Izstāšanās no Otavas konvencijas - Latvija vēlas koordinētu soli ar Baltijas valstīm un Poliju

Jurēvics teica, ka JV vienmēr ir bijusi gatava atbalstīt jebkādas valsts aizsardzības spēju stiprināšanas iniciatīvas, ņemot vērā Krievijas agresīvo politiku, kas izpaužas gan karā pret Ukrainu, gan hibrīdkara veidā pret Latviju.

"Mēs vienmēr esam gatavi stiprināt mūsu drošību, un, kā jau iepriekš teicām, ja militārie eksperti uzskata, ka šis ir nepieciešams solis, lai stiprinātu Latvijas drošību, mēs esam gatavi to atbalstīt," teica politiķis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šādam lēmumam jābūt kopīgam reģionā, īpaši valstīm, kas atrodas vistuvāk Krievijas draudu robežai. "Es uzskatu, ka arī turpmākajā procesā jāiet kopīgi, jo tas ir vienīgais efektīvais veids, kā stiprināt mūsu drošību un atturēt agresoru no jebkādām darbībām," sacīja Jurēvics.

Politiķis norādīja, ka Krievija neievēro starptautiskos likumus, vienošanās un humānās normas gan karā pret Ukrainu, gan veicot hibrīduzbrukumus pret Eiropas valstīm. "Tāpēc ir svarīgi, lai šīs četras valstis koordinētu savas darbības. Ja šis jautājums nonāks parlamentā, es kā frakcijas vadītājs aicināšu kolēģus to atbalstīt," teica Jurēvics.

Aicināts vērtēt opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) Saeimā iesniegto likumprojektu, rosinot Latvijai izstāties no Otavas konvencijas, Jurēvics norādīja, ka pašlaik šis ir "nenopietns piedāvājums", bet būtiskākais esot Baltijas valstīm un Polijai pieņemt kopīgu lēmumu. "Es uzticēšos mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un partneriem, lai noteiktu īsto brīdi un veidu, kā to veikt," paskaidroja Jurēvics.

Jauns.lv jau vēstīja, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.

Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas reģionā, Latvijas aizsardzības vajadzības, konsultācijas ar sabiedrotajiem, kā arī, lai apliecinātu solidaritāti un vienotību ar citām reģiona valstīm.

AM un NBS ir veikuši izvērtējumu par Latvijas dalību Otavas konvencijā, analizējot pretkājnieku mīnu militārā pielietojuma efektivitāti un politiskos aspektus, kas saistīti ar citu sabiedroto nostāju pret konvencijas saistībām. Tāpat tikuši vērtēti praktiskie apsvērumi par šādas munīcijas iegādi vai ražošanu.

Izvērtēšanas procesā secināts, ka Latvijā un reģiona valstīs ir iespējams attīstīt pretkājnieku mīnu ražošanu. Latvijas industrijā ir novērojamas nepieciešamās spējas un ir attīstīta metālapstrāde, savukārt reģionālā pieeja ļaus mazināt atkarību no ārvalstu piegādēm, īpaši sprāgstvielu un kaujas lādiņu jomā, norāda AM.

Izvērtēšanas procesā nozīmīgas bijušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, īpaši ar tām NATO dalībvalstīm, kuru karavīri dienesta pienākumus pilda Latvijā. Sabiedrotie esot pauduši izpratni par Latvijas iespējamu izstāšanos no Otavas konvencijas un apliecinājuši turpmāku sadarbību aizsardzības jomā. AM atzīmē, ka arī izstāšanās procesa gaitā turpināsies informācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem.

AM un Ārlietu ministrija cieši sadarbosies tālākajos procesa soļos, atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem un uzdevumiem, uzsver ministrijā, papildinot, ka likumprojektu skatīs Saeima, kas pieņems gala lēmumu par izstāšanos no konvencijas.

Ja likums par izstāšanos Saeimā tiek pieņemts, par to tiks informētas visas pārējās dalībvalstis, depozitārijs jeb ANO ģenerālsekretārs un ANO Drošības padome. Izstāšanās stāsies spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad izstāšanās dokumentu būs saņēmis depozitārijs.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.