Ivars brīdina citus: soctīklos atrasta hipnoterapeite solīto neizpilda, bet 2000 eiro neatmaksā
Ivars vērsās pie hipnoterapeites, tomēr pēc piedzīvotā rosina cilvēkus vairākas reizes padomāt, pirms izmantojiet sociālo tīklu platformā atrasta speciālista dārgus pakalpojumus ar neparedzamu rezultātu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Līdz šim nesekmīgi izmēģinot dažādu speciālistu un terapiju palīdzību, Ivars nejauši sociālajā platformā "Facebook" pamanīja kādas hipnoterapeites profilu. Viņa solīja atrisināt problēmas, kas citiem nav pa spēkam. Turklāt profilā bija redzamas vairākas pozitīvas atsauksmes par terapijas rezultātiem.
Bezmaksas konsultācijā uzzinājis, ka pakalpojums maksā 2000 eiro. Speciāliste solījusi problēmu atrisināt. "Es varu tev vairāk kā simtprocentīgi garantēt, ka ar šito te mēs tiksim galā. Tu aiziesi no manis priecīgs, smaidīgs, laimīgs. Tu vispār aizmirsīsi, ka tev tāda problēma ir bijusi," hipnoterapeites teikto atminas vīrietis.
Lai arī terapeite vīrietim piedāvājusi 2000 eiro samaksu par 8 terapijas seansiem segt pa daļām, Ivars pārskaitījis visu summu uzreiz. Bijusi tikai mutiska vienošanās, bez līguma. "Šī bija mana kļūda,," atzina Ivars.
Caur bērnības un pagātnes atmiņu labirintiem terapeite Ivaru vedusi attālināti, ar klientu komunicējot caur datoru. Šie seansi krietni atšķīrušies no hipnoterapijas, kādā Ivars reiz jau piedalījies: "Es biju pilnīgā transā. Mani "izslēdza", un patiesībā neko neatceros no tā, kas tur notika. Bet šajā gadījumā bija tā, ka es gulēju un pilnīgi viss bija apzināts; varēju jebkurā brīdī atvērt acis un turpināt ar viņu komunikāciju."
Pamazām Ivaru pārņēmušas bažas par hipnoterapeites kvalifikāciju. Vienīgais izglītības dokuments, ko viņš redzējis, ir "Facebook" profilā izstādītais Amerikā iegūtais hipnoterapeites sertifikāts.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Utināns skaidroja, ka Latvijā hipnoterapeitam nav obligāti jābūt ārstniecības personai. "Pēc hipnoterapeitu nolikuma ir jābūt pamatā maģistra izglītībai, kas var būt psiholoģija, antropoloģija, tātad ne tikai medicīnā - visur, kur strādā ar cilvēkiem. Katrā valstī izveidojas profesionālās asociācijas. Profesionālā asociācija izveido savu nolikumu, kāds ir izglītības minimums," skaidroja Artūrs Utināns.
Praktiķe un trenere klīniskajā un Ēriksona hipnozē ar 25 gadu darba stāžu Dace Rolava atzina, ka attālināti var uzklausīt klienta problēmu, taču vismaz pāris reizes ir jāsatiekas klātienē.
"Ja mēs gribam veikt hipnoterapijas darbu, tad jābūt vispirms ir bijis kontaktam. Jo vajadzīga ir tomēr šī cilvēka enerģētika. Otra lieta - lai es varētu veikt attālināti, man ir jāapmāca klients, kāda šī attālinātā darba norise ir. Ja tu nemaz neesi kontaktā bijis ar savu klientu, tu vari pieļaut terapeitiskas kļūdas," skaidroja Rolava.
Pirmie internetā atrastās speciālistes seansi Ivaru apmierinājuši un terapeite piedāvājusi vēl papildu bezmaksas seansus, taču arī tie nav devuši rezultātu. "Es redzu, tu man nespēj palīdzēt. Tava kompetence nav pietiekama. Runājam tā, ka tu man atgriez naudu," stāsta Ivars. Terapeite sākumā it kā solījusi naudu atdot nedēļas laikā, tomēr vēlāk sarakstē pārmetusi, ka Ivara rīcība ir naudas izkrāpšana.
Turklāt Ivars saņēmis īsziņu no kāda nezināma vīrieša no Lietuvas: "Viņš man rakstīja draudu vēstuli, ka izrēķināsies, ka viņam ir "gali" Latvijā, ja es vēl draudēšu viņa sievietei, tad man galīgi klāsies plāni." Par draudu īsziņu un iespējamo krāpniecisko darbību Ivars rakstījis iesniegumu Valsts policijā (VP), taču saņēmis atteikumu. "Rakstot iesniegumu man tā inspektore teica, ka pēdējā laikā ir manāmi daudz un arvien vairāk tādu gadījumu, kur cilvēki uzdodas par terapeitiem un tad pie tiem pašiem policistiem nāk cilvēki, raksta iesniegumus, ka viņi ir tikuši apkrāpti.
"Valsts policijā netiek apkopota statistika par šādiem gadījumiem, taču līdzīgi iesniegumi tiek saņemti samērā reti. Pirms izvēlēties jaunu pakalpojuma sniedzēju, ieteicams vispirms izpētīt atsauksmes, pārbaudīt, vai viņš ieguvis attiecīgu izglītību, lai sniegtu šādus pakalpojumus, vai reģistrējis komercdarbību," rakstiskā vēstulē informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.
"Cilvēki iet pie esktrasensiem, pūšļotājiem, šamaņiem. Tās ir ne-zinātniskās metodes," saka Utināns. Par to, ka hipnoterapeitei par, klienta domām, neveiksmīgo terapiju būtu jāatdod atpakaļ vismaz daļa naudas, Utināns ir skeptisks, tieši tāpat kā par 100% garantēto rezultātu.
"Es nezinu pasaulē tādu veidu, kam ir 100% rezultāti. Ne medikamenti, kā mēs zinām, ne vakcīnas, ne ķirurģiskas operācijas - nekur nav 100% rezultāts," uzsvēra Utināns. "Naudu neatmaksā parasti tāpēc vien, ka nav efekta. Jūs aiziesiet, piemēram, pie ārsta, viņš izrakstīs jums medikamentu, bet jums no tā medikamenta būs tikai sliktāk. Jums naudu neatgriezīs."
Savukārt Rolava piebilda, ka "hipnoterapija ir kopdarbs", un tas ir stereotips, ka, piemēram, atvedot bērnu, kuru vecāki nav audzinājuši desmit gadus, hipnoterapeits vienā mirklī viņu izmainīs. Daloties ar savu pieredzi, Ivars vēlējies brīdināt citus - piecreiz padomāt, pirms izmantot dārgus un neparedzamus pakalpojumus. Pati speciāliste ne privāti, ne ar raidījuma "4. studija" starpniecību nevēlējās komentēt radušos situāciju.
