Jābūt gataviem aizsargāt savu kritisko infrastruktūru, uzsver Valainis
Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.
"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.
Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.
"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.
Valainis šodien ar "Latvenergo" vadību pārrunājis to, ka ir jāstiprina šīs infrastruktūras aizsardzības spējas.
Runājot par "EstLink 2" kabeļa bojāšanu, Valainis norādīja, ka nupat 10 mēnešus kabelis bija remontā un elektrības cenas svārstība bija 10%. Tāpat arī šajā reizē "nevaram izslēgt, ka notiks kas līdzīgs".
Jau ziņots, ka trešdien pārtrauca darboties Igauniju un Somiju savienojošais elektrokabelis "EstLink 2", bet vēlāk tika izziņots, ka radušies bojājumi arī trim zemūdens sakaru kabeļiem starp Igauniju un Somiju. "Estlink 2" jauda ir 650 megavati (MW). Turpina darboties Igaunijas-Somijas elektrokabelis "EstLink 1" ar jaudu 350 MW.
Kā ceturtdien vēstīja Igaunijas mediji, Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības un tehniskās uzraudzības pārvalde informēta, ka bojāti divi "Elisa Eesti AS" grupai piederoši sakaru kabeļi un viens "CITIC Telecom CPC" piederošs sakaru kabelis. Kā norāda telekomunikāciju uzņēmumi, kas sniedz sakaru pakalpojumus pa kabeļiem, traucējumi nav jūtami ietekmējuši galalietotājus, visi pakalpojumi un sakari starp Igauniju un Somiju darbojas.
Igaunijas ārējie savienojumi ir daudzkārt dublēti, un zemūdens kabeļa bojājuma gadījumā var izmantot alternatīvus funkcionējošus zemūdens kabeļus vai virszemes kabeļus uz Latviju, lai nodrošinātu pārrobežu piekļuvi internetam un dažādu pakalpojumu darbību.
Somijas mediji vēstīja, ka laikā, kad pārtrauca darboties "EstLink 2", tā tuvumā atradies kuģis "Xin Xin Tiang 2", kas kuģo ar Honkongas karogu. Vēlāk parādījās ziņas, ka tuvumā bijis arī krievu "ēnu flotes" kuģis "Eagle S", kas kuģo ar Kuka salu karogu. Somija šo kuģi ir aizturējusi.
Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) pēc kabeļu incidentiem ir paziņojusi, ka Baltijas valstīm šobrīd ir pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai arī šie incidenti nopietni izaicina Baltijas jūras reģionu.
Pēc viņas vārdiem, nostiprinot reģiona enerģētisko neatkarību, Baltijas valstis nākamā gada februārī atslēgsies no ar Krieviju saistītā BRELL elektrotīkla, lai pievienotos Eiropas energotīklam.
Siliņa apgalvo, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) pastiprina novērošanu un regulāru kritiskās infrastruktūras apsekošanu.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos pauda vērtējumu, ka zemūdens kabeļu bojājumi starp Somiju un Igauniju, visticamāk, nav nejaušība. "Kritiskās jūras infrastruktūras aizsardzībai ir jābūt vienam no galvenajiem NATO un reģionālajiem uzdevumiem Baltijas jūrā," uzsvēra Rinkēvičs.
Vēlāk arī Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka "EstLink 2" darbības pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroapgādi.
KEM atzīmē, ka Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatori turpina veikt diagnostikas darbus. Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatoru veiktie mērījumi liecinot, ka "EstLink 2" kabeļa iespējamā kabeļa bojājuma vieta atrodas Somu līča pusē.
Atbilstoši Somijas sistēmas operatora publicētājai informācijai, kā arī balstoties uz līdzvērtīgiem jūras elektrokabeļu bojājumiem vēsturiski, šobrīd provizoriskais remontdarbu pabeigšanas termiņš ir 2025.gada augusts, atzīmē KEM, gan piebilstot, ka prognoze var tikt pārskatīta, kad bojājuma vieta būs precīzi identificēta.
Vērtējot kabeļa bojājuma ietekmi uz elektroapgādes drošumu Latvijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsver, ka Latvijā ir pietiekamas ģenerējošās jaudas, dabasgāzes rezerves, kā arī pietiekama starpsavienojumu kapacitāte, lai nosegtu Latvijas patēriņa vajadzības.
Melnis atzīst, ka kabeļa remontdarbu laikā iespējama ietekme uz elektroenerģijas biržas cenu. Iepriekš "Estlink 2" tehniskā bojājumu dēļ šī gada martā līdz septembrī elektrības biržas cenas bijusi vidēji par 10% augstākas.
Arī KEM uzsver, ka NBS ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un uzrauga drošības situāciju Baltijas jūrā, kā arī apmainās ar informāciju ar sabiedrotajiem. Aizsardzības ministrija zemūdens kritiskās infrastruktūras drošības jautājumu regulāri aktualizējot dažādos sadarbības formātos, kā NATO, ES u.c..
Meļņa skatījumā, "EstLink 2" bojājums netraucēs Baltijas valstīm veikt plānoto atslēgšanos no BRELL tīkla un pievienošanos Eiropas elektrotīklam, kas plānota 2025.gada februāra sākumā. Baltijas valstīm ir pieejamas pietiekamas ražošanas jaudas un citi starpsavienojumi, lai īstenotu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu bez kabeļa "Estlink 2" savienojuma.
