Ombuds atzīst daļējus pārkāpumus LTV raidījumā "Lībieši. Tad un tagad"
Sabiedrisko mediju ombuds Edmunds Apsalons, izvērtējot Latvijas Televīzijā "(LTV) 5. septembrī pārraidīto raidījumu "Lībieši. Tad un tagad", atzinis daļējus redakcionālo vadlīniju principu pārkāpumus, liecina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes mājaslapā publicētais atzinums.
Ombuds 9. septembrī saņēma iesniegumu "Par Latvijas otrās pamattautas - lībiešu - noniecināšanas novēršanu Latvijas mediju telpā un adekvātas informācijas nodrošināšanu sabiedrībai par lībiešiem", kurā tika pievērsta uzmanība dokumentālā stāstu cikla "Lībieši. Tad un tagad" pirmajai epizodei.
Iesniegumā tika apgalvots, ka epizodē sniegti maldinoši apgalvojumi par lībiešu izcelsmi un vietu Latvijā un par lībiešu nemateriālās kultūras pastāvēšanu mūsdienās. Tāpat epizodē esot konstatējami centieni attaisnot lībiešu piespiedu pārvietošanu un asimilāciju 19. gadsimtā, kā arī konstatējami arī citi nepatiesi apgalvojumi saistībā ar lībiešiem. Tāpat iesniedzējs uzskatījis, ka raidījuma veidotāji apzināti koriģējuši raidījumā iesaistīto lībiešu tautību, kā arī to, ka raidījums izmanto lībiešu tematiku kā fona elementu citu tēmu atspoguļošanai.
Ombuda atzinumā skaidrots, ka raidījums tapis par LTV finansējumu, slēdzot līgumu par raidījuma izveidi ar neatkarīgo producentu SIA "Satura darbnīca TAPT".
Apsalons atzinumā vērš uzmanību, ka raidījums nav faktos balstīts žurnālistikas saturs, bet gan subjektīvu cilvēkstāstu atainojums, kurā redakcionālā pozīcija atklājas vienīgi caur informācijas avotu izvēli, sižeta virzīšanu un lēmumiem par avotu sniegtās informācijas iekļaušanu saturā.
Ņemot vērā raidījuma žanru, ombuds konstatēja daļējus redakcionālo principu "Precizitāte, "Objektivitāte", "Faktu nošķiršana no viedokļiem", "Viedokļu daudzveidība" vadlīniju pārkāpumus.
Attiecībā uz precizitātes principa daļēju pārkāpumu, ombuds vērš raidījuma veidotāju uzmanību uz nepieciešamību ievērot samērīgu šaubu principu attiecībā uz informācijas avotu sniegto saturu un prasību to pārbaudīt. Piemēram, iesniedzējs bija norādījis uz kļūdainu vārda "sklanda" skaidrojumu raidījumā, ko raidījuma veidotāji pēcāk atzina.
Savukārt objektivitātes princips pieprasa satura izklāstā balstīties faktos, kas šāda veida raidījumos ir grūti realizējams, jo cilvēkstāsti ir subjektīvas interpretācijas, sociālās atmiņas konstrukcijas, kam nepiemīt īpašība būt patiesam vai aplamam, bet vērtējamas kategorijās - saprotams, ticams, pieņemams, pauž ombuds. Viņš norāda, ka šādos gadījumos lielāku nozīmi iegūst prasība saturā izmantot informāciju, kas palīdz saprast kontekstu, un gādāt, lai izskan tematam, žanram vai raidījuma formātam būtiskie argumenti un viedokļi.
Līdz ar to ombuds atzīst, ka objektivitātes princips raidījums ievērots daļēji, jo kontekstuālo informāciju raidījumā galvenokārt sniedz tie paši avoti, kuri šajā kontekstā pēc tam pievieno savu viedokli - interpretāciju par vēsturiskajiem notikumiem - migrācijas procesiem senatnē, lībiešu dumpi, muižu lomu, nemateriālās kultūras izzušanu, utt.
Apsalons norāda, ka raidījuma kopējais naratīvs, kā to atklājis pats iesnieguma fakts, ir izrādījies vienpusējs, ar nosacījumu, ka ar raidījumu tiek pretendēts izstāstīt stāstu par lībiešu pagātni un tagadni. Ja raidījums pretendētu tikai uz stāstu stāstīšanu par to, kādi pieņēmumi un atmiņas ir cilvēkiem, kas dzīvo kādreizējo Popes un Dundagas muižu teritorijās, tad pretenzijas par objektivitāti, viedokļu un faktu nošķiršanu un viedokļu daudzveidību nerastos, pauž ombuds. Vienlaikus viņš atzīmē, ka tad, savukārt, rastos pamatotas aizdomas, vai lībiešu pieminēšana šajos stāstos nav tikai centieni sižetiski savienot dažādos novada cilvēku stāstus vienā kopumā.
Ombuds neatzīst vadlīniju pārkāpumu punktā "Cilvēka cieņa", kas nosaka, ka sabiedrisko mediju žurnālists respektē personas cieņu un godu, tautību, domāšanas veidu, politisko un reliģisko pārliecību, kā arī atturas no cilvēka etniskās izcelsmes, rases, tautības, profesijas, politiskās pārliecības, reliģisko uzskatu, seksuālās orientācijas, fizisko trūkumu, veselības stāvokļa u.tml. aspektu pieminēšanas, ja šīs detaļas nav nozīmīgas attiecīgajā kontekstā vai arī tās nav būtiskas ziņas vai informācijas sastāvdaļa.
Viņš norāda, ka raidījuma dalībniekiem tiek norādīta piederība lībiešiem, neatkarīgi no tā, kāds ir izvēlētais apzīmējums - lībietis vai lībiešu pēctecis. Ombuds vērtē, ka, iespējams, iesniedzējs ar šāda pārkāpuma norādi ir vēlējies uzsvērt savu viedokli, ka raidījums nemaz nav
par lībiešiem. Šādā gadījumā viņa pretenzijas būtu vietā, jo tad tautības pieminēšanai nebūtu pamatojuma, pauž Apsalons.
Ombuds iesaka LTV, slēdzot līgumus ar satura veidotājiem, līgumā norādīt sadarbības partnera pienākums satura veidošanā vadīties pēc sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām. Tāpat Apsalons norāda, ka, pieņemot neatkarīgo producentu veidoto saturu, ir jāizvērtē, vai tajā nav redakcionālo vadlīniju pārkāpumi.