Līvbērzes baznīcas jumtā atklāti nezināmi zīmējumi no 19. gadsimta pirmās puses
Valsts nozīmes kultūras pieminekļa, Līvbērzes katoļu baznīcas jumta remontdarbu gaitā atklājušās iepriekš nezināmas, izcilas kultūras vērtības, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Demontējot sakristejas pārsegumu, aiz vēlāka laika guļbaļķu konstrukcijām dzegas līmenī atklājušies iepriekš aizsegti gleznojumi – ar melnu un baltu krāsu uz pelēka fona gleznots loga dekoratīvais ietvars: trīsstūrveida frontonu rotā palmu zari, portāla segmentveida pārsedzi vainago barokāls florāls ornaments, savukārt vietā, kur izteiksmīgi profilēto baznīcas dzegu nebija skāris vēlāka laika pārkrāsojums, atklājās gleznota stilizētu akanta motīvu josla ar ģeometrisku rakstu frīzes zonā.
Hipotētiski, pašreizējā dzega un jaunatklātā polihromija attiecas uz 18. gadsimta 20. gadu beigām vai 30. gadu sākumu. Darbu procesā atrasta arī Līvenu dzimtas kokgriezumā darināta ģerboņepitāfija ar monogrammu un metāla epitāfija Martai Filīpīnei fon Lasī greznā ornamentālā ietvarā.
Jaunu vērtību atklāšana kultūras mantojuma aizsardzības nozarē nav neierasta. Katrs jauns atklājums ir nozīmīgs, bagātina kultūras pieminekli un palīdz mums izzināt vēsturi, tāpēc, strādājot kultūras pieminekļos, ir ļoti būtiski sekot speciālistu norādījumiem un, pirms lielāku darbu plānošanas, veikt rūpīgu izpēti. Visiem Līvbērzes baznīcā jaunatklātajiem objektiem ir unikāla māklsinieciska un kultūrvēsturiska vērtība Latvijas baroka mākslas mantojuma kontekstā.
Baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte veikta jau 2022. gadā, taču dzegas konstrukcija izpētei tobrīd nebija pieejama.
Līvbērzes baznīca celta 1684. - 1686. gadā kā luterāņu dievnams pēc Līvbērzes muižas īpašnieka Heinriha fon Līvena (Heinrich von Lieven,?–1694) iniciatīvas. Tā ir nozīmīgs Zemgales sakrālās arhitektūras paraugs, kas pārstāv 17. gadsimta koka dievnamu celtniecības tradīciju. Baznīca celta uz mūra pamatiem guļbūvē no abpusēji tēstiem baļķiem gludajos pakšos.
18. gadsimta beigās statņu vietas fasādēs apšūtas ar kanelūrētiem dēļiem. 18. gadsimta 20. gados Līvbērzes muižu ieguva Vilhelms Heinrihs fon Līvens (Wilhelm Heinrich von Lieven, 1691–1756), kas 1729. gadā salaulājās ar ģenerālgubernatora Pētera fon Lasī (Lacy) meitu grāfieni Martu Filipīni. Līdz ar Līvenu pāriešanu katoļticībā Līvbērzes baznīca tiek nodota katoļu draudzei. 1827. gadā baznīcas ziemeļu pusē piebūvēta sakristeja.
Darbu veikšanu daļēji finansē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
