FOTO: Saeimas ārkārtas sēde, pieminot trīs gadus kopš Krievijas agresijas Ukrainā

Miera un neatkarības nodrošināšana

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa izcēla, ka "Ukrainai un Eiropai jābūt klātesošām miera sarunās", kur tiek lemtas ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu nākotnes likteņi. Viņa uzsvēra, ka iesaldēts miers nav izdevīgs – Eiropas interesēs ir tikai miera līgums, kurā Ukrainas neatkarība nekad nedrīkst kļūt par lielvaru tirgošanās elementu. "Karš nesaudzē. Tas atstāj neizdzēšamas rētas un atņem cilvēkiem pašu dārgāko – dzīvību," viņa norādīja.

Mieriņa pievērsās arī Eiropas drošības jautājumiem, atzīmējot, ka lielvaras mēģina pārdalīt ietekmes sfēras Ukrainā, kas neizbēgami ietekmē arī miera un drošības garantijas visā kontinentā. Viņa aicināja Eiropu mobilizēt visus spēkus un resursus, kā arī turpināt un stiprināt sankciju politiku pret agresoru, pieprasot, lai agresora finanšu līdzekļi Eiropas bankās tiktu ne tikai iesaldēti, bet konfiscēti ar mērķi izmantot tos Ukrainas atbalstam.

Atbalsts no partneriem

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks, attālināti uzrunājot parlamentu, pateicās Latvijai par neatlaidīgo atbalstu jau no kara sākuma dienām. Viņš uzsvēra, ka pateicoties Latvijas visaptverošajam atbalstam, Ukrainas spējas turpināt cīņu par neatkarību un teritoriālo nedalāmību ir ievērojami stiprinātas. Stefančuks piebilst, ka, neskatoties uz grūtībām, Ukrainai ir skaidrs mērķis – iestāties Eiropas Savienībā – un ka Latvijas atbalsts politiskā, diplomātiskā un praktiskā līmenī ir nenovērtējams.

NATO ceļa neatgriezeniskums un aizsardzības stiprināšana

Ministru prezidente Evika Siliņa paustā pārliecībā par Ukrainas ceļa uz NATO neatgriezeniskumu uzsvēra Latvijas pienākumu palīdzēt savam sabiedrotajam. "Vieni mēs neesam gana stipri, bet kopā mēs esam daudz stiprāki," teica Siliņa, akcentējot, ka tikai plecu pie pleca varam efektīvi cīnīties pret agresiju. Viņa informēja arī par būtisku aizsardzības tēriņu palielināšanu Latvijā – šobrīd aizsardzības izdevumi veido 3,45% no IKP – un aicināja Eiropas kolēģus darīt līdzīgi, lai stiprinātu kopējo drošību.

Militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sniedza konkrētu skaitlisku pārskatu par Latvijas ieguldījumu Ukrainas militārajā atbalstā. Pēdējos trīs gados Latvija ir novirzījusi aptuveni pusmiljardu eiro, lai stiprinātu Ukrainas spējas pretoties agresijai. Sprūds norādīja, ka pagājušajā gadā militārais atbalsts veidoja 0,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, un šogad plānots piegādāt aptuveni 110 miljonus eiro vērtā materiālu un tehnisko palīdzību – tai skaitā 42 Latvijā ražotos bruņutransportierus "Patria", dronus, apmācību un citus svarīgus resursus.

Papildus tiek veikta pastāvīga humānās palīdzības koordinēšana, izmantojot Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalsta mehānismus, kā arī fondu "Uzņēmēji mieram" iniciatīvu. Tāpat 2024.gada 14.februārī tika parakstīta vienošanās par dronu koalīcijas izveidi. Koalīcija ir Latvijas iniciēta un tiek vadīta kopā ar Lielbritāniju.

Kopā pret izaicinājumiem

Ar vārdiem, kas aicina uz vienotību un nenogurstošu atbalstu, runātāji uzsvēra, ka Latvija turpinās būt stabils un uzticams partneris Ukrainai, kā arī būtisks spēlētājs gan Eiropas, gan eiroatlantiskās drošības arhitektūrā. "Kopā mēs esam nesatricināms spēks," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, pateicoties katram Latvijas iedzīvotājam par cilvēcīgo nesavtīgumu un ieguldījumu miera un brīvības saglabāšanā.

Ar skaidru mērķi nodrošināt miera līgumu un stiprināt aizsardzību, Latvijas parlamentārā sēde kļuva par spēcīgu aicinājumu ne tikai turpināt cīņu, bet arī aktīvi veidot drošāku nākotni visiem Eiropas iedzīvotājiem.