Izskan viedoklis, ka Latvijā esot 100 000 birokrātu? Vai patiesi?
Līdz šim plašākai sabiedrībai nepazīstamais uzņēmējs Armands Broks pēc premjeres Evikas Siliņas uzaicinājuma iesaistīties darbā, lai stiprinātu valdības iestāžu efektivitāti, nāca klajā ar ne pārāk oriģinālu piedāvājumu – samazināt publiskajā pārvaldē strādājošo skaitu par desmit procentiem.
“Būtu jāveic audits visās valsts pārvaldes institūcijās – sākotnēji tas izmaksātu daudz, bet efekts būtu neizmērojams,” paudis ieguldījumu platformas Twino dibinātājs un padomes priekšsēdētājs. Broks gan atzīst, ka “politiķiem ir ļoti grūti pieņemt šādus lēmumus, jo tuvojas vēlēšanas un publiskajā pārvaldībā 100 000 strādājošo cilvēku ir viņu elektorāts”.
Gandrīz deviņas reizes mazāk
Apgalvojumi, ka Latvijā ir milzīgs birokrātu pulks, nav nekas jauns, laiku pa laikam kāds nosauc iespaidīgus skaitļus. Tomēr, tāpat kā Broka minētie daudzie tūkstoši, tie tālu atpaliek no realitātes.
Un proti, pagājušā gada pirmajā pusgadā valstī Latvijā bija 11 372 nodarbinātie ar valsts civildienesta vai specializētā civildienesta statusu, kurus tad arī var saukt par ierēdņiem – gandrīz deviņas reizes mazāk, nekā nosaucis Broks. Tieši ministrijās bija 3470 darbinieku.
Teorētiski gan var pierēķināt visus valsts budžeta iestādēs nodarbinātos – 56 609 cilvēkus. Tikai šajā skaitā ir skolotāji, policisti, robežsargi, karavīri, ugunsdzēsēji, un diez vai būtu jēdzīgi viņus uzskatīt par liekēžiem un daļu principa labad atlaist.
Tā kā, atbilstoši Centrālās statistiskas pārvaldes datiem, 2024. gada trešajā ceturksnī Latvijā kopumā nodarbināti bija apmēram 880 100 iedzīvotāju, tieši ierēdņu īpatsvars veidoja 1,29%, kopā valsts budžeta iestādēs nodarbinātie – 6,43 procentus.
Visvairāk strādā VID
Vislielākais nodarbināto skaits valsts iestādēs ir Valsts policijā, ko gan nebūtu pareizi uzskatīt par ierēdņiem – pagājušā gada jūnija beigās 4988 darbinieki. Kopumā policijā bija 7013 amata vietas, kas nozīmē ievērojamu darbinieku deficītu.
Ja runāt par klasisku birokrātiju, priekšgalā ir Valsts ieņēmumu dienests ar 3353 darbiniekiem, bet kopumā šajā iestādē bija paredzētas 4272 darba vietas. Nākamās var minēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru ar 884 darbiniekiem un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar 698.
Eiropā esam sestajā vietā
Pirms vairāk nekā gada Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš LTV raidījumā Šodienas jautājums paziņoja, ka Latvijā ierēdņu esot 26% no nodarbinātajiem, kamēr Eiropā tikai 16 procenti. Kā liecina iepriekš minētie skaitļi, šī kritika bijusi tālu no patiesības.
Ja par Eiropu, pēc 2022. gada datiem, vidēji Eiropas Savienībā ierēdņu īpatsvars nodarbināto vidū bija 1,27%, nedaudz mazāk nekā Latvijā, kas ieņem sesto vietu blokā. Varam pamācīties no Rumānijas, kam izdevies iztikt ar 0,01%, Vācijas (0,05%), Polijas (0,15%), Spānijas (0,19%), Ungārijas (0,3%).
Interesanti, ka Beļģijā, kuras galvaspilsēta Brisele ir arī eirokrātijas centrs, ierēdņu ir tikai 0,38 procenti. Priekšgalā ir Malta ar 9,58%, seko Kipra (2,23%), Portugāle (2,13%), Slovēnija (1,87%), Luksemburga (1,71%). Lietuvā – 0,95%, Igaunijā – 0,91 procents.
