Desiņas ar kāpostiem, cilvēku rindas un VDK apciemojumi - atmiņās par "Sēnīti" dalās Inta, kura tur nostrādāja 32 gadus
Ir pakāpeniski sākta valsts kultūras pieminekļa – vēsturiskā restorāna “Sēnīte” – atjaunošana un teritorijas sakopšanas darbi. Apmeklētājiem leģendārā “Sēnīte” savas durvis vērs vaļā 2027. gada 5. decembrī, kas vienlaikus būs arī “Sēnītes” 60. gadu jubileja. Neizsakāmu prieku par “Sēnītes” atdzimšanu pauž arī ilggadējā “Sēnītes” darbiniece Inta Bērziņa, kura restorānam ziedojusi savas dzīves labākos gadus.
Inta Bērziņa restorānā nostrādājusi 32 gadus (1968. - 2000. gads) dažādos amatos, laikā no 1988. gada līdz 1994. gadam bijusi direktora vietniece. Sarunā ar Jauns.lv Inta neslēp prieku par “Sēnītes” atdzimšanu, sakot, ka viņai “Sēnīte” bija kā otrās mājas.
Izcili darbinieki un prasīga vadība
“Sēnīte” Latvijas PSR laikā bija viena no slavenākajām, elitārākajām un leģendārākajām vietām. Kā norāda Inta, “Sēnīte” tajā laikā bija augstākās kategorijas restorāns un sacensībās starp visiem restorāniem tieši “Sēnīte” vienmēr dabūja karogu par pirmo vietu. Par veiksmes faktoru kalpojis kvalificēts darba spēks un disciplīna. "Sēnīte" bijusi prakses vieta arī daudzu skolu audzēkņiem, kuri apguva pavāra un konditora, kā arī oficianta profesiju.
“Tā laika direktore Aija Svikle bija ļoti prasīga. Ja bija kaut kādi pārkāpumi, tad problēma uzreiz tika risināta. Tā, piemēram, reiz uzzinājām, ka šveicers pie durvīm ir prasījis no kāda naudu, lai viņš varētu tikt iekšā. Direktore uzreiz gribēja viņu atlaist, bet es kā arodbiedrības priekšniece aicināju notiesāt citādāk, sakot, ka nevar uzreiz atlaist no darba. Tā mēs ielikām to puisi uz vienu mēnesi mazgāt traukus,” stāsta Inta.
Pārsvarā gan visi esot strādājuši godīgi un ar augstu atbildības sajūtu.
Cilvēki stāvēja rindā pēc desiņām un štovētajiem kāpostiem
Par “Sēnītes” popularitāti liecināja arī fakts, ka uz pie ielas malā esošo veikalu vienmēr stāvēja gara cilvēku rinda. “Kā piebrauca autobuss, tā visi 30 cilvēki arī izkāpa no autobusa un stāvēja rindā, jo “Sēnītē” varēja lēti paēst ļoti labas pusdienas,” atminas Inta.
Vispopulārākais ēdiens esot bijis desiņas ar štovētiem kāpostiem, daudzi slavējuši arī restorānā pieejamo klāstu ar sāļajām un saldajām maizītēm. Tāpat iecienīti esot bijuši arī lielie kliņģeri.
Kultūras dzīve plauka un zēla
Īpaši spilgta restorānā bijusi kultūras dzīve – tajā uzņemta ne tikai aina no leģendārās padomju kinokomēdijas “Briljanta roka”, bet organizēti pasākumi, viesojušies mākslinieki no Rīgas un, kā norāda Inta, restorānā darbinieki ne tikai kopā strādājuši, bet arī kopā atpūtušies. Par labu darbu darbinieki saņēmuši prēmijas un atalgoti ar koncertu.
“Bija ļoti laba sadarbība ar teātriem. Mēs braucām sveikt visus labos aktierus, un viņi brauca pie mums ar koncertiem,” stāsta Inta, sakot, ka “Sēnīti” apmeklējuši tādi slaveni aktieri un dziedātāji kā Gunārs Cilinskis, Velta Līne, Andris Daņiļenko, Ivars Kalniņš un citi. Braukts arī pie Ēvalda Valtera un rīkota izbraukuma tirdzniecība.
