdī kājnieku mīnas tiks izvietotas, piebilstot, ka jautājums arī ir, cik ilgi šādas kājnieku mīnas var "gulēt" zemē neizmantotas.

NBS komandieris piebilda, ka lielākus trūkumus viņš saskata NBS dronu spējās, jo tās attīstās ļoti strauji un trūkst droni ar vadāmiem lādiņiem.

Jau ziņots, ka valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, pēc MK sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Proti, līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) žurnālistiem uzsvēra, ka drošība un aizsardzība ir valdības nozīmīga prioritāte, izvērtējot un rīkojoties, lai stiprinātu valsts un cilvēku drošību. Runājot par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, aizsardzības ministrs norādīja, ka reģionālā pieeja ir nozīmīga.

Viņš skaidroja, ka tas nav par zināmu stratēģisko, simbolisko nozīmi, bet par praktisko pusi, jo, kopīgi izstājoties no konvencijas, valstis var veidot Baltijas aizsardzības līniju, kas ir gan NATO, gan Eiropas Savienības ārējā robeža. Savukārt Latvijā var izvērtēt un virzīties uz priekšu gan ar iegādēm, gan potenciālu mīnu ražošanu.

AM uzsver, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

Ministrijā apliecināja, ka AM un NBS ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM apliecina, ka Latvija turpinās ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotu konfliktu laikā, vienlaikus nodrošinot savas drošības vajadzības.