Samazina ar centralizāciju
Kaut arī pēdējā laikā valdībā nav spriests par iespējām ievērojami samazināt ierēdņu skaitu, tā nav, ka nekas nav darīts. Kopš 2018. gada gan ierēdņu, gan nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir nedaudz samazinājies.
“Lai efektivizētu valsts pārvaldes funkcijas, notiek darbs pie vienoto pakalpojumu centra izveides. Tas nozīmē centralizēt un standartizēt tādas funkcijas kā grāmatvedība un personālvadība,” Kas Jauns Avīzei skaidro Edīte Matuseviča, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante.
Vienoto pakalpojumu centra izveides gaitā no šā gada 1. janvāra Valsts kase centralizēti nodrošina grāmatvedības un personāla lietvedības pakalpojumu piecām ministrijām un to padotības iestādēm.
Ekonomikas, Klimata un enerģētikas, Zemkopības, Veselības un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un to padotības iestādēm vairs nav pašām jāveic lielākā daļa grāmatvedības procesu. To nodrošina centralizēti Valsts kasē pēc vienotiem principiem.
Iepriekš šajos piecos resoros grāmatvedības funkcijas nodrošināja kopumā 127 darbinieki, pašlaik – par gandrīz trim ceturtdaļām mazāks skaits, norāda Matuseviča.
Valsts kanceleja ilgstoši, vismaz gadu, neaizpildītās valsts budžeta iestāžu vakances no šā gada ievieto vakanču bankā. Šīs amata vietas tiek izslēgtas no iestāžu sarakstiem, arī šādā veidā samazinās nodarbināto skaits.
“Lai no vakanču bankas paņemtu amata vietu vai slodzi, iestādēm jāpamato, kāpēc tas nepieciešams. 2024. gada decembrī vakanču bankā ievietotas 479 vakances,” piebilst Matuseviča.
Kādas ir algas
Vēl, protams, var uzskatīt, ka ierēdņu varbūt nav tik daudz, kā domāts, toties apēd viņi daudz, proti, saņem nesamērīgi lielas algas. Pērn pirmajā pusgadā vidējā ierēdņu alga pirms nodokļiem bija 2132 eiro, daudz vairāk, nekā saņem daudzi pensionāri un ne tikai.
Pedagogu vidējais atalgojums mēnesī bija 1525 eiro, sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem – 1033 eiro, toties labi atalgoti ir karavīri – 7192 eiro. Vidējā darba samaksa valstī kopumā bija 1647 eiro, valsts budžeta iestādēs – 1895 eiro.
Der arī piebilst, ka vēl vairāk par ierēdņu algām valsts un arī pašvaldību jeb nodokļu maksātāju naudu apēd dažādi apšaubāmi tēriņi. Pietiek atgādināt šūpoļu projektu Teikā par 143 000 eiro, tagad diskusijas raisās par Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri 21 miljonu tērēt par izglītības kvalitātes monitoringu, Rīgas dome maksās gandrīz 365 000 eiro par sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izpētei un vispārīgiem scenārijiem tā reformai.
Ierēdņu skaita izmaiņas
2018. gadā 11 510
2019. gadā 11 355
2020. gadā 11 323
2021. gadā 11 224
2022. gadā 11 249
2023. gadā 11 301
2024. gada 1. pusgadā 11 372
Izmaiņas pamatā saistāmas ar Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu apguvi, kad uz noteiktu laiku tiek izveidotas amata vietas, lai nodrošinātu konkrēta projekta ieviešanu.
Avots: Valsts kanceleja
Valsts budžeta iestādēs nodarbināto kopējā skaita izmaiņas:
2018. gadā 57 916
2019. gadā 58 037
2020. gadā 57 934
2021. gadā 57 877
2022. gadā 56 332
2023. gadā 56 221
2024. gada 1. pusgadā 56 609
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas 100 000 birokrātu? Vai patiesi? saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
