Eiropas Komisijas ziņojums: skolotājiem Latvijā trūkst atbalsta ilgtspējas izglītībā

Ziņojuma caurviju temats ir mācīšanās ilgtspējībai - vienotai un starpdisciplinārai mācību pieredzei, kas ļauj skolēniem īstenot ilgtspējības vērtības, redzējumu un domāšanas veidu.

Kā norādīts ziņojumā, tādas ilgtspējības kompetences kā kritiskā domāšana, uzņēmējspēja, iniciatīva, sadarbība, radošums, problēmu risināšana un pilsoniskā līdzdalība ļauj skolēniem saprast un kritiski analizēt sarežģītas ekonomiskās vides un sociālās sistēmas. Līdztekus tās sagatavo skolēnus individuālu un kolektīvu pasākumu veikšanai vides saglabāšanā un tās uzplaukuma veicināšanā.

Latvijā ilgtspēju sekmējoša mācīšanās ir iekļauta mācību programmā saskaņā ar kompetenču pieeju, kas aptver dažādus mācību priekšmetus. Vienlaikus faktiskā prakse var atšķirties, jo ir atkarīga no konkrētā skolotāja, teikts ziņojumā.

Pašreizējā pieeja lielā mērā balstās uz atsevišķu personu, piemēram, skolotāju, skolu direktoru, vietējo nevalstisko organizāciju, pašvaldību un privātu uzņēmumu, iniciatīvu. Tomēr šīs iniciatīvas parasti ir ierobežotas mēroga, ilguma un aptvēruma ziņā. Tāpat tām ir ierobežotas iespējas nodrošināt labas prakses nepārtrauktību, izvēršanu un izplatību, īpaši, ja netiek turpināts valsts finansējums.

2022.gadā mazāk nekā trešdaļa skolu piedāvāja visiem astotās klases skolēniem iespēju piedalīties ar ilgtspēju saistītos pasākumos. Vēl mazāk nekā Latvijā šādu skolu bija Francijā, Lietuvā, Kiprā, Maltā un Nīderlandē. Tā vietā Latvija mudina skolas kļūt par mācīšanās organizācijām, nodrošinot stipendijas starptautiskai apmaiņai un piedaloties Eiropas iniciatīvās un projektos.

Ziņojuma autori pauž, ka skolām un skolotājiem būtu vajadzīgs lielāks metodiskais atbalsts un stimuli, lai veicinātu skolēnu informētību un rīcību ilgtspējīgas attīstības jomā. 61% Latvijas skolotāju ir piedalījušies mācību kursos par vidi un ilgtspēju. Tas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju - 53,6%. Vienlaikus tikai 9,5% skolotāju uzskata, ka viņu metodoloģiskais sagatavotības līmenis ir pietiekams, teikts ziņojumā, atsaucoties uz 2020.gadā veikto 12 Rīgas skolu aptauju.

Kā vēl viens šķērslis tika minēts piemērotu mācību materiālu trūkums. 34,5% respondentu norādīja, ka viņiem ir pieejami atbilstoši materiāli par ilgtspējīgu attīstību, lai šo mācību priekšmetu varētu integrēt mācību programmā.

71,6% astoto klašu skolēnu Latvijā uzskata, ka ir svarīgi mainīt katra dzīvesveidu tā, lai tas vairāk ietvertu rūpes par vidi. Vienlaikus tikai 23% skolēnu attiecīgās izmaiņas ieviesuši savā dzīvesveidā. Viņi, piemēram, samazina ūdens patēriņu, ierobežo plastmasas patēriņu, jaunu drēbju vietā pērk lietotas, samazina pārtikas atkritumus vai salabo vecas lietas tā vietā, lai pirktu jaunas.

Tas, ka tikai salīdzinoši neliela skolēnu daļa ikdienā rīkojas ilgtspējības motivēti, norāda uz atbalsta, iedrošinājuma un piemēru no pieaugušo puses trūkumu par to, kā savienot zināšanas ar rīcību, teikts ziņojumā.

Skolas vides uzlabošanas un uzturēšanas pasākumos meitenes iesaistās vairāk nekā zēni - attiecīgi 22% meiteņu un 17% zēnu. Šāda tendence novērota visās ES valstīs.

Latvija ir izstrādājusi "zaļo prasmju" moduli integrācijai profesionālās izglītības un apmācības (PIA) programmās. "Zaļās skolas" principu ieviešana būs vērsta uz ilgtspējas un resursu efektivitātes veicināšanu, tostarp izglītības programmu pārskatīšanu un skolotājiem nepieciešamo apmācību nodrošināšanu.

Vienlaikus Latvijai trūkst īpaša mehānisma zaļās politikas iniciatīvu apspriešanai un uzraudzībai, teikts ziņojumā. Labi izveidoti sadarbības mehānismi ļauj virknei ieinteresēto personu visos līmeņos apspriest PIA programmas, joprojām netiek pienācīgi risināti "zaļināšanas jautājumi".

Lai izstrādātu strukturālākas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, uzlabotu zaļās prasmes un veicinātu zaļo ekonomiku Latvijā, iecerēts ieguldīt aptuveni 15 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda "Plus".