Prezidentu Rinkēviča un Karisa acu priekšā rekonstruē Cēsu kauju
Atzīmējot Cēsu kauju 105. gadadienu, Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Igaunijas prezidents Alara Karisa, aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) un ...
FOTO: prezidentu Rinkēviča un Karisa acu priekšā rekonstruē vēsturisko uzvaru Cēsu kaujā
Atzīmējot Cēsu kauju 105. gadadienu, Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Igaunijas prezidents Alara Karisa, aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa klātbūtnē Cēsīs norisinājusies kaujas rekonstrukcija.
Godinot Latvijas brīvības cīnītāju varonību un Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju 105. gadadienu, sestdien, 22. jūnijā Cēsīs norisinās vairāki pasākumi, tostarp svinīgā ziedu nolikšana, militārā parāde, Cēsu kauju rekonstrukcija un citas norises.
Savukārt, svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija kā allaž notika Pirtsupītes gravā. To rīko sadarbībā ar Renāru Sproģi un biedrību "Live Latvija", tās režisore ir Edīte Siļķēna. Kauju rekonstrukcijas īstenos kara vēstures un rekonstruktoru biedrība "Kurland" Jāņa Jeļisejeva vadībā, piedaloties Cēsu Teātrim, Latvijas Nacionālās aizsardzības kadetiem un kauju rekonstruktoru klubiem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Cēsu kauju 105. gadadienai veltītajā kaujas rekonstrukcijā tika parādīta autentiska bruņumašīna un artilēristu lielgabali.
Par godu Cēsu kauju 105. gadadiena, Cēsu novada pašvaldība īsā video piedāvā atskatīties uz nozīmīgajiem 1919. gada notikumiem, kas bija būtisks pagrieziena punkts un pamats Latvijas brīvības atgūšanai. Video tapis 2019. gadā, svinot Cēsu kauju simtgadi.
1919. gada 22. jūnijā igauņu un latviešu spēki guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīziju Cēsīs un tās apkārtnē. Pateicoties Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas vienību apņēmībai un cīņas sparam, šajās kaujās no iebrucējiem izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, tādējādi izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā.
Uzvara Cēsu kaujās arī vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Kārļa Ulmaņa vadītajai pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par vienotas Latvijas armijas izveidi 1919. gada 10. jūlijā.
