“Rere Būve” problēmas ar termiņu ievērošanu rada spriedzi vairākos būvprojektos
Nodrošinājuma valsts aģentūra aizvadītajā mēnesī lauza līgumu ar “Rere Būve”, tā arī nespējot piespiest paātrināt tempus, lai ugunsdzēsēji beidzot pārceltos uz jaunajiem depo. Taču problēmas ar termiņu ievērošanu un spēju piesaistīt pietiekami daudz resursu ir vēl virknē būvobjektu, kur iepirkumus vinnējuši “Rere grupas” uzņēmumi. Vairākos gadījumos pasūtītāji jau bijuši spiesti iesaistīties pat tiktāl, ka slēdz trīspusējus līgumus ar apakšuzņēmējiem, lai tikai objektos būtu kas strādā, ziņo "de facto"
Topošā Rakstu māja būs lielākā no Latvijas Universitātes (LU) jaunajām ēkām. Līgumu par tās būvniecību noslēdza pirms četriem gadiem ar pilnsabiedrību “Rere BMV”, kurā ietilpa trīs “Rere grupas” uzņēmumi – “Rere Būve”, “Rere Meistari”, “Rere Vide” (vēlāk – “Apex building”).
Pirmdienas pēcpusdienā būvobjektā ir kluss, strādā ap 15 cilvēku. No tiem lielākā daļa liek jumtu. Lai tas notiktu, LU pati iesaistījusies darbā ar apakšuzņēmējiem, garantējot, ka par viņu paveikto samaksās. Tāpat noticis iepriekš, piesaistot ēkas pamatkonstrukciju būvētāju.
“Tā vislielākā problēma ir ar to, ka valda tāda savstarpējā neuzticība industrijā iekšā. Ir ģenerāluzņēmējs, un kad apakšuzņēmums neuzticas ģenerāluzņēmējam, tad visdrīzāk tiek tērēts ļoti daudz laika un resursu, lai vienotos, kādā veidā šim apakšniekam nogarantēs, ka viņam tiks samaksāts par padarīto darbu,” raidījumam saka LU Attīstības prorektors Enno Ence.
No trim pilnsabiedrības biedriem vienam sākts maksātnespējas process (Rere Vide, tagad - APEX Building), bet vienam – “Rere Būve”, ir nodokļu parādi un tam ar Valsts ieņēmumu dienestu noslēgti nomaksas grafiki. LU Rakstu mājas līguma summa izaugusi no 34 729 925 eiro līdz 47 800 000. Izmaksas koriģētas kara radītās inflācijas dēļ.
Viens no “Rere grupas” līdzīpašniekiem un valdes loceklis, un “Rere Meistari” valdes loceklis Didzis Putniņš, satikts pie viena no būvobjektiem, saka: “Ukrainas kara dēļ, protams, sadārdzinājumi bija, lieli sadārdzinājumi, kā mēs zinām. Valsts, paldies, daļēji nosedza, bet viena liela daļa palika uz būvnieku pleciem. (..) Protams, ka apakšuzņēmēji daudz komfortablāki jūtas, ja jau universitāte garantē, ka viņi samaksās pa tiešo. Bet visas samaksas notiek visiem, norēķināmies ar visiem apakšuzņēmējiem.”
Universitātei Rakstu mājā būtu bijis jāievācas jau pērn. Veltas bija cerības par šo gadu. Spriežot pēc maksājumiem, kādā mēnesī darbi bijuši vien 55 tūkstošu eiro vērtībā, kas šādam objektam ir ļoti maz. Pagaidām izdarīti aptuveni 35 procenti no visa apjoma. “Ēkas būvniecības ātrums pašreizējā brīdī ir tāds, ka tev ir jāņem tā kā rokas vadība (..),” raidījumam saka prorektors Ence.
Pēdējā vienošanās paredz, ka ēka jāpabeidz līdz nākamajai vasarai. Vēl šoruden jābūt noslēgtai fasādei un ievilktam siltumam. “Es tagad gribētu teikt tā, ka tas prātīgākais scenārijs, visdrīzāk mums ir koncentrēties tiešām ciešākai sadarbībai ar apakšniekiem. Mēs tā varam vinnēt laiku, jo savādāk pie mums apstājas pilnīgi būvdarbi uz ziemu. Tas ir ļoti, ļoti slikti būvei, ja viņai nav perimetrs viss noklāts un nav pievilkts siltums,” saka Ence.
Lai iegūtu pilnu ainu par līguma ietvaros notiekošo, LU pasūtījusi atbilstības auditu. Uz atgriešanos atjaunotajās telpās gaida arī Cēsu Valsts ģimnāzija. Šīs ēkas pārbūvi par 4.4 miljoniem eiro veic “RERE Meistari”. Un arī te darbu pabeigšanas termiņi vairākkārt pārcelti. Pērn pašvaldība uzņēmējam nosūtījusi 23 vēstules, no tām septiņās izteikti iebildumi pret lēno tempu. “Šajā gadā mēs esam nosūtījuši vēl vairāk vēstules, tai skaitā 12 vēstules, kad mēs vēršam uzmanību, ka, mūsuprāt, objektā par maz darbinieku, par maz apjoma un par maz intensitātes, par maz izpildes un tā tālāk,” stāsta Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs (JV).
