FOTO: Rīgas pilī apbalvoti izcilākie Latvijas skolotāji - Valsts prezidents atklāj piecas laba pedagoga pazīmes

Šogad balvas tika pasniegtas Latvijas skolu reitinga, Zvaigžņu reitinga un Ata Kronvalda balvas laureātiem. Ata Kronvalda balvu par skolēnu motivēšanu sasniegt izcilus rezultātus saņēma seši pedagogi, tostarp Riebiņu vidusskolas vēstures skolotāja Ārija Pudule, Rīgas franču liceja franču valodas skolotāja Inta Murāne un J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas vācu valodas skolotājs Kirils Soklakovs. Tāpat balvu saņēma Jaunogres vidusskolas bioloģijas skolotāja Anna Roddate, Cēsu Valsts ģimnāzijas kultūras un mākslas skolotājs Māris Bušmanis un Daugavpils zinātņu vidusskolas fizikas skolotāja Larisa Koroševska.

Valsts prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka pedagogi, pie kuriem nonāca Ata Kronvalda balva, nāk gan no pilsētām, gan no novadiem. Šie pedagogi māca gan eksaktās zinātnes, gan sociālās zinātnes, gan valodas, kā lielās, tā mazās skolās. ''Tas nozīmē, ka nav vienas pareizās vietas, kur rodas labi skolotāji,'' sacīja prezidents.

Piecas laba skolotāja pazīmes, Valsts prezidenta ieskatā

Tāpat prezidents atklāja vairākas pazīmes, pēc kurām var pateikt, ka skolotājs ir labs. Labs skolotājs, viņaprāt, ir tāds, kurš spēj ieinteresēt - prezidents norādīja, ka bieži vien informāciju, datus, gadaskaitļus un formulas mūsdienu bērni un jaunieši prot atrast daudz ātrāk nekā pieaugušie, taču atrast motivāciju bieži vien ir grūtāk. 

''Motivāciju vismaz šobrīd nevar piespēlēt ne mākslīgais intelekts, ne kāda moderna viedierīce. Vēlmi izzināt, attīstīties, tiekties uz jaunām virsotnēm var dot tikai ģimene, skola un skolotāji,'' sacīja prezidents. Tāpat viņš atzīmēja, ka labs skolotājs ne tikai uz bērniem skatās, bet viņus ierauga, ne tikai klausās, bet sadzird. Tāpat labs skolotājs ne tikai māca to, ko pats grib iemācīt, bet mēģina izzināt, ko tad grib bērni, un palīdz viņiem gribēt vairāk.

Rinkēvičs atzīmēja, ka īpaši svarīgi šo gribu radīt jauniešos, kas šķietami negrib neko un netic sev nemaz, un šādu bērnu nav maz. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka pedagogi spēj viņus pārvērst par tiem bērniem, kas ir gatavi noticēt, ka viņi uz kaut ko ir spējīgi. Kā trešo laba skolotāja pazīmi prezidents minēja to, ka pedagogs nav pazaudējis bērnu sevī, toties bērniem un jauniešiem ļauj pieaugt, mēģināt, kļūdīties, mācīties.

Savukārt kā ceturto laba skolotāja pazīmi prezidents nosauca spēju pieņemt, ka viņa mācību priekšmets nav vienīgais, labākais un pareizākais, kā arī nenoniecināt bērnus, kurus viņa stundas īpaši neaizrauj. Viņaprāt, svarīgākais ir nevis tas, kas bērnam nepatīk un neinteresē, bet gan tas, kas viņu interesē.  ''Kas zina - varbūt jaunietim, kurš dievina latviešu literatūru, bet necieš fiziku, tomēr būs interesanti padomāt, cik ilgā laikā pie konkrētas gaisa temperatūras bija jāizkūst vai jāsalūst tam ledus gabalam Rūdolfa Blaumaņa “Nāves ēnā”. Svarīgi, lai Lāčplēša dienā nav kāds, kas svinētu Lāčplēša dzimšanas dienu,'' sacīja prezidents. 

Tāpat, prezidenta ieskatā, labs skolotājs ir arī labs kolēģis. ''Labam skolotājam kolēģis nav konkurents, bet gan sabiedrotais. Un labs skolotājs piedalās izglītības sistēmas pilnveidē,'' sacīja Rinkēvičs.

