„Nedomāju, ka vajag kaut ko atvieglot”: Mērnieku laiku karu 4. sērija

“Nedomāju, ka vajag kaut ko atvieglot”

Vecumnieku vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingrīda Segliņa: “Uzskatu, ka “Mērnieku laiki” un arīdzan citi tamlīdzīgi latviešu klasikas darbi ir radīti un pastāv kā pilnvērtīgi, veseli mākslas darbi - ar tā laika sabiedrības dzīves attēlojumu, tēlu sistēmu un, protams, arī valodu, unikālu tā laika valodu. Katrā sabiedrības attīstības periodā valoda atspoguļo gan sadzīvi, gan politiskās norises, jūtu pasauli un lieto tieši tādu valodu, kāda tobrīd eksistē. “Mērnieku laiki” ir latviešu literatūras piemineklis un nedomāju, ka vajag kaut ko atvieglot. Tad jau ņemam un atvieglojam Purvīša un citu latviešu gleznotāju gleznas, lai labāk saprastu.

Ja domājat, ka nepieciešams kaut ko darīt, tad var izveidot satura pārstāstu, bet jēgu tam neredzu, jo tieši ar skolēniem runājot par latviešu literatūras pirmsākumiem un pirmo īsteno romānu ,,Mērnieku laiki”, es skolēnu uzmanību vēršu uz šī darba valodu, un mums ir saruna par valodu, kā tā ir mainījusies un kāpēc tā ir mainījusies. Mēs runājam par to, ka valoda ir dzīvs un mainīgs organisms, un par to, kas to maina. Literatūra ir lielisks šīs valodas ainavas un tās izmaiņu spogulis. Katram laikam un cilvēkiem ir sava literatūra - izmainīsiet valodu, bet tas, kas tur notiek, tas kā cilvēki dzīvo, strādā un mīl, taču ir pavisam citādāk, jauniešiem pilnīgi nesaprotami. Manuprāt, nevajag iejaukties veselā mākslas darbā, nevajag zāģēt uz pusēm Upīti, vajag pētīt šo mākslas darbu tādu, kāds viņš ir un runāt par to, kāpēc viņš tāds ir. Jā, saturu var izstāstīt, jo lasīt mūsdienu jaunieši, nelasīs, arī tad, ja būs atvieglotā valodā. Mākslas darbs jāskata veselumā un autora skatījumā.”

“Valodā nepiedzimst”

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars (kādreizējais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības): “Domāju, ka (projekta nosaukumā) neveiksmīgi ir izvēlēts vārds “restaurācija”. Šī vārda nozīme ir “arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā”. Iespējams, tā ir vislielākā kļūda, kas izraisa nesaprašanos, jo sanāktu, ka “Mērnieku laiki” būtu jāpārrada sākotnējā veidolā, bet tie jau savu saturu nav mainījuši kopš izdošanas gada. 
       
Vēlme atvieglot romāna valodu varētu būt nepieciešamība to pielāgot specifiskai mērķauditorijai, kas nav vispārizglītojošo skolu audzēkņi. Te būtu jābūt zināmam cilvēku lokam, kam tas paredzēts. Projekta mērķis ir “sagatavot Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” pirmo adaptāciju vieglajā valodā atbilstoši vieglās latviešu valodas pamatprincipiem, testēt izveidotā teksta paraugu pieejamību mērķgrupās, lai nodrošinātu šī nozīmīgā latviešu literatūras klasikas darba pieejamību mūsdienu lasītājiem, īpaši domājot par skolu jauniešiem ar mācīšanās grūtībām, cilvēku ar valodas uztveres traucējumiem, kā arī cilvēku ar nepilnīgām latviešu valodas zināšanām vajadzībām.”
      
Veidojas pretruna starp skaidrojumu publiskajā telpā un projekta mērķī lasāmo. Vai ir veikts kāds pētījums, cik jauniešu vidusskolas vecumā neuztver romāna “Mērnieku laiki” saturu? Vēl otrs aspekts – lasāmos daiļdarbus brīvi izvēlas skolotājs. Cik daudzās skolās vispār lasa “Mērnieku laikus” pilnā apjomā? Kas tieši nav saprotams? Jā, romānā, protams, ir 19. gadsimta valoda, bet vai tā ir grūti uztverama. Vidusskolas posmā vispār sarežģīti iztēloties skolēnus ar mācību grūtībām, jo mums jau beigšanas eksāmeni vispār nav pielāgoti šādiem skolēniem, par ko gan būtu jādomā. Vai mācīšanās grūtības vienmēr ir identiskas ar teksta uztveri? Varbūt mācību grūtības ir matemātikā diskalkulijas (rēķināšanas grūtību) dēļ, nevis teksta sapratnē. Nenoliedzami teksta izpratne var ietekmēt mācību sasniegumus, bet vai tādēļ kas būtu darāms tieši ar “Mērnieku laikiem”? 

