Jaunais "Stabilitātei!" biedrs Pliners sociālajos tīklos sveic krievu desantniekus un pauž ilgas pēc PSRS "labumiem"
foto: Evija Trifanova/LETA
Jakovs Pliners dalījies ar savām atziņām par to "ko būtu vēlams atgriezt no PSRS laikiem".
Politika

Jaunais "Stabilitātei!" biedrs Pliners sociālajos tīklos sveic krievu desantniekus un pauž ilgas pēc PSRS "labumiem"

Jauns.lv

Vien dažas dienas pēc iestāšanās politiskajā partijā "Stabilitātei!", politiķis Jakovs Pliners sociālajos tīklos sveicis savus sekotājus Krievijā plaši atzīmētajā Gaisa desanta karaspēka dienā, un dalījies ar atziņām, "par vecajiem, labajiem PSRS laikiem".

Jaunais "Stabilitātei!" biedrs Pliners sociālajos ...

"Šodien ir gaisa spēku diena. Latvijā tādu nesvin, bet daudziem, kas dienēja PSRS Gaisa desenta spēkos, šī ir jaunības atmiņa... No sirds vēlos sveikt visus kaujās iesaistītos. Veselību un visu to labāko! Lai jūsu dzīves izpletņi vienmēr atveras," 2. augustā sociālajā vietnē "Facebook" vēstījis Rīgas domes deputāts. 

Krievijā Gaisa desanta karaspēka diena tiek atzīmēta 2. augustā ar plašām demonstrācijām un pasākumiem visā valstī, tai skaitā parādi, kas ik gadu tiek organizēta Maskavas Sarkanajā laukumā. "Tā dēvēto "desantnieku dienu" svin tādēļ, ka 1930. gada 2. augustā militārajās mācībās Maskavas kara apgabalā ar izpletņiem izlēca un piezemējās pirmā sarkanarmiešu desanta vienība. Tajā bija 12 militārpersonas."

Politiķis pauž ilgas pēc PSRS

Tiesa, šis nebūt nav vienīgais politiķa ieraksts sociālajos tīklos, kas liek saraukt uzacis. Vien dienu ātrāk, 1. augustā, Pliners dalījies ar savām atziņām par to "ko būtu vēlams atgriezt no PSRS laikiem".

"No PSRS būtu vērts atgriezt pionieru nometnes, bezmaksas veselības aprūpi un izglītību, tautu draudzību, vienādas tiesības un iespējas visiem, universiālu nodarbinātību, bezmaksas dzīvokļus, lētu sabiedrisko transportu un lētus enerģijas pakalpojumus, kā arī tiesības uz pensiju sievietēm no 55 gadu vecumu un vīriešiem no 60 gadiem," paudis politiķis, ierakstam pievienojot PSRS propagandas plakātu.

"Jā, atdodiet man manu dzimteni!" pie Plinera ieraksta vēstījusi Ira. "Pilnīgi jums piekrītu," saka Silvija. Bet Sergejs norādījis, ka "visu vēl iespējams mainīt!"

Savukārt, pats Rīgas domes deputāts kādā komentārā padižojies, ka "tikai pateicoties viņa pūlēm skolās pāriešana uz mācībām latviešu valodā tika aizkavēta par 17 gadiem".

"Tieši manu pūļu dēļ bērni spēja iegūt daudz maz pieņemamu izglītību. Es personīgi palīdzēju daudziem cilvēkiem ar padomiem un darbiem, taču ir apkaunojoši ar to lielīties..." vēsta Pliners.

"Stabilitātei" lepojas, ka nu partija pārstāvēta arī Rīgas domē

Partijas "Stabilitātei!" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs par Jakova Plinera iestāšanos politiskajā spēkā paziņoja 31. jūlijā, paužot, ka "Pliners ir Rīgas domes deputāts, tāpēc partija "Stabilitātei!" no šodienas ir pārstāvēta Rīgas pašvaldībā".  Iepriekš Pliners darbojās Latvijas Krievu savienībā (LKS), kur bija viens no redzamākajiem tās biedriem, tomēr 2022. gada 14. jūlijā viņš partiju pameta norādot, ka "politiskais spēks vairs neesot tāds, kāds tas bijis iepriekš". Tāpat Pliners bijis 7., 8., un 9. Saeimas deputāts.

Partija "Stabilitātei" neslēpj savu Eiropskepticismu, un tā jau iepriekš izcēlusies ar provokatīvām darbībām, piemēram, Eiroparlamenta priekšēlēšanās manipulējot ar aģitācijas materiāliem, kirlicā rakstītus tekstus uzdodot par bulgāru valodā rakstītiem, vai savās aģitācijas piesavinoties Kārļa Ulmaņa citātus. Tomēr partija allaž sevi pozicionējusi kā "mūsdienīgu un dinamisku spēku", tādēļ savdabīgs šķiet tās lēmums partijas rindās ieskaitīt politiķi, kas publiski sveic krievu desantūru un publiski pauž ilgas par padomju laikiem, kad "viss esot bijis bez maksas". 

Jāpiemin, ka bez Plinera "Stabilitātei" pievienojies arī “saskaņietis” Nikolajs Kabanovs. Vēl 2006. gadā, kad Kabanovs bija prokremliskās partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) priekšteces “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) biedrs, viņš tika izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas. Iemesls – Kabanovs publiski atbalstījis tolaik Krievijā tapušo Latviju nomelnojošo filmu “Baltijas nacisms”. Šādi par filmu 2006. gadā “Latvijas Vēstnesī” izteicās Saeimas Prezidijs: “Saeima ir saņēmusi vēsturnieku komisijas izvērtējumu par Krievijas Federācijas kompānijas “Trešā Roma” uzņemto dokumentālo filmu “Baltijas nacisms”.