LMT un "Tet" zviedru akcionārs "Telia" bremzējis vairākus militārus projektus; viņus vairāk interesē uz Zviedriju aizejošā peļņa, nevis Latvijas drošība, uzskata eksministrs Pabriks

Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks atminas, ka esot saskāries ar izteiktu "nē" no zviedru akcionāru puses saistībā ar LMT. Viņaprāt, zviedru pusi interesē peļņa, kura aiziet uz Zviedriju, un nevis tas, kādas ir Latvijas drošības intereses, nacionālās intereses vai attīstības plāni. Proti, tā nav viņu pirmā prioritāte.

Bijušais Ministru prezidents, tagad Saeimas deputāts Māris Kučinskis (AS) saka ko līdzīgu, piebilstot, ka "Telia" akcionāri bremzējot arī lielu līgumu ar uzņēmumu SAAB, kur esot kāds ļoti liels apkalpošanas līgums. "Tad nu es vēlreiz saku, tas jau kļūst tāds kā valsts drošības jautājums," pauž Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs raidījumam norāda, ka telekomunikāciju uzņēmumu spēja stiprināt valsts drošību ir būtiskākais jautājums, kas jārisina sarunās ar skandināviem. Arī viņš esot pieredzējis situācijas, kad viņu dēļ Latvijas puse nav spējusi īstenot vairākus inovatīvus projektus.

Rinkēvičs uzsvēra, ka plašākās detaļās par šiem projektiem izplūst nevar, bet tos Latvija vēlējusies attīstīt kā daļu no aizsardzības industrijas. Par šo jautājumu ir runāts vairākas reizes dažādos līmeņos ne tikai valdības sēdē, bet arī Nacionālās drošības padomes sēdē, atzina prezidents.

"Es pats kā ārlietu ministrs par šiem jautājumiem vēl runāju ar saviem kolēģiem Zviedrijas valdībā pagājušogad," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka kustība šobrīd nav bijusi.

Viņš rezumēja, ka šie jautājumi ir samērā būtiski gan aizsardzības industrijas, gan no drošības viedokļa, gan arī no ilgtermiņa Latvijas interešu viedokļa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) stāsta, ka šobrīd ir izdevies atrast veidus, kā piesaistīt "Telia" uzmanību un nopietnu attieksmi jautājumā par LMT un "Tet". Šovasar uzņēmuma augstākā vadība arī esot ieradusies Latvijā.

Vaicāts, vai viņam ir dots mandāts no valdības puses runāt, piemēram, arī par akciju atpirkšanu no skandināvu akcionāriem, Valainis skaidroja, ka uz galda ir dažādi scenāriji un nav izslēgts arī šis. Vaicāts, par kādām summām varētu būt runa, viņš atzina, ka tās ir ļoti lielas, bet nepārsniedz uzņēmuma kopējo vērtību.

"Bet man nav mandāts vienoties par kādu cenu, jo no sākuma jāsaprot, kas ir abu pušu ekspektācijas," viņš teica, uzsverot, ka ir nolīgti konsultanti, kuri ir veikuši izvērtējumu, un uz tā rezultātiem Latvijas puse balsta savu viedokli.

Kā vēstīts, valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru - "Telia". Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai veikt šīs sarunas.

Patlaban tiek vērtēti risinājumi, kā nostiprināt valsts īpašumtiesības un kontroli pār tehnoloģiju uzņēmumu "Tet" un LMT, 6.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina ekonomikas ministrs Valainis.

Valainis uzsvēra, ka šie uzņēmumi ir svarīgi valsts konkurētspējai.

Tāpat ministrs sacīja, ka "Tet" un LMT apvienošana tiek vērtēta, bet ir jāveic vēl daudz priekšdarbu, jo ir arī versijas, ka uzņēmumu struktūrai jāpaliek tādai, kāda tā ir.

Sarunas ar "Telia" plānots sākt drīzumā. Savukārt līdz šā gada 15.oktobrim valdībai jāsagatavo ziņojums par sarunu rezultātu.

"Tet" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".