Neadekvāta dāma Alūksnē, poļi posta Lībiešu krastu, piesārņo Kuldīgas kapsētas: kriminālā province

Bet mūsu pašu kvadraciklisti braukā pa mežiem Pierīgā – Ķivuļurgas krastos. Toties jelgavniekiem omu bojā Ozolskvēra apķēpātāji, bet kuldīdzniekiem – kapu piemēslotāji. Tai pašā laikā alūksniešiem jāpiesargājas no kādas neadekvātas kundzes, kura klejo pa pilsētu un sevi dēvē par „Aijas māsu”. 

Vandaļu posta darbi Jelgavas Ozolskvērā

Tikai aptuveni nedēļu jelgavnieki varēja priecāties par atjaunotajiem soliņiem Ozolskvērā pilsētas centrā, kurā uzstādīts Jelgavas simbols – alnis. Mēneša vidū pašvaldības uzņēmums “Pilsētsaimniecība” pavēstīja neiepriecinošu vēsti, ka nakts laikā Ozolskvēra rotaļu laukumā ir sabojāti un apķēpāti tikai pagājušajā nedēļā atjaunotie soliņi, kā arī rotaļu laukuma šļūkšanas caurules”:

“Jelgavā mērķtiecīgi tiek uzlabota infrastruktūra, taču, apsekojot pilsētu, speciālisti nereti konstatē infrastruktūras ļaunprātīgus bojājumus. Visus bojājumus “Pilsētsaimniecība” iespējami ātri cenšas novērst un atjaunot pieejamā finansējuma ietvaros. Taču jāapzinās, ka vandalisms ne tikai nodara finansiālus zaudējumus, bet arī negatīvi ietekmē pilsētvidi kopumā un bērnu drošību rotaļu laukumos. Jāpiebilst, ka par pilsētas infrastruktūras bojāšanu vainīgās personas var saukt pie atbildības. Tikpat svarīga loma ir bērnu un jauniešu audzināšanai, mācot viņiem, ka saudzīga attieksme pret savu un citu, tostarp pilsētas, īpašumu ir nozīmīgs solis, lai veicinātu kopīgu labklājību un atbildību. Pamanot personas, kas veic vai gatavojas veikt kaitējumu pilsētas infrastruktūrai, lūgums nekavējoties informēt Jelgavas pašvaldības policiju pa tālruni 8550 vai Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centru pa iedzīvotāju atbalsta tālruni 8787.”

Kuldīgas kapsētas apsēduši piemēslotāji

Savukārt Kuldīgas vietvarai raizes sagādā kapsētu apgānītāji. Tā ziņo: “Jau atkal kapos novērota bezatbildīga un ļaunprātīga iedzīvotāju rīcība, kapu teritorijā izmetot būvgružus un citus neatbilstošus atkritumus. “Atkritumu konteineri, kas izvietoti kapos, paredzēti tikai un vienīgi kapu atkritumiem, taču jau atkal nākas novērot, ka cilvēki kapu teritorijā nelegāli izmet mājsaimniecības atkritumus, piemēram, azbestu, šīferi, televizoru, riepas, būvgružus un citu drazu. Situācijai neuzlabojoties, plānojam izvietot video novērošanas kameras un bezatbildīgos atkritumu izmetējus saukt pie atbildības,” stāsta pašvaldības  SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” (KKP) tehniskās bāzes un atkritumu apsaimniekošanas daļas vadītājs Jānis Ezerkalns. Šādus atkritumus iedzīvotāji aicināti vest uz Dārzniecības ielu 9, Kuldīgā.””

Elektropreces iespējams nodot bez maksas visa gada garumā, savukārt riepas divas reizes gadā KKP akcijā aicina nodot bez maksas, atgādina pašvaldība. Lielajos bioloģisko atkritumu konteineros kapsētās drīkst izmest tikai zaļos atkritumus – lapas, vecos ziedus, nopļauto zāli, zarus, skujas, smiltis. Savukārt blakus esošajos sadzīves atkritumu konteineros jāmet mākslīgie ziedi, plastmasas puķu podi un maisiņi, pudeles, kapu sveces, cimdi, drātis, spaiņi un citi sadzīves atkritumi. Pie dažām ieejām/izejām kapsētās ir izveidotas arī organisko atkritumu kaudzes, kurās drīkst izmest tikai lapas, vecos ziedus, nopļauto zāli, zarus, skujas un smiltis. Nekādā gadījumā nedrīkst šajās kaudzēs mest sadzīves atkritumus, tā sabojājot kompostējamo materiālu.

Kvadraciklisti posta Ķivuļurgas apkārtni

Pašvaldības uzņēmums „Rīgas meži” vēsta, ka pagājušās nedēļas brīvdienās vairāku kvadriciklu vadītāji postīja Ķivuļurgas apkārtni Ropažu novadā, kas ir īpaša „Natura 2000” dabas aizsargājamā teritorija: „Pārkāpējus fiksēja mūsu video novērošanas kameras. Informāciju nekavējoties nodevām pašvaldības policijai. Mežu uzraudzību veicam ar video novērošanas kameru palīdzību. To atrašanās vietas regulāri mainām, jo diemžēl pieredze rāda, ka likumu pārkāpēji posta ne tikai vidi, bet arī iznīcina video novērošanas kameras.” „Facebook” publicētajās fotogrāfijās kvadraciklu numurzīmes ir aizkrāsotas, bet policijai nodoti oriģinālie uzņēmumi, kas ļauj domāt, ka pārkāpēji tiks atrasti.