Spēlēt “Zilo lakatiņu” nedrīkstēja
Tolaik “Sēnīti” uzraudzījusi arī Drošības komiteja, kas skatījās, vai kaut kas netiek darīts pret PSRS. “Vienreiz bija liels starpgadījums. Mums bija algots orķestris, kas spēlēja restorānā. Vienreiz viņi bija nospēlējuši “Zilo lakatiņu” (Eduarda Rozenštrauha dziesma) un viņus visus atlaida no darba,” norāda Inta.
Savukārt runājot par reketieriem, kas deviņdesmitajos gados Latvijā bija ļoti izplatīti, Inta atzina, ka droši vien kaut kādas lietas bija, bet parastajiem darbiniekiem par to nebija informācijas. “Mēs administrācijā skatījāmies, lai viss būtu kārtībā,” piebilst Inta.
“Sēnītes” noriets sākās ar darbinieku aiziešanu
Lai arī “Sēnīte” ilgus gadus bija leģendāra vieta, kur, lai tiktu iekšā, rindas esot bijušas milzīgas, “Sēnītes” noriets sākas līdz ar privatizāciju.
“Vienā jaukā diena atbrauca priekšniecība un pateica, ka jūs vairs neesat restorāns “Sēnīte” zem Turības, bet īpašnieki ir viens, divi, trīs. Tā ir valde un tagad jūs esat mūsu pakļautībā. Tad arī sākās tās nebūšanas, aizgāja ļoti daudz labi pavāri no darba.
“Sēnīte” nojuka tāpēc, ka visi labie darbinieki nezināmu iemeslu dēļ tika atlaisti un nomainījās arī direktore. [...] Mēs gribējām taisīt akciju sabiedrību, bet jaunā vadība vēlējās 75%, un līdz ar to direktore iesniedza atlūgumu. Direktore aizgāja 1994. gadā, bet es 2000. gadā,” atminas Inta.
Jaunie īpašnieki vēlējās “Sēnīti” pārdot par 2 miljoniem eiro, bet tādas naudas daudziem toreiz nebija, kā rezultātā vairāk nekā divdesmit gadus “Sēnīte” stāvēja tukša un pamesta.
Jaunie īpašnieki saglabās pazīstamo “Sēnīti”, nevis sāks no nulles
Inta pauž lielu prieku par “Sēnītes” atdzimšanu, norādot, ka viņai ļoti sāpēja sirds, skatoties, kā “Sēnīte” aiziet postā. Ilggadējie restorāna darbinieki tikušies arī ar jaunajiem saimniekiem, kas sola “Sēnīti” atvērt jau 2027. gada 5. decembrī – uz “Sēnītes” 60. gadu jubileju.
“Pārsvarā cilvēki ir priecīgi. Ir daļa, kas saka, ka nekad vairs nebūs tā, ka bija, ka ir citi laiki, bet man personīgi ir ticība, ka “Sēnīte” atdzims,” norāda Inta.
Jaunie saimnieki esot vēlējušies dzirdēt, kā bija toreiz, kad “Sēnīte” piedzīvoja savus ziedu laikus, lai saglabātu atmosfēru un zināmā mērā arī pazīstamo interjeru.
“Es ticu, ka viņiem izdosies, jo viņi ir loti apņēmīgi. Es gribu novēlēt, lai viņiem viss izdodas un viņi atrod ļoti labu, prasīgu direktori, jo disciplīna – tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Sēnīte” ilgus gadus bija tik elitāra,” pauž Inta.
Pašlaik agrākajai kulinārijas un konditorejas izstrādājumu veikala ēkai jaunie īpašnieki - uzņēmums SIA "Latvian Catering Company" uzsācis jumta seguma nomaiņu. Agrākajās restorāna virtuves un administrācijas telpās ielikti jauni logi. Jaunie īpašnieki plāno, ka jau līdz šī gada novembrim pilnīgi izremontētajās un labiekārtotajās restorāna virtuves un administrācijas telpās jau varētu ievākties uzņēmuma darbinieki.
