Eksperts komentē Ukrainas armijas ienākšanu Kurskas apgabalā
Ukrainas karaspēka ieiešanas Kurskas apgabalā mērķis varētu būt Krievijas bruņoto spēku spiediena Donbasa frontē mazināšana, tādu vērtējumu sniedza Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Viņš skaidroja, ka iebrukums ir pārdomāts, jo Sudža, kas atrodas Kurskas apgabala dienvidos, ir dzelzceļa mezgls, ar kuru apgādā Krievijas bruņoto spēku grupējumu "Ziemeļi". Ņemot vērā, ka Krievija Kurskas apgabalā ir izsludinājusi ārkārtas situāciju, tas, pēc Slaidiņa paustā, nozīmē, ka situācija attīstās.
"Jautājums, protams, ir par to, cik tālu ukraiņi spēs aiziet, jo, ejot uz priekšu, būs ietekmētas apgādes līnijas un tā būs sarežģīta operācija. Turklāt mēs īsti nezinām Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba nodomus, bet tas, ka uzbrukums ir plānots, izvērtējot visus plusus un mīnusus, ir viennozīmīgi skaidrs. Arī iesaistītie ukraiņu spēki ir pietiekami spēcīgi," teica Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks.
Taujāts, ko tas varētu mainīt Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, Slaidiņa ieskatā, Ukraina liek Krievijai noprast, ka tās teritorija nav drošībā un karš ir "ienācis" arī Krievijā. Viņaprāt, tas vairāk ir vēstījums Krievijas iedzīvotājiem, parādot, ka krievu spēki nespēj nosargāt valsts robežu.
Runājot par to, vai Ukrainas karaspēka ieiešanu Kurskas apgabalā varētu izmantot kā argumentu iespējamās miera sarunās, Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks skaidroja, ka to varētu izmantot kā argumentu tikai tad, ja tiek sasniegti kaut kādi mērķi. Patlaban tie nav skaidri, taču kaujas notiek, to attīstība ir dinamiska, taču par tālāko varēs runāt tikai tad, kad būs redzams operācijas galarezultāts.
Jautāts, ja gadījumā ukraiņi ieiešanai Krievijā ir izmantojuši Rietumu piešķirto bruņojumu, vai tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko palīdzības sniegšanu, jo šādā gadījumā Ukraina izmanto ieročus nevis lai aizstāvētos, bet, lai uzbruktu, Slaidiņš skaidroja, ka arī uzbrukums ir viena no aizsardzības stratēģijām. Tāpat nevar izslēgt, ka Ukraina savas operācijas ar Rietumu padomniekiem ir saskaņojusi. Viņš atzīmēja, ka Rietumi ir atļāvuši izmantot Ukrainai nodoto bruņojumu 100 kilometru attālumā. Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks piebilda, ka pagaidām ir daži apstiprinājumi, ka Kurskas apgabalā ir manīta Rietumvalstu kara tehnika, taču, pēc viņa domām, tas viss ir aprunāts, apsvērts un pieņemts lēmums veikt šādu uzbrukumu.
"Visticamāk, ka skaidrojumu no Ukrainas par šo operāciju mēs nesagaidīsim, jo, piemēram, no Ukrainas informatīvās telpās nepienāk ziņas. Situāciju nekomentē nedz Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs, nedz Aizsardzības ministrija, nedz arī pats prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas ir pareizi, jo šādi plāni nav publiski apspriežami. Jāskatās, kā situācija attīstīsies un kādos virzienos dosies ukraiņu karaspēks," teica Slaidiņš.
Taujāts, vai Ukrainas karaspēka ieiešanas Kurskas apgabalā Krievijā var rādīt stresu un, vai tas neizprovocēs vērienīgākus uzbrukumus Ukrainai, Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks uzsvēra, ka Krievija pret Ukrainu ir izmantojusi visa spektra ieročus, izņemot kodolieročus. Viņš pieļāva, ka Krievija varētu pastiprināt civilo objektu bombardēšanu, jo tas patlaban ir vienīgais, kā Krievija varētu demonstrēt savu spēku.
"Skaidrs, ka iebrukums Krievijas teritorijā rada papildu stresu, jo karš ir "ienācis" Krievijas teritorijā. Visu laiku Krievija uzturēja retoriku, ka Ukraina tūlīt sabruks, ka Rietumu nav spējīgi apgādāt Ukrainu, ka Krievija ir stipra, varena un visi operāciju mērķi tiks sasniegti. Krievijas iedzīvotājiem psiholoģiski šis varētu būt smags gadījums," teica Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks.
Runājot par to, vai Ukrainas karaspēka norīkošana uz Kurskas apgabalu kaut kādā mērā nevarētu vājināt pozīcijas citās vietās valstī, Slaidiņš akcentēja, ka karš ir kā šaha spēle, kur viens izdara gājienu, tad otrs. Ja pretinieks kaut kur kļūdās, tad to var izmantot. Viņaprāt, Ukrainai šāda veida uzbrukums nāks tikai un vienīgi par labu - ukraiņi ir atraduši resursu un pietiekami nopietnu, lai varētu apdraudēt Krievijas kreiso flangu. Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks secināja, ka tā ir reāla kara spēle. Viņš norādīja, ka runa ir par to, kurš kuru pārspēlēs, kurš izdarīs pareizos gājienus vai pieļaus kļūdas, un to varēs redzēt.
Ukrainas karaspēks iegājis līdz pat desmit kilometriem Krievijas Kurskas apgabalā, pēc pieejamo datu izpētes secinājuši ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.
"Ir apstiprināts, ka [trešdien], 7. augustā, turpinoties mehanizētajām uzbrukuma operācijām Krievijas teritorijā, Ukrainas spēki iegājuši līdz desmit kilometriem dziļi Kurskas apgabalā," teikts ISW jaunākajā apskatā.
Tajā norādīts, ka otrdien un trešdien publiskotajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Ukrainas bruņutehnika sasniegusi pozīcijas gar Riļskas-Sudžas autoceļu aptuveni desmit kilometru attālumā no abu valstu robežas. ISW apskatā piebilsts, ka Ukrainas spēki ir pārvarējuši vismaz divas Krievijas aizsardzības līnijas.
