Ekonomikas ministrija turpinās diskusijas par darbnespējas lapu jautājumu
Ekonomikas ministrija (EM) rosinās diskusijas par darbnespējas lapu jautājumu turpināt kopējās nodokļu politikas ietvaros, lai rastu izsvērtu risinājumu izmaiņām regulējumā, kas sekmēs gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan darba ņēmēju aizsardzību, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdes noslēgumā norādījis EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Trešdien, 3.jūlijā, jautājums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu regulējuma tika pārrunāts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē.
Sēdes laikā darba devēju, arodbiedrību, kā arī EM un Labklājības ministrijas pārstāvji vēlreiz pauda savus redzējumus šajā jautājumā.
Kā vēstīts, turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).
Ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.
Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.
EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%.
Vienlaikus LM izvērtējusi citu valstu pieredzi darbnespējas lapu apmaksas kārtībā, secinot, ka lielā daļā valstu kompensācija, ko nodrošina darba devējs pirmajās darbnespējas dienās, ir zemāka. LM ir gatava sarunām par tā saucamās slimības naudas, ko izmaksā darba devējs pirmajās deviņās dienās, pārskatīšanu.
Jakaite norādīja, ka kompensācija 60% apmērā no algas būtu zemākā robeža no slimības otrās līdz trešajai dienai. Savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai zemākā robeža varētu būt 70%. Minētās robežas ir diskusiju objekts, par ko jāpanāk vienošanās. LM nav gatava vēl lielākai kompensācijas mazināšanai.
Attiecībā uz pabalsta, ko šobrīd izmaksā no slimības desmitās dienas, mazināšanu, LM ieskatā izmaiņas nav nepieciešamas. Viņa gan piebilda, ka ir aktualizēts jautājums par to, ka vienas dienas apmaksa, ko šobrīd sedz darba devējs, būtu pārceļama uz apmaksu no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ietekmē kompensācijas apmēru, tāpēc tas būtu mazināms, lai nodrošinātu fiskāli neitrālu piedāvājumu, skaidroja Jakaite.
