“Netflix” Latvijas neizlēmības dēļ savu 20 miljonu vērto seriālu tomēr filmēs citviet
foto: Shutterstock
"Netflix" bija iecerējis Latvijā filmēt seriālu.
Kultūra

“Netflix” Latvijas neizlēmības dēļ savu 20 miljonu vērto seriālu tomēr filmēs citviet

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/TV3

Pavasarī vēstīts, ka Latvijā seriālu filmēs pasaulē viens no lielākajiem straumēšanas servisiem “Netflix”, tomēr, visticamāk, tas nenotiks.

“Netflix” Latvijas neizlēmības dēļ savu 20 miljonu...

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, visticamāk, kino milzis savu 20 miljonus eiro vērto projektu īstenos citviet. Mūsu valsts nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar “Netflix”. Līdzīgi Latvijas vietā uz Igauniju filmēt devusies Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs.

1. septembris Venēcija Itālijā. Uz sarkanā paklāja pasaules mēroga kinozvaigzne Džordžs Klūnijs. Viņš kopā ar Bredu Pitu reklamē Džona Votsa režisēto asa sižeta komēdiju “Vilki”, kas pie skatītājiem straumēšanas servisos un kino teātros nonāks tuvākajā laikā.

Dažas dienas pirms Venēcijas kinofestivāla Igaunijas galvaspilsētā sākās filmēšana Holivudas spiegu seriālam “Aģentūra”, kura līdzproducents ir arī Džordžs Klūnijs. Vienā no lomām spēlēs leģendārais Ričards Gīrs. Tallinas centrā slēdza ielas un tiltus. Darbos iesaistīti desmitiem kinonozares speciālisti.

Igaunijas filmu institūta vadība saka – ja seriāla pirmās sezonas filmēšana Igaunijā noritēs labi, šis projekts var turpināsies arī nākamajos gados un tā esot lielā Igaunijas kinoļaužu cerība. Pirms četriem gadiem Tallinu filmēšnai izvēlējās arī Kristofers Nolans, uzņemot grāvēju “Tenet”.

Džordža Klūnija projekta filmēšana Igaunijā notiek pateicoties īpašai programmai, kuras mērķis ir pievilināt ārvalstu producentus. Igauņi piedāvā atmaksāt daļu no filmēšanas laikā iztērētās naudas. Šādas programmas darbojas daudzviet un valstis konkurē savā starpā, lai ieinteresētu pasaules līmeņa kinostudijas un producentus.

Līdzīga programma ir arī Latvijā. Agrāk to administrēja Nacionālais kinocentrs. Bet programma vairāk ir investīciju piesaistes, nevis kultūras atbalsta mahēnims, tāpēc tā nonāca Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārziņā.

Pavasarī jau raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka ierēdņi bez konsultācijām ar kino nozari nolēma investīciju piesaistes kārtību mainīt, kas Latvijas piedāvājumu padarītu nekonkurētspējīgu. Tas trāpītu jau pa uzsāktajiem projektiem, kam ienākot Latvijā tika solītas krietni lielākas atlaides.

Latvija līdz šim piedāvāja tā saukto “cash rebate” programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas. Pavasarī nosacījumi piepeši mainījās un LIAA producentiem piedāvāja atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Tas pilnībā sagrāva 12 gadus strādājušo sistēmu.

Pēc sižeta ministru prezidente un ekonomikas ministrs mierināja kino nozari – atbalsts būs. Visi saprot, ka šī valstij ir iespēja papildus nopelnīt. Bet vasara ir pagājusi un situācija nav mainījusies.

Kinoproducenti apstaigājuši vairākas ministrijas, lai atbalsta programmu iekustinātu. Mums zināms, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra kopā ar Ekonomikas ministriju Informatīvajā ziņojumā pieprasījusi nākamajā gadā budžetā šim mērķim ielikt četrus miljonus eiro.

Bet Finanšu ministrija priekšlikumu šonedēļ noraidījusi, jo tas atstās ietekmi uz kopējo deficītu. Tā vietā Finanšu ministrija iesaka rīkoties fiskāli neitrāli – rūpīgi sagatavot katra kinoprojekta dokumentus un pierādīt, ka tie ienesīs naudu budžetā. Par katru projektu valdība pieņems īpašu lēmumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir nepatīkami pārsteigta par Finanšu ministrijas atteikumu. Viņuprāt tas vēl vairāk var sabojāt Latvijas reputāciju starptautiski. Radot priekštatu par mums kā neuzticamu partneri.

Sausais atlikums ir šāds – gan ekonomikas, gan finanšu ministrija saka, ka vēlas atbalstīt šo investīciju piesaistes mehānismu. Bet konkrēta rīcība nav sekojusi un tikmēr vairāki nozīmīgi kino projekti no Latvijas aizgājuši. Ārvalstu producentu atbalsta programmā bija iesniegts filmu projekts “Dāņu sieviete” ar plānoto attiecināmo izmaksu apjomu 1,6 miljoni eiro. Bet filmas producents (“Slot Machine S.A.R.L.”)  pēc 5 mēnešu gaidīšanas Latvijā, filmēšanu pārcēla uz Islandi. Pavasarī skaļi izskanēja ziņa, ka Latvijā gatavs seriālu uzņemt viens no pasaulē lielākajiem straumēšanas servisiem “Netflix”. Mums ir neoficiāli zināms, ka arī “Netflix” Latvijas neizlēmības dēļ no mūsu valsts diemžēl aizies un savu 20 miljonu vērto seriālu filmēs citviet. Vairāki ar kino nozari saistīti cilvēki šo iespēju apstiprina.

Kāpēc šāda problēma radusies iemesli ir vairāki. Mēnešiem bez priekšnieka strādājusi LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrijā nav bijis cilvēks, kurš aizstāvētu kino nozares intereses. Arī Finanšu ministrija producentiem norādījusi uz slikto kvalitāti dokumentiem, kas nākuši no Ekonomikas ministrijas.