Vai Baltkrievijā, Krievijā “glābiņu meklējošās” ģimenes turpinās saņemt pabalstus no Latvijas?
Nesen medijos parādījās ziņas par kārtējo ģimeni no Latvijas, kura apzināti izvēlējusies pārcelties uz dzīvi Krievijā. Kas šādos gadījumos notiek ar Valsts sarūpētiem pabalstiem ģimenēm?
"Krievijā mani sapņi varētu piepildīties!" ar šādu saukli nesen kāda desmit bērnu, 12 cilvēku ģimene no Latvijas pārcēlās uz Baltkrieviju. Nu jau Krievijas propagandas kanālos ir vēstis, kas liecina, ka saime plāno dzīvot Smoļenskā.
Iemesli aizbraukšanai, saskaņā ar ģimenes teikto, esot “rusofobija” un sociālo dienestu interese par to, kādu dzīvi bērniem nodrošina vecāki.
Nav šaubu – Eiropas Savienības (ES) valsts allaž par bērnu labklājību nobažījušos iestāžu rokas līdz Morozoviem vairs neaizsniegsies. Bet vai aizsniegsies šīs pašas valsts regulāri maksātie pabalsti? Ar šādu jautājumu Jauns.lv vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
Galu galā – šī nebūt nav pirmā un vienīgā ģimene, kura skaļi, Krievijas un Baltkrievijas propagandas TV kameru pavadībā pamet Latviju, lai turpmāk dzīvotu agresīvajās kaimiņvalstīs un strādātu, augtu, dzīvotu to labā.
Pabalsti vairs nepienākas
VSAA paskaidro, ka, ja persona, kurai Latvijā ir piešķirti valsts sociālie pabalsti par bērniem, piemēram, ģimenes valsts pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts, kopā ar bērniem pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī, kā minētajā gadījumā uz Baltkrieviju vai Krieviju, tad saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma tiesību normām tai nav tiesības turpināt saņemt valsts sociālos pabalstus, proti, valsts sociālo pabalstu izmaksa tiek pārtraukta.
“Valsts sociālo pabalstu likumā ir noteikts pabalsta saņēmēja pienākums nekavējoties informēt VSAA par apstākļiem, kas varētu būt par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai, pabalsta apmēra grozīšanai. Tas nozīmē, ja persona Latvijā saņem valsts sociālos pabalstus par bērniem, tad viņai par savu un bērnu izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi Baltkrievijā vai Krievijā, nekavējoties ir jāinformē VSAA, iesniedzot iesniegumu, un attiecīgi VSAA pārtrauks personai valsts sociālo pabalstu izmaksu,” Jauns.lv paskaidro VSAA preses sekretāre Iveta Daine.
Viņa norāda, ka, saskaņā ar Fizisko personu likuma 14. panta trešo daļu personai par savu un savu nepilngadīgo bērnu dzīvesvietas adresei ārvalstīs ir jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) triju mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
Ko paredz līgumi, starp Latviju, Baltkrieviju un Krieviju?
“VSAA izmanto Fizisko personu reģistra datus un, saņemot informāciju par personu dzīvesvietas adresi ārvalstī, pārtrauc valsts sociālo pabalstu izmaksu,” paskaidro VSAA pārstāve.
Vienlaikus informējam, ka Latvijai ir noslēgti divpusējie sociālās drošības līgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, kas attiecībā uz ģimenes pabalstiem paredz, ka personām, uz kurām attiecas līgums, ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus saskaņā ar tās līgumslēdzējpuses tiesību aktiem, kuras teritorijā ir bērnu dzīves vieta. Tas nozīmē, ka ģimenei, pārceļoties uz pastāvīgu dzīvi Baltkrievijā vai Krievijā, ģimenes pabalsti ir jāpieprasa savas jaunās dzīvesvietas valstī.
Ja persona nebūs informējusi VSAA par savu un bērnu izbraukšanu no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi Baltkrievijā vai Krievijā, vai nebūs paziņojusi PMLP dzīvesvietas adresi ārvalstī, kā rezultātā būs nepamatoti saņēmusi valsts sociālos pabalstus, tad konstatējot izbraukšanas faktu, VSAA pieņems lēmumu par nepamatoti saņemto pabalstu (pārmaksāto pabalstu) atgūšanu. Pārmaksātos pabalstus VSAA atgūs Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Krievijā gatavojas "glābt" Eiropas ģimenes
Tikmēr Krievijas Valsts domē ziņo par Eiropas ģimeņu masveida vēlmi pārcelties uz Krieviju "tikumiskā patvēruma" dēļ. Krievija sākusi piešķirt daudzbērnu ģimenēm no Eiropas "tikumisko patvērumu", jo Eiropas valstīs ar demokrātisko tiesību un brīvību aizsardzības veidu notiek "veselā saprāta iznīcināšana", paziņojusi agresorvalsts domes vicespīkere Anna Kuzņecova.
"Vecāki ir atbildīgākie pilsoņi, vispirms viņi jūt, kas vajadzīgs viņu bērniem, rūpējas par viņiem, tieši no šī viedokļa vērtē valsts rīcību attiecībā uz savu ģimeni," sacīja Kuzņecova (citāts pēc TASS). Pēc viņas teiktā, uz Krieviju pārceļošie eiropieši situāciju valstī uzskata par "drošāku saviem bērniem", jo valsts "konsekventi sarindo ģimeņu aizsardzību no vērtību viedokļa".
Pirms tam par NATO dalībvalstu pilsoņu masveida vēršanos pēc uzturēšanās atļaujām Krievijā runāja Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Pēc viņas teiktā, rietumvalstu iedzīvotāji burtiski aplenc Krievijas diplomātiskās iestādes, nevēloties, lai viņu bērni "tiktu upurēti liberālas idejas vārdā", raksta "The Moscow Times".
