Sliekas pazudušas: Brektes skandalozais murālis nu ir blāvs un nesalasāms. Vai kāds to atjaunos?

Kā zināms, pirms pāris gadiem uz Rīgas 40. vidusskolas sienas Akas ielā tapa sienas gleznojums “Veltījums Džemmai Skulmei”, kas, kā tolaik skaidroja fonds “Mākslai vajag telpu”, realizēts kā “tilts” starp divu paaudžu māksliniekiem, kuru mākslinieciskajā praksē ir naivisma stilā gleznoti vai zīmēti modeļi, uzsverot abu nepārprotami spēcīgo tēlu sistēmu radīšanas talantu.

Lai arī Kristiana Brektes “Veltījums Džemmai Skulmei” uz 40. vidusskolas sienas raisīja pretējus viedokļus, atsevišķiem cilvēkiem izsakot sašutumu gan par gleznojumu, gan uzrakstu un spilgti rozā gaismu uz murāļa, pēdējā laikā novērots, ka slavenais uzraksts, kas vēsta, ka “mēs visi esam sliekas, kurām jāirdina zeme”, palicis gluži vai nesaredzams. Tas raisījis jautājumus par to, vai uzrakstu plānots atjaunot vai tomēr tā ir kāda īpaša mākslas akcija.

Fonda “Mākslai vajag telpu” valdes locekle Katrīna Leiškalne gan mierina, ka drīz slavenais murālis atgūs savu iepriekšējo izskatu, skaidrojot, ka šobrīd veikt labošanas darbus traucē laikapstākļi. “Mēs veicam atjaunošanu reizi gadā vai pat pusgadā, taču, diemžēl, laikapstākļu vai citu ārēju faktoru dēļ LED gaismas kontakti nereti tiek bojāti. Tiklīdz iestāsies siltāks laiks un beigsies sals, veiksim nepieciešamos labošanas darbus,” Jauns.lv apstiprina Leiškalne.

Arī pats mākslas darba autors Kristians Brekte apstiprina, ka uzraksts uz mācību iestādes sienas tiks atjaunots. Viņš savā atbildē ir mākslinieciski kodolīgs: “Sliekas pārziemo un ar pirmajiem gājputniem apspīdēs vēl krāšņāk pilsētniekus.”

Kā zināms, iepriekš, reaģējot uz negācijām, fonds “Mākslai vajag telpu” vērsa uzmanību, ka Skulmes citāts “Mēs esam kā sliekas, kurām jāirdina augsne” ir metafora par pilsonisku, demokrātisku un atvērtu sabiedrību, kur ikviens indivīds ir atbildīgs par savām darbībām, aicinot katru domāt par savu produktivitāti un atbildīgu iesaisti procesos, tādējādi veicinot vispārējās labklājības celšanu sabiedrībā, un tas nekādā veidā nebūtu uzskatāms par psihi traumējošu vēstījumu.