Ģenerāluzņēmējs lūdzis arī avansa maksājumus, Cēsu dome nav piekritusi, jo līgums neparedzēja. Kad līgumu slēdza, karš jau bija sācies. “2022. gada 7. jūnijā pie šī paša galda šajā pašā kabinetā mēs melns uz balta jautājām, vai jūs esat spējīgi un gatavi īstenot un realizēt šo projektu laikā, telpā un naudā. Un atbilde bija jā,” saka Rozenbergs.
Un arī te, lai tiktu uz priekšu, pašvaldība slēgusi trīspusēju līgumu ar apakšuzņēmēju. Cerības ēkā tikt jaunā mācību gada sākumā izplēnēja. Dome turpina maksāt īri par skolas pagaidu izmitināšanu, bet būvnieks lūdzis laiku vēl divus mēnešus. Un noliedz, ka te būtu kādi sarežģījumi. Prasītajā pagarinājuma ietvaros, līdz novembra vidum pārbūvi noteikti pabeigšot. Uz jautājumu, vai šo objektu viņi būvējuši maksimāli iespējamā tempā, Putniņš atbild: “Jā, mēs esam būvējuši tādā tempā, kā mēs esam varējuši un kā tas bija iespējams. Protams, arī bija daudzas lietas, ko vajadzēja skaņot ar pasūtītāju, kas kaut kādu laiku tur aizņēma. Bet principā jā, visi darbi notika.”
Iekšlietu ministrija septembrī lauza līgumu ar "Rere Būve", tā arī nespējot sagaidīt, kad firma pabeigs būvēt divus ugunsdzēsēju depo. "Ir kāda būvnieku grupa, kas faktiski noliek valsti uz ceļiem, zinot, ka jebkura būvobjekta pārtraukšana nozīmēs dārgākas izmaksas būvprojekta turpināšanai. Šī ir tā spēle, ko negodprātīgi izmantojot, tiek īstenota, bet visam ir kaut kāda sava robeža," šādu viedokli par notiekošo septembra sākumā LTV pauda Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Šeit pušu strīds visticamāk turpināsies tiesā.
Ļoti neapmierināta ar darbu tempu ir arī Starptautiskā lidosta “Rīga”, kur “Rere Meistari” par nepilniem desmit miljoniem pārbūvē tās tehnisko dienestu ēku. Darbu nodošanas termiņš bija šā gada 31. janvāris. Septiņus mēnešus vēlāk paveikti vien 56 procenti, informē lidosta, uzsverot, ka tā dara teju visu iespējamo: “ (..) organizētas pārrunas ar "Rere" īpašniekiem un apakšuzņēmumu vadītājiem, noslēgtas trīspusējās un četrpusējās vienošanās par tiešajiem norēķiniem ar darbu veicējiem. Tomēr, neskatoties uz veiktajiem soļiem, būvniecības tempi joprojām ir neapmierinoši.”
Ar termiņu kavējumiem saskārušies arī “Latvijas Valsts meži”, kuriem “Rere Meistari” būvē laukumu un skatu torni Tērvetes dabas parkā. Par starptermiņa kavējumiem, kam nav bijis objektīvu iemeslu, piemēroti līgumsodi. Taču “Rere Meistari” uzņemas aizvien jaunas saistības. Piemēram, šā gada aprīlī firma uzvarēja “Valsts nekustamo īpašumu” iepirkumā par Lielās ģildes atjaunošanu, solot to izdarīt par 10,76 miljoniem eiro.
“Par Ģildi runājot, viss notiek pašlaik precīzi pēc grafika, “Valsts nekustamie īpašumi” komanda tam seko līdzi perfekti, un mēs arī visu to darām perfekti šobrīd,” saka Didzis Putniņš. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” atbild, ka Iepirkumu likums viņiem nav devis tiesības izslēgt šo pretendentu, un atsaucas arī uz pašu līdzšinējo, konstruktīvo sadarbību. “Līdz šim sadarbība ar uzņēmumu ir apmierinoša un nav būtisku norāžu uz to, ka būtu grūtības ar līgumsaistību izpildi. Jāatzīmē, ka daudz kas ir atkarīgs nevis no ģenerāluzņēmēja, bet no būvnieka projekta vadības komandas, kura ikdienā organizē darbus un veicina efektīvu sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu projekta veiksmīgu īstenošanu un rezultāta sasniegšanu,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“Rere grupa” ir viens no uzņēmumiem, par kuriem Konkurences padome lēma būvnieku karteļa lietā. Attiecībā pret viņiem lēmums vēl nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts tiesā un šobrīd gaida senāta lēmumu.
LTV žurnāliste: Bet karteļa lieta kā tāda kaut kādā veidā ir ietekmējusi jūsu biznesu?
D.Putniņš: Īstenībā nē, jo karteļa lieta nekādi neattiecās uz SIA “Rere Būve”, “[Rere] Meistariem” vispār nekad nav bijis un vispār [Rere] Meistari nekad nav bijuši karteļa lietā iesaistīti. LTV žurnāliste: Viņi ir daļa no “Rere grupas”…
D.Putniņš: Nu bet viņi ir pilnīgi atsevišķs uzņēmums, kuram nav nekā karteļa lietā, tiešām nav nekā.
