Lāčplēša un Brīvības pieminekļi ārpus Rīgas, pie kuriem pulcējas patrioti. FOTO

Lāčplēša dienas noskaņās Jauns.lv aicina pulcēties pie visiem Lāčplēšu pieminekļiem Latvijā.  Lāčplēša dienas noskaņā iepazīstinām ar nozīmīgākajiem brīvības pieminekļiem ārpus galvaspilsētas.

Piemineklis 1919. gada atbrīvošanas cīņās kritušajiem Liepājā

Piemineklis 1919. gada Atbrīvošanās cīņās kritušajiem atrodas Ziemeļu kapos. Tas atklāts 1924. gada 18. novembrī, arhitekts Bikše-Pikše, tēlnieks Jūlijs Miesnieks. 1931. gadā piemineklis papildināts ar kara ostas darbnīcās atlietu bronzas zemcilni. Pēc Otrā pasaules karas piemineklis tika sabojāts, atjaunots 1989. gadā.

Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem

Atklāts Tukuma Meža kapos 1940. gada 19. maijā. Piemineklis veidots pēc Kārļa Zemdegas meta. Postamenta priekšpusē iekalts teksts: „Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai un svētīts tas, kas drošs par viņu krīt”. Restaurēts 1988. gadā.

Piemineklis brīvības cīnītāju piemiņai Talsos „Koklētājs”

Pieminekli brīvības cīnītāju piemiņai „Koklētājs” 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Talsu pilsētas pašpārvalde pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam. Okupācija aizkavēja pieminekļa atklāšanu. To pabeidza tikai 1996. gada novembrī. Akmenī pieminekli izkala tēlnieks Vilnis Titāns.

Jelgavas Atbrīvošanas piemineklis

Pieminekli atklāja 1932. gada jūnijā, tā autors bija tēlnieks Kārlis Jansons. Uz pieminekļa postamenta priekšpusē uzrakstīts: „Jelgavas atbrīvotājiem”. 1942. gada oktobrī pēc vācu okupācijas varas iestāžu rīkojuma pieminekļa autoram lika nokalt vācu bruņinieka tēlu. 1950. gadā pēc padomju okupācijas varas iestāžu rīkojuma „baltgvardiem celto pieminekli” iznīcina. To atjauno autora dēls tēlnieks Andrejs Jansons un no jauna atklāj 1992. gada novembrī.

Brīvības piemineklis Bauskā

Bauskas Brīvības piemineklis ir par Bauskas iedzīvotāju un organizāciju ziedojumiem celts piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušo kareivju piemiņai. Pamatakmens likts 1928. gada jūlijā. Sākotnējais akmens piemineklis pēc Ed. Kuraua firmas dizaina no Somijas granīta izgatavots vietējā akmeņkaļa Sieriņa darbnīcā. Pieminekļa pabeigšanu uz vairākiem gadu desmitiem aizkavēja komunistiskais režīms. Tagadējo izskatu tas ieguva 1992. gada 18. novembrī, kad uz akmens pieminekļa uzstādīta senlatviešu karavīra bronzas skulptūra, ko pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta veidojis viņa dēls Andrejs Jansons. Piemineklī iekalti četru kritušo karavīru vārdi, vienā pusē teksts „Par Latvijas brīvību kritušiem 1915-1920”, otrā pusē - Viļa Plūdoņa rindas „Tik tas ir liels, kas spēj priekš citiem mirt. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”

Piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē

Piemineklis 7.Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka Jūlija Miesnieka meta. To atklāja 1923. gada 20. jūnijā. Pieminekļa vidusdaļā attēlots vairogs ar krustotu zobenu, pamatnes daļā uzraksts „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas pulka karavīriem. 1919-1920”, bet otrā pusē uzraksts „Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi”. Padomju okupācijas laikā 1953. gadā pieminekli nojauca Atjaunoto pieminekli atklāja 2009. gada 16. oktobrī.

Latvijas Brīvības cīņu piemineklis Limbažos

Piemineklis celts 1923. gadā par godu Latvijas Atbrīvošanas cīņās no 1914. līdz 1920. gadam kritušajiem. Tas atrodas Lībiešu ielā, Svētā Jāņa luterāņu baznīcas dārzā. Piemineklis celts pēc Paula Kundziņa meta.

