Rosļikova "Stabilitātei!" pašvaldību vēlēšanās varētu startēt kopā ar drošībnieku redzeslokā nonākušo "Suverēno varu"
Politiskā partija "Stabilitātei!", kas vēl nesen biedru rindās uzņēma pretrunīgi vērtēto krievu aktīvistu Jakovu Plineru un ar Maskavas fondu saistīto Nikolaju Kabanovu, paziņojusi, ka "pašvaldību vēlēšanās varētu startēt kopā ar drošībnieku redzeslokā nonākušo "Suverēno varu".
"Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs otrdien, 3. septembrī, paziņoja, ka saredz "labas sadarbības iespējas" ar "Suverēno varu", kuras līdere ir pretrunīgi vērtētā Jūlija Stepaņenko. Viņš norāda, ka "oficiālas sarunas ar partiju par potenciālo sadarbību vēl nav uzsāktas, tomēr tās varētu notikt septembrī." Tāpat Rosļikovs plāno septembrī uzsākt sarunas ar neatkarīgajiem politiķiem.
"Mēs aicināsim visus apvienoties un nākt, lai veidotu kopīgu sarakstu Rīgas un pārējās pašvaldību vēlēšanās. Visiem spēkiem, kuriem nav iespējas apvienoties, jābūt vismaz ļoti ciešam kontaktam, lai koordinēti izrautu Rīgu no "Vienotības politiskajiem nagiem"," klāsta Rosļikovs, kurš plāno cīnīties par Rīgas mēra krēslu.
Stepaņenko izteikumi par karadarbību Ukrainā nonākuši VDD redzeslokā
Stepaņenko izteikumi par Krieviju ne reizi vien izraisījuši sabiedrības sašutumu. Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debatēs "Latvijas Televīzijai" politiķe izvairījās atbildēt uz jautājumu par to, vai Krievija ir agresorvalsts.
EP vēlēšanu TV debatēs deputātu kandidāte no "Suverēnās varas" Jūlija Stepaņenko (pēc tautības ukrainiete) izvairās atbildēt, vai krievija ir agresorvalsts. Kāpēc šo jautājumu viņai nevarētu uzdot drošības dienesti? pic.twitter.com/4iounEKBBl
— Romija Andersone (@RomijaAndersone) June 2, 2024
Arī intervijā raidījumam "Krustpunktā", uz jautājumu "Vai Krievija ir agresors?", politiķe atbildēja, ka "Neviens šeit neatrodas eksāmenā, ka varētu noteikt, vai pareiza atbilde ir A vai B". Viņas ieskatā "visi notikumi ir daudzslāņaini" un pie karadarbības Ukrainā ir vainīgi visi." Turklāt, atbildes noslēgumā politiķe ar smīnu sejā piebilda, ka "gāze Latvijā ir visdārgākā".
Oi, Juļa, Juļa... J.Stepaņenko kā zutis lokās, lai neatbildētu uz jautājumu, vai viņas partija "Suverēnā vara" nosoda krievijas iebrukumu Ukrainā. Īsā versija-jautājums esot nekorekts un pie kara vainīga visa pasaule. Ož pēc rašas... pic.twitter.com/ZdRL4kubK7
— Romija Andersone (@RomijaAndersone) September 6, 2022
Savukārt par 15. maija interviju medijam "Delfi" Stepaņenko pat nonāca Valsts drošības dienesta redzeslokā. Arī šajā intervijā "Suverēnās varas" līdere atkārtoja savu naratīvu par to, ka "karadarbību Ukrainā sākušas abas valstis". Stepaņenko sarunā piebalsoja viņas partijas biedre Ļubova Švecova, kura arī izvairījās no atbildes, vēstot, ka "karš bijis nemākulīgas politikas rezultāts". "Ziniet, kad ģimene šķiras, par šķiršanos ir atbildīga viena puse vai divas?" retoriski vaicāja politiķe.
Žurnāliste Švecovas prātuļojumus pārtrauca, norādot, ka pie kara vainīgs ir agresors, uz ko Švecova atbildēja, ka "vardarbība ir nosodāma". Savukārt uz žurnālistes jautājumu Stepaņenko "Vai neesat gatava pateikt, ka šajā gadījumā uzbrucējs ir Krievija?", politiķe atbildēja, ka "viņa ir gatava veicināt miera sarunas".
🇪🇺 Vai Krievija ir agresorvalsts, kas sākusi karu Ukrainā?
— Delfi (@DelfiLV) May 12, 2024
Partijas "Suverēnā vara" EP vēlēšanu saraksta līdere Jūlija Stepaņenko vērtē, ka to sākušas abas valstis.
▶️ Skaties raidījumu "Nākamais, lūdzu!": https://t.co/a3DmsPcQNw pic.twitter.com/9dATNO2MVh
Pēc šiem izteikumiem Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) vērsās pie ģenerālprokurora Jura Stukāna, lūdzot izvērtēt, vai saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes un piemērojama kriminālatbildība par Stepaņenko un Švecovas izteikumiem par Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā. VDD apliecināja, ka ir informēts par minēto gadījumu un situācija tikusi izvērtēta.
25. jūlijā Jauns.lv apmeklēja "Stabilitātei!" kongresu, kurā politiskais spēks solīja atbildēt uz virkni jautājumu par partijas plāniem, problēmām ar tās biedru valsts valodas prasmēm, biedru saistīšanos ar Krievijā reģistrētiem, Latvijai nedraudzīgiem fondiem un personām. Atbildes uz jautājumiem līdz šim tā arī nav saņemtas.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās "Suverēnā vara" nespēja pārvarēt 5 procentu slieksni, saņemot vien 2,62 procentu vēlētāju atbalstu un nesaņemot mandātu EP. Pašvaldību vēlēšanas notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanas notika 2021. gadā, bet pašreizējā Rīgas dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā.