Esam daudz vairāk kolhozā un sociālismā nekā pirms pārdesmit gadiem: Pēteris Šmidre par naudas šķērdēšanu un ekonomisko attīstību
Mēs savā ekonomiskajā attīstībā un privātbiznesa attīstībā esam daudz vairāk sociālismā un kolhozu sistēmā nekā Latvijas neatkarības atjaunotnes sākumgados, gadsimtu mijā, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Viņš jau sen kā teic, ka pienācis laiks valstij atņemt teikšanu daudzās biznesa jomās un to uzticēt privātuzņēmējiem.
Saimnieciskie skandāli, kas saistās ar valsts naudas izšķērdēšanu mūsu sabiedrību satracina nepārtraukti – aviokompānija „airBaltic”, „Rail Baltica” dižprojekts, militarizētā tēlniecības kompozīcija ar bruņumašīnu Ādažos ir tikai daži, skaļākie gadījumi, kuri mums liek uzdot jautājumus, vai tā ir naudas izšķērdēšana, zagšana, vai arī labticīga mūsu nespēja saimniekot un pārvaldīt savu valsti? Uzņēmējs Pēteris Šmidre saka, ka mēs esam iestiguši sociālistiskajā sistēmā, kas neparedz saimniecisko pieeju ekonomikā:
„Mēs jebkuram varam paprasīt, kas pēc viņa domām saimnieko labāk – individuālais fermeris vai kolhozs. Nevienam nebūs šaubu par atbildi. Bet, ja pajautāsim, kas strādā labāk – valsts kapitālsabiedrība vai privātais uzņēmums, tad visi sāks aizdomāties.” Bet jo valsts daļa ekonomikā ir lielāka, jo lēnāka ir ekonomiskā attīstība, un tāpēc Pēteris Šmidre uzskata, ka ir nepieciešama privatizācija, respektīvi, valstij ir „jāatņem” teikšana ļoti daudzās ekonomikas jomās, protams, ne jau gluži visās.
„Nedrīkst valsti pielaist pie biznesa. Nu, nedrīkst! Valsts kapitālsabiedrībās viennozīmīgi ir interešu konflikts. Piemēram, „Latvenergo” vadības intereses ir gūt lielāku peļņu, bet valsts interesēs ir samazināt tos stulbos tarifus un inflāciju. Un tā ir katrā vietā (kur valsts ir noteicēja par kādu ekonomikas jomu). Ko darīt, lai attieksme pret privātuzņēmējiem būtu vairāk pozitīva, man grūti pateikt. Domāju, ka tā ir mūsu sistēmas problēma, bet pārējais ir sekas,” saka uzņēmējs.
Viņam grūti pateikt, kas vainīgs pie naudas izšķērdēšanas – zagšana. korupcija vai tā iz iztrallināta, piemēram, sadalot uzņēmumu padomes locekļu algās. Bet pie vainas ir sociālistiskās sistēmas pieeja, jo lēmumu pieņēmēju atbildība par izdarīto, par to, kur nauda pazūd, ir ļoti, ļoti nosacīta. Šobrīd mūsu ekonomiskā attīstība, salīdzinot ar pagājuša gadsimta deviņdesmitajiem gadiem un šī gadsimta sākumu, kad pats Pēteris Šmidre daudz aktīvāk piedalījās uzņēmējdarbībā, sociālisma bija mazāk, kaut arī bijušo premjeru Einara Repšes un Andra Šķēles laikā bija citas problēmas. Tomēr tolaik privātais bizness straujāk attīstījās un tie, kuri strādāja varēja arī nopelnīt:
„Galvenais, ka tolaik biznesam bija daudz mazāk šķēršļu, uzņēmēji jutās daudz brīvāki. Šobrīd viss „aplikts” ar kaut kādiem šausmīgiem noteikumiem. Tad tu varēji ar savu biznesa projektu normāli aiziet uz banku un paņemt kredītu. Bankas savā starpā konkurēja un cīnījās par saviem klientiem. Naudas plūsma ritēja, ekonomika attīstījās, bet šodien ir problēmas pat atvērt rēķinu. Par to zina pilnīgi visi. Un arī nodokļi tolaik bija mazāki. Šodien iesākt jaunu biznesu, izlauzties cauri visiem nodokļiem, ir daudz, daudz grūtāk.”
Kaut gan viss nav tik ļoti melns, kā to mālē, jo jāatzīst, ka Latvija ekonomika, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav tai sliktākajā situācija. Mēs viennozīmīgi esam Eiropas valstu pirmajā septītniekā, kur strauji attīstās ekonomika, uzsver Pēteris Šmidre.
Kā Pēteris Šmidre vērtē naudas plūsmu mūsu ekonomikā, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
