Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs rosina pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus

Prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris informēja, ka tikšanās laikā puses pārrunāja parlamentā darāmos darbus gada pirmajā pusē, kā arī pieaugošo sabiedrības neuzticēšanos valsts institūcijām.

Rinkēvičs norāda, ka patlaban sabiedrībā rodas neizpratne un pamatoti jautājumi par valsts varas institūciju rīcību un efektivitāti. Vairākkārtējs kvoruma trūkums Saeimā, likumdevēja atteikums Valsts kontrolei revidēt Saeimas izdevumus, nesamērīgi lielā attālinātā darba daļa valsts pārvaldē, noraidītais priekšlikums, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos, gausais darbs pie birokrātijas mazināšanas, arī Latvijas Bankas prezidenta kandidāta izraudzīšanas gaita esot tikai daži piemēri.

Valsts prezidents klāsta, ka ar Saeimas frakcijas pārstāvjiem runāts par vajadzību pārskatīt tautas nobalsošanas ierosināšanas nosacījumus gadījumos, kas neskartu Satversmes pamatus jeb kodolu un nostiprinātās konstitucionālās identitātes aspektus.

Tāpat Rinkēvičs uzklausīja Saeimas frakciju priekšsēdētājus, savukārt 17.februārī Valsts prezidents plāno atkārtotu tikšanos ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, aicinot uz kopīgu sarunu arī konstitucionālo tiesību ekspertus. Pēc šīm konsultācijām viņš iesniegs likumdošanas iniciatīvas.

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, paužot personīgo viedokli, sacīja, ka diskusija par prezidenta rosināto jautājumu ir nepieciešama, vienlaikus sliekšņa samazināšana varētu kalpot kā populisma rīks, tāpēc nepieciešams uzklausīt dažādus viedokļus.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norādīja, ka uz šo jautājumu skatās negatīvi, sakot, ka, sliekšņa samazināšanu varētu izmantot dažādi populistu spēki, ņemot vērā, ka parakstus, izmantojot dažādas platformas visai veikli, lai pēc tam savāktos parakstus izmantotu politiskajām spēlēm. Vienlaikus diskusijām par prezidenta rosināto ZZS ir atvērta.

Rinkēvičs rosinās samazināt slieksni referendumu ierosināšanai. Pēc prezidenta paustā, šo iniciatīvu viņš plāno iesniegt tuvāko mēnešu laikā. Politiķis skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu. Tur, pēc viņa domām, sliekšņi esot adekvāti. Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.

Kopš 2012. gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.

2012. gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.

Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.

CVK ir tikušas iesniegtas vairākas iniciatīvas referendumu rosināšanas kārtību mainīt, bet tās nav sekmējušās. Pēdējā no tām reģistrēta 2024. gada oktobra izskaņā. Tās iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Parakstu vākšanai reģistrēts biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts, ar kuru biedrība rosina atcelt 2012. gada grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Pret šo kārtību iebilst biedrība, jo līdz tam referenduma ierosināšanai pietika ar būtiski mazāku parakstu skaitu, bet kopš izmaiņu stāšanās spēkā ar parakstu savākšanu nevienu referendumu ierosināt nav izdevies.