Bijusī veidotāja atklāj, kā tika safabricēta filma par Vaškeviču. "Tas viss ir viltojums!"
Filma "Neērtais Vaškevičs" ir inscenēts melu stāsts, ko pierāda arī TV3 raidījumā "Nekā Personīga" parādītie kadri no filmas "melnā materiāla" - apsūdzētais kādreizējais Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs te sēž ratiņkrēslā, bet jau nākamajā brīdī sprigani ceļas kājās. Bijusī filmas veidotāja, maskaviete Natālija, ir atmaskojošās filmas par Vaškeviču un viņa ciešanām idejas autore. Viņa atklāj, kā viss stāsts izira pa vīlēm.
Natālija vairākus gadus kopā ar savu sapulcināto komandu strādāja pie šīs filmas. Ar Vaškeviča sievu Ināru Vilkasti viņa iepazinusies caur vīru, dzimušu rīdzinieku.
Natālija uzklausījusi Vilkastes stāstu par neticamo patvaļu pret miljonāri un viņas vīru, un nolēma, ka no tā var sanākt grāvējs. "Es tiešām tam ticēju, es biju satriekta, to dzirdot. Es teicu, ka mums kaut kas jādara, mums jāpamēģina. Viņa atbrauca uz Maskavu un viņai ideja iepatikās. Mans loks Maskavā ir cilvēki, kas nodarbojas ar žurnālistiku, ar politiku, ekonomiku. Vienkārši kreatīvi cilvēki," stāsta Natālija.
Aktīvs darbs pie filmas sākās 2014.gada pavasarī, filmēšanas grupa atbrauca uz Rīgu, nofilmēja interviju ar Vilkasti un Vilkastes piedāvātajiem ekspertiem. Filmai vajadzēja vēstīt, ka no miljonāres valdošā partija "Vienotība" uz vēlēšanām cenšas izspiest naudu. Vilkaste nav padevusies, tāpēc viņu sāka vajāt Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), pie viena salaužot godīgā kontrabandas apkarotāja Vaškeviča likteni.
Lai sasniegtu gaidīto rezonansi, filmu bija paredzēts veidot kopprodukcijā ar kādu britu televīzijas kanālu. Komandas strādāja nopietni, analizēja dokumentus, meklēja pavedienus, taču stāsta gali negāja kopā. Natālija nespēja pamatot, kā Vilkaste no padomju tirdzniecības dalībnieces kļuva par miljonāri nekustamo īpašumu jomā un kāpēc visa valsts mašinērija metusies virsū vienai sievietei. Filmā bija pieacināts kāds "pasaulslavens" arhitekts, ar kura palīdzību Vilkaste tikusi pie lielās naudas, tomēr izrādījās, ka, visticamāk, arhitektam piedēvēts pārāk daudz panākumu, kas, iespējams, nav īsti patiesi.
"Visa valsts mašinērija cīnījās ar miljonāri Vilkasti, prese, PR, tiesībsargājošās struktūras, viss uzbruka nabaga nelaimīgajai Vilkastei - tas arī neizturēja nekādu kritiku, viss sabruka," stāsta Natālija, norādot: "Nekas neturējās kopā līdz vienam momentam, kad mēs atbraucām uz Vīni, kur viena no svarīgākajām filmēšanām bija Vaškeviča intervija. Kad mēs satikām Vaškeviču, jau pirmajā vakarā, visu izanalizējot, kļuva skaidrs, ka trūkstošais posms ir pats Vaškeviča kungs."
Filmēšanas grupa mainīja koncepciju un par centrālo tēlu izraudzījās "godīgo ierēdni Vaškeviču", kurš bija izdomājis sistēmu, kā bez Eiropas Savienības naudas nostiprināt Eiropas ārējo robežu, viņa ideja ļautu ieekonomēt miljoniem eiro, taču tas nepatika valdošajām partijām, kas naudu gribēja nozagt, un tāpēc Vaškeviču novāca no ceļa. Vilkaste šajā stāstā kļuva par blakus dalībnieku.
Tomēr arī ar šo versiju negāja gludi - bija grūti noticēt, ka Vaškevičs, būdams muitas sistēmas darbinieks no 1988.gada, visu laiku palicis godīgs un neuzpērkams, kamēr visi apkārt bija blēži un krāpnieki. "Kad viņš par kaut ko runāja, visu laiku dūrās acīs, ka viņš ir tāds balts un pūkains, un viņu tas nav skāris. Nu nav iespējams dzīvot un vadīt sistēmu, neesot tā daļai. Vai tad viņš nesaprata šos likumus?" brīnās Natālija.
Vaškevičs ilgi domājis, vai piekrist filmēties, līdz, visbeidzot, 2014.gada vasarā visi ieradušies Vīnē, lai nofilmētu Vilkastes un Vaškeviča tikšanos slimnīcā. Interviju ar Vaškeviča ārstu un Vilkastes projekta arhitektu. Pēc šīs filmēšanas filmas koncepcija izjuka pavisam. Bijusī veidotāja saka: "Es negribu un nevaru vērtēt, vai Vaškevičs ir vainīgs vai nav, Vilkaste ir vainīga vai nav. Lai to izdara Latvijas tiesa. Es par to nevaru spriest," saka Natālija, norādot, ka filmēšanas grupa saprata - viss, kas tiek darīts, ir balstīts melos. No sākuma līdz galam.
"Viltojums ir pati Ināra Vilkaste no žurnāla "Forbes" saraksta, viltojums ir viņas stāsts par de Vaškeviču, tur arī ir ievainota patmīlība, viltojums ir Vilkastes un Vaškeviča šķiršanās, viltojums ir arhitekts, pēc tam jau tālāk viltojums ir ārsts, un tā tālāk un joprojām. Viss stāsts, ko viņa vēlējās izstāstīt, ir balstīts uz viltojumiem," saka bijusī veidotāja.
Būtiska loma filmā, tāpat kā Vaškeviča aizstāvības taktikā, ir mediķiem. Uz viņu sniegtajām ziņām bāzēti argumenti, kāpēc Vaškeviču nevar izdot Latvijai. Filmā ir zīmīga aina, kurā Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Viņš nerunā, bet sazinās ar zīmēm. Epizodi gan nākas pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un ir pārāk patstāvīgs. Kad iesēdināts ratiņkrēslā, tiek pavērtas palātas durvis. Tālāk redzams, ka Vaškevičs raiti pieceļas kājās un nebūt nav tik vārgs, kā to gribēts parādīt skatītājiem.
Pēc visiem šiem viltojumiem no filmēšanas grupas aizgāja Natālijas līdzautors, grupa darbu vairs neturpināja. Vilkaste gribēja paņemt safilmēto materiālu, taču viņai tika atteikts.
2016.gada rudenī filma negaidīti ar kāda poļu režisora Andžeja Tarkovska vārdu parādījās nelielā filmu festivālā un pēcāk arī Eiropas Parlamentā. Natālija domā, ka kāds no 10 cilvēku grupas, materiālu atdevis Vilkastei. Tagad grupa veido filmu kā tapa šī viltotā filma.
Kasjauns.lv/Foto: Ekrānuzņēmums no "Nekā personīga"
