„Mūsu viedoklis nav nepieciešams nevienai pusei”: Mērnieku laiku karu 3. sērija
Turpinot diskusiju par brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā, Jauns.lv uzklausīja šī darba finansētāja – Valsts kultūrkapitāla fonda – un pasūtītāja Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāvju viedokli, kā arī Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre”, kurā ietilpst arī brāļu Kaudzīšu muzejs „Kalna Kaibēni”, vadītājas domas par „Mērnieku laiku” „restaurāciju”.
Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktora vietniece Linda Karlina: “Saistībā ar diskusiju par VKKF atbalstu “Vieglās valodas aģentūras” projektam par “Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā, ir patiesi žēl, ka sabiedrībā nav izpratnes par jēdzienu “vieglā valoda” un vieglās valodas lietošanas nepieciešamību, lai tekstu padarītu pieejamu cilvēkiem, kuriem ir dažādas uztveres grūtības. VKKF Kultūras mantojuma nozares ekspertu ieskatā šis projekts bija vērtīgs, lai nodrošinātu nozīmīga kultūras satura pieejamību arī cilvēkiem ar uztveres grūtībām. Kā redzams projekta pieteikumā, tad šī izdevuma pamata auditorija nav nedz “mūsdienu paaudze”, nedz skolnieki, tādēļ nevaram komentēt sabiedrības diskusijā radušos pieņēmumus. Tāpat vēlamies vērst uzmanību, ka šis nav pirmais vai vienīgais literārais darbs, kas Latvijā adaptēts vieglajā valodā, starp pēdējiem veiktajiem literārajiem tulkojumiem literatūras klasikas un mūsdienu latviešu literatūras jomā ir 2021. gadā sagatavotais un izdotais izdevums “Dullais Dauka un citi” un 2023. gadā veiktā Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” adaptācija vieglajā valodā.” Visus rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.
Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Komunikācijas un mārketinga nodaļas vadītājas vietniece Katrīna Kūkoja: “Muzejs, vadoties pēc jaunākajām kultūras pieejamības tendencēm, topošajā izstādē “Mērnieku laiki. Neuzrakstīts scenārijs trešajai ekranizācijai” piedāvās apmeklētājiem, kam tas nepieciešams, iespēju lasīt atsevišķu romāna fragmentu adaptācijas vieglajā valodā, līdzās tāpat iztulkotajiem izstādes kuratoriālajiem tekstiem (šādu praksi jau veiksmīgi īsteno Latvijas Nacionālais mākslas muzejs). Kopīgās diskusijās ar “Vieglās valodas aģentūru” no izstādes tekstu tulkojuma attīstījās arī ideja par patstāvīgu brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” adaptāciju vieglajā valodā, kam tika piesaistīts arī atsevišķs VKKF atbalsts.
Projekta nosaukumā vārds “restaurācija” sabalsojas ar nozari, kādā tas iesniegts VKKF projektu konkursā, uzsverot tieši kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanu tām mērķgrupām, kam ir teksta uztveres traucējumi (piemēram, cilvēki ar kongnītīviem traucējumiem vai cilvēkiem, kas nupat sākuši apgūt latviešu valodu). Vieglās valodas mērķis ir nevis kaut ko atņemt vai noplicināt no oriģinālā teksta, bet dot vēl plašākai auditorijai iespēju iepazīties ar mūsu kultūras kanona vērtībām.
Muzeja ieskatos ir svarīgi par to diskutēt, tas nozīmē, ka sabiedrībai tas tiešām rūp, bet diemžēl izpratne par vieglo valodu ir salīdzinoši zemā līmenī. Latvijā ir pieejamas gan ziņas vieglajā valodā, gan daudzās valsts iestāžu mājaslapās būtiskākais saturs tiek nodrošināts vieglajā valodā, diemžēl, ja paši ar to nesaskaramies, tam nepievēršam uzmanību. Vieglās valodas piedāvājumam nevajadzētu būt kaut kam ekskluzīvam, bet pamazām būtu jāmācās pieņemt to kā normu, līdzīgi kā tas ir ar fizisko pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
- Kas pēc jūsu domām mūsdienu paaudzei visvairāk traucē uztvert „Mērnieku laiku” oriģinālo tekstu? Kas būtu maināms?
- Kā to asprātīgi savā jaunākajā karikatūrā parādījis Gatis Šļūka, oriģinālo “Mērnieku laiku” lasītājam ir jāapbruņojas ar vecvārdu vārdnīcu un ne tikai. Teksts, kas tapis 19. gadsimta nogalē gan stilistiski, gan vārdu krājuma ziņā būtiski atšķiras no valodas, ko lietojam mūsdienās. Oriģināls jau paliek neskarts, un tam, kurš vēlēsies to izlasīt, tāda iespēja būs vienmēr.
- Kādai auditorijai galvenokārt mērķēta „Mērnieku laika” adaptācija vieglajā valodā?
- Cilvēkiem * ar valodas uztveres traucējumiem; * ar zemu lasītprasmes līmeni; * ar citvalodu bāzi, kuri apgūst latviešu valodu; * skolēniem un studentiem ar speciālām izglītības vajadzībām; * senioriem ar pazeminātu kognitīvo funkciju; * izglītības un sociālā darba speciālistiem.
Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītājai Līvai Grudulei nav daudz informācijas par „Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā, tāpēc viņai to grūti komentēt. Bet – „ja projekts paredz to, ka ar romānu šādā veidā varēs iepazīties tie, kuriem veselības vai tamlīdzīgu problēmu dēļ, līdz šim tas nav bijis iespējams, tad tas ir atbalstāmi. Piemēram, „Mērnieku laiku” izdevums Braila rakstā ir arī mūsu krājumā ir šie apjomīgie sējumi, un tas ir ļoti vērtīgi. Citu iemeslu, kādēļ būtu jāpārveido romāns, ir diezgan neiespējami izprast. Tā kā šajā projektā neesam iesaistīti, mūsu viedoklis acīm redzot nav nepieciešams nevienai pusei.”
* * *
Nākamās nedēļas pirmdienā, 9. decembrī, Jauns.lv uzklausīs latviešu valodas un literatūras skolotāju no dažādām Latvijas pilsētām domas par „Mērnieku laiku” pārnesi vieglajā valodā.
