Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā
Jaunievēlētais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Vilis Krištopāns (LPV) kopā ar Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Francijas galēji labējās līderes Marinas Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā Eiropas Parlamenta grupā, apstiprināja Krištopāns.
EP oficiāli izveidota jauna labējo frakcija "Parioti Eiropai", kuras iniciators ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Alianse "Patrioti Eiropai" apvieno Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz", Itālijas nacionālkonservatīvo partiju "Līga", kas ietilpst Itālijas premjerministres Džordžas Meloni vadītajā koalīcijā, Francijas Nacionālo apvienību (RN) un Austrijas labēji populistisko Brīvības partiju (FPÖ).
Kā vēsta portāls "euractiv.com", grupa sastāv no 13 nacionālajām partijām, kuru mērķis ir atgriezt Eiropas Savienības lielāku suverenitāti un mudināt ieviest stingrākus pasākumus pret nelegālo migrāciju. Patlaban grupā ir jau 84 deputāti no tādām valstīm kā Francija, Ungārija, Čehija, Itālija, Austrija, Nīderlande un citas, un Krištopāns prognozē, ka to skaits tikai augs.
"Tā ir trešā lielākā grupa Eiropas Parlamentā, un tā jau dibināšanas brīdī ir lielāka par [Roberta] Zīles un [Ivara] Ijaba grupu. Tā nav nekāda kaut kāda labējo radikāļu grupiņa. Tā ir nopietna, uz klasiskajām ES vērtībām labēji orientēta grupa, kas būs kā alternatīva tautas partijas grupai," skaidroja Krištopāns.
No plašākiem komentāriem EP deputāts atteicās. Otrdien gan paredzēta preses konference, kurā politiķis sola informēt par turpmākajiem darbiem EP.
EP vēlēšanas notika jūnija sākumā. Tajās vērā ņemamus panākumus guva labējās partijas, tomēr pastāv šaubas par to spējām sadarboties. Līdz šim tās Eiropas Parlamentā darbojās divās frakcijās un daudzas partijas nebija pievienojušās nevienai no frakcijām.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024
Sestdien, 8. jūnijā, Latvijā tiek aizvadītas Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
"Patrioti Eiropai" izpildījuši prasības jaunas EP frakcijas izveidei. Frakcijas izveidei, kam nepieciešami vismaz 23 deputāti, kas pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis.
LETA jau rakstīja, ka aizvadītajās EP vēlēšanās no "Jaunās vienotības" (JV) EP ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no Nacionālā apvienības (NA) - Roberts Zīle un Rihards Kols.
"Latvijas attīstībai" (LA) EP pārstāvēs Ivars Ijabs, "Apvienoto sarakstu" (AS) - Reinis Pozņaks, "Progresīvos" - Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" - Nils Ušakovs, bet partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - Krištopans.
Deviņas EP deputātu vietas Latvijā ieguvuši septiņi no 16 vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem. JV vēlēšanās saņēma 25,09% balsu, NA 22,07%, LA 9,36%, AS 8,18%, "Progresīvie" 7,45%, "Saskaņa" 7,13% un LPV 6,16% balsis.
No kopumā 1 541 102 balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, vēlēšanās piedalījušies 521 226 jeb 33,82% iedzīvotāji. Atverot vēlēšanu kastes, tajās konstatētas 520 367 derīgas vēlēšanu aploksnes un 514 585 derīgas vēlēšanu zīmes.
Lielākā vēlētāju aktivitāte ir bijusi Vidzemē, kur nobalsojuši 176 144 vēlētāji, bet vismazāk balsotāju uz vēlēšanu iecirkņiem devušies Latgalē - 47 030.
Kā norāda Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), vēlēšanas notikušas bez nopietniem starpgadījumiem. Šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās jebkurš iedzīvotājs varējis nobalsot sev piemērotā iecirknī, un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs strādājis bez būtiskas aizķeršanās. Tāpat, šīs bija pirmās EP vēlēšanas, kurās ārvalstīs mītošie Latvijas pilsoņi papildus izveidotajiem iecirkņiem varēja vēlēt, izmantojot pasta balsošanas iespēju, norāda CVK.
CVK konstatēja, ka 106 vēlētāji bija balsojuši divas reizes: vispirms, būdami kādā no ārvalstīm un izmantodami pasta balsošanas iespēju, bet vēlēšanu nedēļā ierodoties Latvijā un dodoties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem. Šādos gadījumos katram no viņiem tika ieskaitīta tikai viena balss.