Nav skaidrs, ko projekta autori paredzējuši īsināt: detektīvlīniju, Kaspara traģisko stāstu, Švauksta izdarības vai ko citu? Manuprāt, no romāna neko sižetiski nedrīkst ņemt ārā, jo tad tas vairs nav brāļu Kaudzīšu darbs, bet pārstāsts, kaut ko izlaižot. Mainīt leksiku? Tad zūd kanona vērtība – tai laikā lietotie vārdi.

Vispirms jāprecizē projekta mērķi. Būtu saprotams, ja taptu grāmatas vieglajā valodā cilvēkiem ar teksta uztveres traucējumiem, cilvēkiem, kas sāk apgūt valodu, bet vai tas būtu nepieciešams skolās? Ir populāri runāt par iekļaujošo izglītību, tikai nezin kāpēc pēc vidējās izglītības standarta visiem vienalga ir jāsasniedz noteiktie rezultāti. Vai sāksim vieglajā valodā izdot Raiņa, Čaka, Jaunsudrabiņa, Poruka un citu klasiķu darbus? Ja tā ir specializētā literatūra, kā minēju iepriekš, tad to var darīt. Savdabīgs ir projekta viens no rezultātiem (kam adresēts “Mērnieku laiku” adaptētais teksts):: “Tā kā klasiskās literatūras darbi bieži vien ir sarežģīti lasītājiem ar zemākām lasītprasmes spējām vai tiem, kuri nav dzimuši latviešu valodā.” Jāpiebilst, ka valodā nepiedzimst.

Mūsdienu paaudzei visvairāk “Mērnieku laiku” uztverei traucē nevēlēšanās sevi apgrūtināt ar lasīšanu. Lasīšana ir laikietilpīgs process, kas mūsdienu straujajā pasaulē vairs neliekas saistoši. Protams, to nevar apgalvot par visiem, bet attieksmi pret lasīšanu kā procesu veido ģimenē. Ja ģimenē nav grāmatu lasīšanas kultūras, tad paaudzei būs grūtības ar jebkura teksta uztveri. Labam tekstam ir jānodarbina smadzenes, jo tikai tā cilvēks kļūst gudrāks. Ja lasa tikai viegli uztveramus tekstus, tad neveidojas analīzes iemaņas. Mēs riskējam ar ne visai labu nākotni, ja pieņemsim kā aksiomu, ka jaunieši nesaprot tekstu, tādēļ tie jāatvieglina. 

“Mērnieku laikus” mūsdienu latviešu valodas apguvei noteikti neieteiktu nevienam. “Mērnieku laikus” var lasīt tad, kad cilvēks jau apguvis latviešu valodu pietiekamā līmenī. Ja mācību nolūkiem izmantot, tad vienkārši īsus teksta fragmentus, ja tik ļoti vēlas latviešu valodas apguvi sākt ar “Mērnieku laikiem”.”

“Esmu par pārveidošanu vieglajā valodā”

Līvānu 1.vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Kivleniece: “Esmu par jebkuru projektu, kura rezultātā sabiedrība iegūst iespēju lasīt literārus darbus. Tātad esmu par romāna “Mērnieku laiki” pārveidošanu vieglajā valodā. Kāpēc gan ne? Kam tas nāks par sliktu? Nevienam. Vārds “restaurācija” man ir pieņemams, un nerada nekādus papildus jautājumus. Ja nu kādam ir vēlme “piesieties” vārdu izvēlei, tad, ticiet man, atradīs...

Jā, “Mērnieku laiki” ir apjomīgs darbs, tomēr tas ir normāli, jo romāns tāds vienmēr ir bijis (atšķirībā no mūsdienu 100 lappušu romāniem). Autori atklāj ne tikai divu ģimeņu, bet arī divu pagastu dzīvi. Ko no tā saglabāt? Projektā noteikti ir zinoši cilvēki, kuri pratīs paņemt vērtīgāko, nezaudējot romānu sižetu.

Jauniešiem ir grūti uztvert romānu, jo viņi nav raduši lasīt liela apjoma darbus. Robu šajā prasmē izveidoja gan pandēmija, gan nepārdomātais projekts “Skola2030”, kur galvenais akcents literatūras apguvē ir daiļdarba fragments. Esmu pietiekami sena skolotāja, tāpēc mani jaunieši tiek mudināti un rosināti lasīt grāmatas.

“Mērnieku laikus” apskatu 10. klasē. Izstāstu par autoriem, ieskicēju galvenos jautājumus un skatāmies filmu (pirmo filmas ekranizāciju 1968. gadā). Pēc filmas ir ļoti labas un interesantas diskusijas, kuru rezultātā vienmēr ir kādi jaunieši, kuri paņem grāmatu un lasa. Jā, ir grūti lasīt - teikumi gari, ne visiem vārdiem zināmas nozīmes, bet kontekstā tos var saprast. Un vai nav lieliski, ja skolēns saka - jau tajā laikā vecāki teica: “Kad mēs augām, tad tā nebija!”. Romāns ir izpētes vērts arī mūsdienās.