Viesītes Brīvības piemineklis

Viesītes Brīvības piemineklis atklāts 1935. gada augustā Vales kalniņā. Piemineklis somu granītā veidots pēc akmeņkaļa Voldemāra Treija meta un tajā atveidots senlatvju karavīrs, kurš pēc uzvaras sveic sauli. Tā priekšpusē iekalts uzraksts: „Brīvība, tautas dzīvība”, pieminekļa otrā pusē iekalts teksts: „Šeit 1919. gada 14. oktobrī latvju partizāni guva uzvaru pār vāciešiem”. Drīz pēc Otrā pasaules kara Brīvības piemineklim priekšā uzcēla tiem veltītu padomju Brāļu kapu pieminekli, kurš tagad novākts no šīs vietas.

Tālavas taurētājs Rūjienā

Pašā pilsētas centrā kopš 1937. gada atrodas tēlnieka Kārļa Zemdegas Somijas granītā veidotais piemineklis „Tālavas taurētājs”. Tautas dotais nosaukums izrādījies noturīgāks par autora doto: „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”.

Dobeles un apkārtnes atbrīvošanas piemineklis

Dobeles un apkārtnes atbrīvošanas pieminekļa pamata akmens likts 1935. gada augustā, tas atklāts 1940. gada 9. jūnijā. Pieminekli cēla Dobeles atbrīvošanas pieminekļa celšanas komiteja. Tēlnieks - Kārlis Zemdega. Pēc padomju varas rīkojuma piemineklis nojaukts 1950. gada jūlijā. Atjaunots 1996. gada 21. septembrī.

Cēsu Uzvaras piemineklis

Uzvaras piemineklis Cēsīs pirmoreiz tika uzbūvēts 1924. gadā kā viena no pirmajām Latvijas Brīvības cīņās kritušo veltītajām zīmēm. Pieminekļa pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu grezno bronzā veidots uzraksts: „No zobena saule lēca”, zemāk gada skaitļi: „1919-1920”, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: „Saviem kritušiem varoņiem”. Padomju režīms 1951. gada 25. marta naktī to uzspridzināja un pilnīgi nojauca. 1998. gada 22. jūnijā, Cēsu kauju 79. gadskārtas svinību laikā, tika likts atjaunojamā pieminekļa pamatakmens. Tā paša gada novembrī tas tika atklāts.

Piemineklis kritušajiem par Latvijas brīvību Gulbenē 

Piemineklis kritušajiem par Latvijas brīvību Gulbenē atklāts 1929. gada maijā pēc kapteiņa Eduarda Ābeltiņa meta. Priekšpusē iegravēts teksts: „Par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem. Gadu gadi garām ies, prieks un bēdas mitēsies. Mīlestība nemitās, tā Jūs godam daudzinās.” Pieminekļa aizmugurē iegravēts uzraksts: „Tēvu zemes mīlestību Jūs ar darbiem rādījāt, Tēvu zemes brīvestību pirkāt Jūs ar asinīm. Piemineklis atjaunots par Latviju bojā gājušo piemiņai”. Pēc Otrā pasaules kara piemineklim uzlika sarkanu zvaigzni un apkārt tam guldīja kritušos sarkanarmiešus. 1951. gadā pieminekļa augšdaļā uzstādīja padomju karavīra ģipša figūru, vēlāk pieminekli likvidēja. 1992. gada 10. novembrī pieminekli atklāja no jauna.