Latvijas skolu reitinga lielo skolu grupā ( kopā iekļautas 70 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēni) augšgalā ir:

1. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs

2. Rīgas Franču licejs

3. Rīgas 64. vidusskola

4. Rīgas Teikas vidusskola

5. Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola

Reitinga mazo skolu grupā (kopā iekļautas 125 mazās skolas, kurās mācās mazāk kā 100 vidusskolēni vai kurās nemācās vidusskolēni) virsotnē ir:

1. RTU Inženierzinātņu vidusskola

2. Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola

3. Āgenskalna sākumskola

4. Starptautiskā skola Premjers

5. Rīgas Starptautiskā skola

Reitingā ģimnāziju grupā (kopā iekļautas 33 Valsts ģimnāzijas) augšgalā ir:

1. Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

2. Āgenskalna Valsts ģimnāzija

3. Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

4. Daugavpils Valsts ģimnāzija

5. Rīgas Valsts vācu ģimnāzija

Reitingā ņemti vērā skolēnu sasniegumi valsts olimpiādēs (Latviešu valoda un literatūra, Angļu valoda, Franču valoda, Krievu valoda, Vācu valoda, Bioloģija, Ekonomika, Filozofija, Fizika, Ģeogrāfija, Informātika (programmēšana), Ķīmija, Matemātika, Vēsture, Politika un tiesības ), atklātajās olimpiādēs ( Svešvalodas, Fizika, Matemātika, Latvijas un novadu mācības atklātā olimpiāde, Krievu valoda) un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konkursā.

Zvaigžņu reitingu, kurā tiek ņemti vērā skolēnu sasniegumi starptautiskajās olimpiādēs gada griezumā (no iepriekšējā gada 1.jūnija līdz esošā gada 31.maijam) Ata Kronvalda fonds veido no 2016.gada. Reitings ir unikāls ar to, ka tajā tiek apkopoti un izcelti latviešu skolēnu un komandu apbalvojumi pasaules līmeņu olimpiādēs.

2023./2024. mācību gada Zvaigžņu reitingā ir iekļautas 15 skolas - vidusskolas un ģimnāzijas un tā līderi ir:

1. vieta - Rīgas Valsts 1. ģimnāzija

2. vieta - RTU Inženierzinātņu vidusskola

3. vieta - Āgenskalna Valsts ģimnāzija

4. vieta - Druvas vidusskola.

Ata Kronvalda balva tiks piešķirta jau 35. gadu. Balvu pasniedz izciliem pedagogiem no visas Latvijas. Skolotāji, zinātnieki un studenti ar ievērojamu ieguldījumu talantīgāko skolēnu apzināšanā un izglītošanā, skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā. Viņi ar nesavtīgu darbu motivē un ieinteresē skolēnus mācīties un sasniegt augstus rezultātus valsts un pasaules līmenī.

"Prezidenta pateicība labākajiem skolotājiem - talantu attīstītājiem ir apstiprinājumam zinību lomās nostiprināšai valsts attīstībā."- tā Ata Kronvalda fonda prezidents, Henriks Danusēvičs

Līdz 2024.gadam balvu ir saņēmuši 179 izcili izglītības pedagogi un šogad Ata Kronvalda balvu tiks pasniegta vēl 6 skolotājiem:

1. Ārija Pudule, Riebiņu vidusskolas vēstures skolotāja;

2. Inta Murāne, Rīgas Franču liceja franču valodas skolotāja;

3. Kirils Soklakovs, J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas vācu valodas skolotājs;

4. Anna Roddate, Jaunogres vidusskolas bioloģijas skolotāja;

5. Māris Bušmanis, Cēsu Valsts ģimnāzijas kultūra un mākslas skolotājs;

6. Larisa Koroševska, Daugavpils zinātņu vidusskolas fizikas skolotājs.

Ata Kronvalda fonds ir nodibinājums, kura uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda darbība aizsākās jau 1988. gadā, un tā dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes uzņēmums "Kontakts," kā arī virkne jauno zinātnieku un pedagogu - talantīgo skolēnu vasaras nometnes "Alfa" rīkotāju. 1993. gadā Ata Kronvalda fonds tika oficiāli reģistrēts, un tā prezidents ir Henriks Danusēvičs un viceprezidents Latvijas Universitātes profesors Māris Vītiņš. Ata Kronvalda fonda padomes priekšsēdētāja ir Mārupes novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Evija Papule. Fonda padomē ir iekļauti dažādu zinātņu nozaru izcili pārstāvji, tai skaitā Andris Ambainis, Austra Avotiņa, Sanita Baranova, Agris Bērziņš, Edgars Bērziņš, Mārtiņš Danusēvičs, Baiba Kaļķe, Vjačeslavs Kaščejevs, Uldis Klepers, Jānis Liepiņš, Mārtiņš Opmanis, Jeļena Storoženko, Jānis Švirksts, Ints Teterovskis. Ata Kronvalda fonda izpilddirektore ir Liene Bodniece.