Jaunais “Stabilitātei!” biedrs Kabanovs biedrojies ar Maskavas fondu, kurš vieno bijušos spiegus un Latvijas nomelnotājus

Nikolajs Kabanovs vēl viena bijušā “saskaņieša” Alekseja Rosļikova “Stabilitātei!” jūlija izskaņā pievienojās kopā ar triju Saeimas sasaukumu deputātu, nu jau bijušo “Latvijas krievu savienības” (LKS) līdzpriekšsēdētāju un ilggadējo krievu aktīvistu Jakovu Plineru, kurš Rīgas domē pēc LKS pamešanas ir neatkarīgs deputāts. Arī Nikolajam Kabanovam ir bijusi saikne ar LKS sākotnējo veidolu – PCTVL.

Biedrojās ar “vēsturniekiem”, kuri Latvijā nedrīkst spert kāju

Taču viņa pagātnes aktivitātēs ir virkne citu lietu, par kurām ir grūti neparunāt un nepainformēt. Pirms sava pirmā Saeimas deputāta mandāta 2002. gadā (8. Saeimā) Kabanovs darbojās kā žurnālists virknē krievvalodīgo mediju – sākotnēji arī Latvijas Tautas frontes laikraksta “Atmoda” krievu redakcijā, bet pēcāk jau laikrakstā “Segodņa”.

Dabiski, ka darbs žurnālistikā nereti noved pie kā apjomīgāka, proti, grāmatu rakstīšanas. Kabanova gadījumā tās bijušas pat veselas trīs grāmatas – “Padomju Latvijas noslēpumi” (“Sekreti sovetskoj Latvii”), Rietumus nievājošā grāmata “Zapadņa” un “Misija Maskavā” (“Missia v Moskve”).

Taču grāmatu rakstīšana un izdošana nebūt nav lēts prieks – bez draugiem, sadarbības partneriem un atbalsta neiztikt. Un Kabanovs šim nolūkam atbalstu savulaik saņēma no Latvijai nedraudzīgo krievu “vēsturnieku” un propagandistu grupējuma – fonda “Vēsturiskā atmiņa”.

Tā ilggadējs vadītājs Aleksandrs Djukovs un viens no “pētniekiem” – Vladimirs Simindejs Latvijā netiek ielaisti jau kopš 2012. gada, kad tika ievietoti nevēlamo personu sarakstā. Iemesls – viņi ar dažādu izdevumu un publisku pasākumu starpniecību cītīgi diskreditēja, apmeloja un nomelnoja Latvijas valsti.

Fonds būtībā tiek saistīts ar Krievijas tā saucamās “Prezidenta administrācijas” Starpreģionālo un kultūras sakaru ar ārvalstīm pārvaldi. Tās mērķis – sekmēt Kremļa propagandas un naratīvu izplatīšanos ārvalstīs.

Pirms vairākiem gadiem internetā parādījās fonda atskaite par paveikto, no kuras izrietēja, ka tajā tobrīd (2008.-2018.) tika nodarbinātas deviņas personas. Starp tām – no Latvijas par spiegošanu 2009. gadā izraidītais Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs un nupat aprakstītie Simindejs un Djukovs.

Nekas no šī nav patraucējis Kabanovam sadarboties ar Simindeja un Djukova fondu. Krievijā interneta grāmatu veikalos joprojām var uzmeklēt 2016. gadā izdoto “Misija Maskavā”. Pie tās rakstīts, ka atbildību par šo izdevumu uzņemas Nikolajs Kabanovs, Vladimirs Simindejs un fonds “Vēsturiskā atmiņa”.

Sociālajos tīklos vēl 2014. gadā parādījās arī fotogrāfijas, kuras liek noprast, ka Kabanovs atradies vienā pasākumā ar vairākiem fonda pārstāvjiem un arī par spiegošanu no Latvijas patriekto Dmitriju Jermolajevu:

Saeimā lasa “Z propagandistu” ziņas

Kabanova iepriekš pārstāvētā “Saskaņa” gan jau tūlīt pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā kategoriski iestājās pret karu. Tikmēr citi partijas biedri publiski turpināja izpausties pietiekami neskaidri un sūtīt visdažādākos signālus. Arī Kabanova izpausmes pēc iebrukuma lika aizdomāties.

