„Ja kāds domā, ka saprot, ko vāvuļo Švauksts, tad labi”: Mērnieku laiku karu 5. sērija

Gan rakstniecības žurnāla „Domuzīme” redaktore Rudīte Kalpiņa, gan Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze uzskata, ka brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiku” adaptācija vieglajā valodā ir laba ideja un ar to saistītā viedokļu sadursme ir uzteicama, jo nu visiem parādījusies interese par šo latviešu literatūras klasikas darbu, kas senatnīgās valodas dēļ daudziem vairs nav uzrtverams.

Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa neņemas spriest par tādu darbu kā „Mērnieku laiki” pārveidi vieglajā valodā, jo nav interesējusies par šādu daiļliteratūras tekstu pārveidēm, bet saka: „Ja “Mērnieku laiku” vieglās valodas versija domāta auditorijām, kurām ir uztveres grūtības, vai tiem, kuri mācās latviešu valodu un apgūst latviešu kultūras pamatus, tad šūmēšanās ir lieka. Tāpēc plašas sabiedrības informēšana par šo faktu, iespējams, vienkārši ir bijusi nevajadzīga.

Vienlaikus – pārstrādātais darbs būs brīvi pieejams un pastāv iespēja, ka to izmantos arī vispārējo skolu programmu apguvēji. Bet skatīsimies realitātei acīs - varbūt labāk, lai skolēni zina vismaz kādu šī romāna sižeta līniju vai tēlu, nekā nezina neko. Lasīt šāda veida tekstus mūsdienu skolēni nespēj, jo zudusi koncentrēšanās spēja, prasme lasīt gara teksta blīvas lappuses. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Jautājums arī, kā skolēns ar romānu tiek iepazīstināts, un tas atkarīgs no skolotāja.

Svarīgi, lai mūsdienu un nākotnes paaudzes vispār zinātu, ka šāds romāns ir, ka tas ir savā ziņā pirmais latviešu romāns (par reālismu neatcerēsies), ka tas iekļauts latviešu kultūras kanonā. Un ka dažus romāna tēlus tomēr pieklājas zināt, citādi atsauci uz Pietuka Krustiņu kāds uztvers kā izcilu komplimentu (ar laiku šāda iespēja gan izzudīs). Es teiktu, ka skolēniem ir jāzina par brāļiem Kaudzītēm un par viņu ceļojumu aprakstiem, arī par “Mērnieku laikiem”, bet pašu romānu var izgaršot, sākot drīzāk ap 35-40 gadu vecumu.” Visus Jauns.lv rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.

Savukārt Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze teic, ka „šūmēsanās” par „Mērnieku laiku” teksta „restaurāciju” vieglajā valodā ir uzteicama, jo nu „visi pamodušies un metas aizstāvēt grāmatu, kuru lasījuši pirms gadiem 40-50. Viedoklis ir. Kā lai nebūtu? Varēja vēl varbūt izmantot vārdu „reanimācija”. Tad villa ietu pa gaisu, nebūtu jākreņķējas ne par Trampu, ne par pārējo pasauli. Man nav nekas pret tekstu vieglajā valodā, ja ievēro autortiesības. Bet vieglā versija nav ļaunākais, kas varētu ar darbu mūsdienās notikt. Ja paskatos uz „Mona Liza” pīļknābjainajām interpretācijām, vieglā valoda ir pat ļoti labs risinājums senam tekstam, kuram jau sen vajag modernu komentāru, ko neviens neveido, lai to saprastu. Ar vienu nosacījumu. Neviens nedrīkst atcelt pamattekstu! Bet kopumā... Ja kāds domā, ka saprot, ko vāvuļo Švauksts, tad labi. Es reiz senos laikos ar vārdnīcas palīdzību izbūros cauri viņa murmulēšanai, joku toreiz sapratu, bet jēga piemirsusies. Kā es to redzu, šis teksts vieglajā valodā domāts cilvēkiem ar uztveres problēmām. Vai kādam žēl, ka viņiem tas varētu kļūt pieejams, saprotams un izlasāms? Man nav! Cilvēki vienmēr dusmojas un pretojas, ja viņiem uztiepj ko nezināmu. To var izlasīt arī "Mērnieku laikos".”

Rakstniece Sandra Švarca uzskata, ka no projekta nosaukuma par „Mērnieku laiku” pārveidi vieglajā valodā vajadzēja izņemt vārdu „restaurācija”, jo tas neatbilst iecerētā būtībai, bet tā : „Projekts nav viennozīmīgs. Pieļauju, ka bērniem un pieaugušajiem ar uztveres traucējumiem tas noderētu. Vieglās valodas pielietojumam būtu jāizstrādā kādi vērtēšanas kritēriji, kuri garantētu, ka darba apjoms atbilst tā satura atainošanai pilnībā. Uz sabiedrības diskusijām skatos distancēti, jo saprotu, ka ir atsevišķi sabiedrības slāņi, kuriem "Mērnieku laiki" vieglajā valodā būtu vienīgā iespēja šo darbu iepazīt. Bet te mēs atkal atgriežamies pie šī pārveidojuma kvalitātes. Mūsdienu jaunā paaudze, manuprāt, saņem daudzās jomās, arī latviešu valodā un literatūrā, nepārdomātu un ne īpaši kvalitatīvu izglītību. Maināma būtu gan skolotāju kvalifikācija, gan ģimeņu iesaiste bērnu vārdu krājuma papildināšanā, gan pašu audzēkņu ieinteresētība. Kā jau minēju vieglā valoda būtu piemērota gan cilvēkiem ar uztveres traucējumiem, gan sveštautiešiem, gan arī tiem, kuriem nav un nebūs pamata zināšanu latviešu literatūrā. Piebildīšu vēl, ka jauniešiem, kuri, skolu beidzot, lieto vārdus „nau”, „Ladgale” un tamlīdzīgi nepalīdzēs nekāda brāļu Kaudzīšu darba pārveidošana.” 

Lai arī pārsvarā tiek apgalvots, ka “Mērnieku laiku” adaptējums vieglajā valodā pirmām kārtām ir adresēts cilvēkiem ar uztveres problēmām, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un invaliditāti, tomēr zīmīgi, ka ideja par latviešu pirmā romāna pārnesi vieglajā valodā radusies brīdī, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA" rezultāti uzrādījuši, ka kopš 2012. gada skolēnu lasītprasme Latvijā ar katru gadu pasliktinās, un 2022. gadā sasniegts tās zemākais punkts pēdējo 20 gadu laikā.

* * *
Piektdien, 13. decembrī, Jauns.lv noslēgs apskatu par „Mērnieku laiku” pārveidi vieglajā valodā, ieskatoties, cik šī vieglā valoda ir populāra.