Ķivuļurga, kuras krastos trakojuši kvadraciklisti, ir 20 km gara upe, kuras sākums atrodas meža ielokā netālu no kādreizējās dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, starp Bajāru un Kangaru dzelzceļa stacijām. Savu lielāko tecējuma daļu upe tek cauri mežiem, izņemot tās sākumdaļu un atsevišķas vietas pirms ietekas Mazajā Juglā.

Izskrāpē Gaujas senielejas iežus un alas

Lai arī Latvijā tūristu pirmie skrāpējumi un uzraksti uz klintīm un alām jau bija pirms vairākiem gadsimtiem (piemēram, Gūtmaņalā varam izlasīt vēstījumus pat no 17. gadsimta), tas nenozīmē, ka joprojām var aprakstīt vai apķēpāt smilškamens atsegumus. Tagad par to draud sods par dabas vērtību postīšanu. Tomēr, kā liecina Dabas aizsardzības pārvaldes ziņotais, mūsu zemē joprojām nav izskausts gadu simteņiem pastāvējušais netikums:

„Nereti konstatējam, ka populāros dabas tūrisma objektos ir parādījušies jauni skrāpējumi iežos un uz alu sienām. Atgādinām - ierakstu skrāpēšana iežos, atsegumos un alās iznīcina aizsargājamas sugas un biotopus, kopumā bojā dabas pieminekļus un to estētisko vērtību, tādēļ šāda rīcība nav pieļaujama un tai var tikt piemērots bargs sods.”

Visvairāk „slavu” alkstošie skrāpētāji apskādē Gaujas krastus Nacionālā parka teritorijā, lai arī tur pie smilšakmens iežiem ir izvietoti informatīvie stendi, kuros melns uz balta rakstīts, ka tos ne tikai nedrīkst apzīmēt, bet arī aizliegts pa tiem pārvietoties. Par noteikumu neievērošanu fiziskām personām draud naudas sods līdz 1000, bet juridiskām personām – līdz 2400 eiro. Smagāku pārkāpumu gadījumos iespējama arī kriminālatbildība: „Smilšakmens sienas ir trauslas, gravējumi nodara postu ekosistēmai, iznīcina mikroklimatu un virkni dzīvību, kas mīt šādās vietās. Piemēram, smilšakmens sienas ir mājvieta daudzām aļģēm, sūnām, mikro papardēm, kukaiņiem, putniem un tā tālāk.”

Poļi izdangā Lībiešu krastu

Savukārt Slīteres Nacionālajā parkā uzdarbojušies svešzemju dabas postītāji. Dabas aizsardzības pārvalde ziņo: „Šajā rudenī jau divas reizes Slīteres Nacionālajā parkā ir redzēti autobraucēji ar bagijiem no Polijas, acīmredzami organizēta pasākuma ietvaros. Vienā no šīm reizēm poļi savām 4x4 bezceļa braukšanas izklaidēm bija izvēlējušies pludmali. Autotransporta pārvietošanās pa pludmali ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, veicot teritorijas apsaimniekošanu vai uzraudzību. Izsakām pateicību Slīteres Nacionālā parka iedzīvotājiem, Lībiešu krasta ļaudīm, par informācijas sniegšanu un Valsts policijai par operatīvu atbalstu, lai apturētu šo pārkāpumu.” 

Alūksniešus biedē neadekvāta „Aijas māsa”

Toties Alūksnes pusē citi rūpesti. Alūksnietis Kristaps Platais sociālajos tīklos ievietojis video ar kādu neadekvātu dāmu, kas blandās ap viņa māju un brīdina: „Uzmanās Alūksnes privātmāju īpašnieki! Pieskatiet īpašumus! Šī sieviete staigā pa īpašumiem, staigā gar māju durvīm un logiem okšķerēdama. Policijai iesniegums tiks rakstīts. Lūgums atsaukties, ja vēl pie kāda šī persona ir staigājusi pa īpašumu. Viņa sevi dēvē par Aijas māsu. Vērsieties policijā vai pie manis par kopīgu iesnieguma rakstīšanu. Šī persona arī pretī „Viršiem” un dzīvojamajā rajonā „Aizupītes” klejojusi”.

Ieraksti sociālajā tīklā „Facebook” liecina, ka šī „klejojošā kundze” alūksniešiem ir labi pazīstama: * „Izturēšanās neadekvāta, stopēšana ceļa vidū un tālāk - tak jāsauc pašvaldības policija. Iespējams jāved uz Stenčiem”; * „Klejo pa Alūksni, pa svešiem īpašumiem”; * „Ceturtdien vakarā klejoja gar automazgātuvi un pa Rūpniecības ielu. Skats dāmai bija iespaidīgs”; * „Domādams, ka garīgi slima ir šī dāma”; * „Viņa ir biedējošā paskatā, kā arī izturēšanās šai kundzei nav adekvāta. Pa Rīgas ielu klejoja stopēdama mašīnas uz braucamās daļas”; * „Skats viņai bija kā no šausmu filmas”; * „Kad pienāca pie durvīm, no sākuma prasīja ūdeni padzerties, tad kurā ielā atrodas”.