Vēl 2022. gada maija beigās, kad sabiedrība vēl nebija atguvusies no pirmajiem kadriem ar krievu okupantu zvērībām Bučā, Jauns.lv piefiksēja, ka Nikolajs Kabanovs Saeimā, darba laikā lasa informāciju “AnnaNews” “Telegram” kanālā. Šis kanāls ir mazāk zināmās, 2011. gadā izveidotās Krievijas ziņu aģentūras “ANNA News” izstrādājums. “ANNA News” atšifrējas kā “Analītiskā tīkla ziņu aģentūra” (no angļu “Analytical Network News Agency”).  Tās izveidotājs ir krievu ekonomists, žurnālists Marats Musins. Tajā darbojās arī militārais eksperts Anatolijs Matvijčuks.

Tolaik Jauns.lv Kabanovs skaidroja, ka tādējādi mēģinājis uzzināt par ASV “Switchblade” dronu piegādēm Ukrainai. Tikai lieta tāda, ka šajā resursā par šiem droniem rakstīja šādi: “Drosmīgie [tā kanālā dēvēja Krievijas karavīrus] pārtvēra amerikāņu kamikadzes-dronu “Switchblade” kravu. Gaidām episkus video, kuros ukraiņu tankus un artilēriju iznīcina ierocis, par kura iegūšanu viņi tā lūdzās.”

Amizanti, ka fotoattēli, kuros iemūžinātas tās dienas norises Saeimā, liecina, ka arī Kabanovs ir piecēlies kājās, lai paustu cieņu todien attālināti runu teikušajam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.

Kabanova “Baltijas nacisms” un citas epizodes

Nikolajs Kabanovs arī iepriekš vairākkārt izpelnījies mediju uzmanību, pateicoties dažādām publiskām izdarībām. Vēl 2006. gadā, kad Kabanovs bija prokremliskās partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) priekšteces “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) biedrs, viņš tika izslēgts no Saeimas Ārlietu komisijas.

Iemesls – Kabanovs publiski atbalstījis tolaik Krievijā tapušo Latviju nomelnojošo filmu “Baltijas nacisms”. Šādi par filmu 2006. gadā “Latvijas Vēstnesī” izteicās Saeimas Prezidijs: “Saeima ir saņēmusi vēsturnieku komisijas izvērtējumu par Krievijas Federācijas kompānijas “Trešā Roma” uzņemto dokumentālo filmu “Baltijas nacisms”.

Izvērtējumā norādīts, ka Latvijai šī filma ir absolūti nepieņemama, jo tai ir provokatīvs raksturs, tā satur antilatvisku propagandu un kurina naidu starp tautām. “Filma ir rupjš vēstures sagrozīšanas mēģinājums, lai cīnītos pret jebkādu Otrā pasaules kara izcelšanās un norišu objektīvu interpretāciju,” teikts vēsturnieku atzinumā. “Baltijas nacisms” satur arī daudz faktoloģisku kļūdu un absurdu interpretāciju. Saeimas Prezidijs nosoda filmu “Baltijas nacisms” un aicina Saeimas frakciju vadītājus rūpīgi izvērtēt to materiālu saturu, kas tiek demonstrēti Saeimas telpās.”

Kabanova politiskās darbības vēsturē ir arī citi ne Latvijai, ne viņa pārstāvētajai partijai, ne arī pašam glaimojoši momenti. Piemēram, 2012. gada oktobrī mediji vēstīja, ka Kabanovam – tolaik vēl “Saskaņas centra” pārstāvim Saeimā – izteikts “bargākais Saeimas Kārtības rullī paredzētais sods” – rakstveida brīdinājums. Iemesls – iespējama atrašanās Saeimā, alkohola reibumā.