Esmu pret jebkura darba oriģinālā varianta maiņu. Autors to ir izveidojis, uzrakstījis un man, kā šī darba lasītājai, skatītājai, ir dota iespēja vērtēt. Es drīkstu teikt - man tas nepatīk, jo... Ja es neesmu darbu lasījusi, tad man ir jāklusē. To mācu arī saviem jauniešiem.”

“Ne visu vajag sablenderēt viegli dzeramā masā”

Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētājas vietniece Iveta Āboliņa: “Manuprāt, neviens mākslas darbs nebūtu adaptējams vieglajā valodā, jo tad māksla zaudē savu unikālo (māksliniecisko, garīgo, emocionālo un citu) vērtību. Zemteksti, metaforiskā daba, laikmeta zīmes, valodas bagātība zūd. Sabiedrībai ir jāattīstās, lasot dažādu nāciju, dažādu gadsimtu un daiļliteratūras veidu un žanru tekstus, nevis jālūkojas degradācijas ceļa virzienā. Ja katrā krustojumā sāksim piedāvāt sabiedrībai izvēli, ja iesi pa labi, lasīsi brāļu Kaudzīšu oriģināldarbu “Mērnieku laiki”, ja iesi pa kreisi, būs iespēja lasīt to vieglajā valodā, tad viena no taciņām drīz aizaugs ar nezālēm, ja to paši vēl kultivēsim.

Saprotams, ja daiļdarbi tiek interpretēti, tiek radīti jauni mākslas darbi, piemēram, uzņemtas filmas pēc to motīviem, veidotas operas un baleti, zīmēti komiksi, pat radītas spēles, bet ne "restaurēti" vieglajā valodā. Šie jēdzieni nav korekti lietoti. Acīmredzot arī jēdzienu un mērķu izpratne ir ļoti atšķirīga.

Var un vajag radīt jaunus daiļdarbus un citus tekstus vieglajā valodā, bet ne kropļot oriģinālliteratūru (ne senu, ne mūsdienu). Ja tas tiek darīts, manuprāt, to nevar vairs saukt par brāļu Kaudzīšu darbu (nedrīkst likt virsrakstā īstos autorus). Tas ir cita autora vai citu autoru interpretējums vieglā vai vēl izdomātā jaunā versijā. Tāpat kā zinātnisku darbu var pārstrādāt populārzinātniskajā valodas stilā, taču adresāts un autors ir cits. Ja Reinis un Matīss Kaudzītes savu romānu jau būtu uzrakstījuši vieglajā valodā, tikai tad tas būtu saprotams un pieņemams. Skolas dzīvē jau tā sastopamies ar konspektiem, špikeriem, vēl kādiem pārstāstiem, taču tādā veidā mēs neiemācāmies izprast ne autoru, ne darba patieso ideju, zemtekstu, kultūrvēsturisko informāciju. Ne visu vajag sablenderēt viegli dzeramā masā, ir kaut kas arī jāsakož saviem spēkiem un jāatkož. Cienīsim mūsu dzejniekus un rakstniekus, lasīsim oriģinālliteratūru un attīstīsim savu prātu, garīgo pasauli, lai spētu lasīt senu vai jaunu daiļdarbu kā unikālu mākslas vērtību!”

“Daudziem jauniešiem oriģinālteksts liekas kā svešvalodā rakstīts” 

Murjāņu sporta ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Māra Ozola: “Ideja par 
“Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā ir laba, jo padara to sasniedzamu arī cilvēkiem ar ierobežotu vārdu krājumu. Labāk taču ir iepazīt kultūras vērtības daļēji nekā nemaz. Arī skolotājiem šāda grāmata var noderēt, mācot attiecīgo vielu. Nav taču nekāds noslēpums, ka daudziem jauniešiem romāna oriģinālteksts liekas vai svešvalodā rakstīts. Projekta nosaukums gan šķiet visai dīvains. Iekļaujoša – labi, lai būtu. Bet ko tur restaurēs? Atjaunos brāļu Kaudzīšu manuskriptu, vai? Varbūt esmu atpalikusi un vecajam labajam vārdam “restaurācija" nemanot ir uzradusies kāda jauna, man nezināma nozīme? Tad gan būtu labi par to informēt arī citus latviešu valodas lietotājus.”

* * *

Trešdien, 11. decembrī, Jauns.lv viedokli par „Mērnieku laiku” adaptāciju vieglajā valodā izteiks Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze un literatūras žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa. Visus rakstus par "Mērnieku laiku" tēmu lasiet šeit.