Brīvības piemineklis Jēkabpilī

1925. gada septembrī Jēkabpilī, Rīgas ielā, iepretim Krustpils pilij atklāja Brīvības pieminekli, kas veltīts Brīvības cīņās kritušo karavīru, Krustpils draudzes dēlu, piemiņai. To veidojis tēlnieks Vilhelms Treijs pēc arhitekta Aleksandra Birznieka meta. Pieminekļa būvi ierosināja Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļa. Pieminekļa vieta tikusi īpaši piemeklēta un atzīta par ļoti piemērotu, jo atrodas līdzās Daugavai uz stāvā krasta, vieta ir tālu pārredzama un atrodas blakus Krustpils pilij, kurā tolaik tika izmitināti Latgales pulka karavīri. Sākoties padomju varas laikam, 1941. gada pavasarī boļševiki sāka pieminekli postīt. Tika nojaukta pieminekļa augšējā daļa - senlatviešu karavīra maska, tika iznīcināta ugunskrusta zīme un aizsmērēti uzraksti. Atmodas laikā piemineklis tika atjaunots pēc vecām fotogrāfijām. Granīta akmens daļas tika izgatavotas Jēkabpils akmeņkaļu darbnīcās, bet karavīra masku granītā veidoja tēlniece Inta Berga. Pieminekļa arhitektoniskais ansamblis veidots kā divi pusapļi terases veidā, kas ir mūrēts no Daugavas dolomīta radzēm. Sienas vidū atrodas granītā veidota daļa ar senlatvieša karavīra galvas atveidu, krustotiem zobeniem un tautiskiem ornamentiem, kā arī uzrakstu „Kritušiem par tēviju 1918-1920.”

Latgales Māra Rēzeknē

Latgales Atbrīvošanas piemineklis „Vienoti Latvijai” (dēvēts arī par „Latgales Māru”) atklāts 1939. gada septembrī. To veidojis tēlnieks Kārlis Jansons pēc Leona Tomašicka meta. Pieminekļa postamentā uzraksts bronzā „Vienoti Latvijai”. Padomju okupācijas sākumā piemineklis tika nopostīts, bet to atjaunoja 1943. gada 22. augustā. 1950. gadā padomju vara otro reizi iznīcina pieminekli. Pēc pieminekļa projekta metiem to 1992. gadā atjaunoja mirušā tēlnieka Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons.

Latgales partizānu piemineklis Balvos

Piemineklis atklāts 1938. gada augustā. Četrus metrus augstais un trīs tonnas smagais „Sargājošā partizāna” bronzas tēls atliets Somijā pēc tēlnieka Kārļa Jansona meta, bet piecus metrus augstais pieminekļa pamats tika celts no vietējiem laukakmeņiem. Padomju okupācijas vara 1941. gada aprīlī pieminekli nojauca. Atjaunots 1943. gada rudenī. Otrreiz tas nojaukts pēc Otrā pasaules kara. Atkal atjaunots 1993. gada 11. novembrī. Uz pieminekļa priekšpusē teksts: „Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919-1920”, otrā pusē: „Atjaunots godinot arī 1940.-1954. gada Latgales nacionālos brīvības cīnītājus”.

Piemiņas vieta Brīvības cienītājiem Kuldīgā

Viens no jaunākajiem pieminekļiem Brīvības cīnītājiem pirms pāris gadiem atklāts Kuldīgas centrā, Liepājas un Kalpaka ielu stūrī. Tā ir pēc arhitektes Zaigas Gailes biroja projekta veidotā piemiņas plāksne par Latvijas brīvību kritušajiem karavīriem, kas veidota kā bronzas vairogs. Piemiņas plāksnes forma atvasināta no saules simbolikas latviešu strēlnieku nozīmītēs, kuras kareivji mēdza izgatavot paši, pārkausējot misiņa jostu sprādzes. Uz plāksnes lasāmi Augusta Saulieša dzejoļa vārdi, kas veltīti latviešu kareivjiem. Skvēriņā piemiņas plāksni ieskauj astoņas ābelītes, kas pavasarī zied baltiem ziediem, kas simbolizē latviešu strēlnieku sapni par brīvu Latviju, bet rudenī to sarkanie ābolīši simbolizē augļus, ko latviešu strēlnieku pašaizliedzīgā varonība mums devusi. Savulaik, 1935. gada 12. maijā, Latviešu veco strēlnieku biedrības Kuldīgas nodaļa šeit ielika pamatakmeni Brīvības piemineklim, kas tā arī netika izveidots.

Publikācijā izmantoto foto autori: Jānis Vilniņš, zudusilatvija.lv, Ieva Čīka/LETA, Edijs Pālens/LETA, Dagnija Jankovska/poga.lv, Kuldīgas novada pašvaldība un Anda Straume/poga.lv.