Viedokļi

Tas ir skandāls un graujoši: Andis Kudors par krievu valodu un latviešu ārstiem

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Tas, ka mēs esam nonākuši situācijā, ka medicīnas studenti un ārsti sūdzas par to, ka viņi tiek diskriminēti krievu valodas nezināšanas dēļ, ir skandāls, saka politologs Andis Kudors: “Tas ir graujoši, ka vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas mēs neesam spējuši nodrošināt to, kas ir rakstīts Satversmē, proti - to, ka valsts valoda ir latviešu valoda.”

Tas ir skandāls un graujoši: Andis Kudors par krie...

Apmēram puse Latvijas jauno ārstu īsti labi nepārvalda krievu valodu, kas viņiem rada problēmas ar krieviski runājošiem pacientiem. Iznākumā daļa jauno mediķu nopietni apsver iespēju meklēt darbu ārzemēs. Savukārt Latvijā domas par to, kādas valodas būtu jāzina dakteriem dalās. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai mediķim Latvijā ir jāzina krievu valoda?”. To Jauns.lv vaicāja politologam Andim Kudoram.

foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Andis Kudors izsakās par krievu valodas pārzināšanas nepieciešamību latviešu mediķiem.
Andis Kudors izsakās par krievu valodas pārzināšanas nepieciešamību latviešu mediķiem.

Latviešu pataloģiskā izdabāšana tam, lai tikai kāds dusmās nepaceļ uzacis, nenes labumu mums pašiem, teic Andis Kudors, vērtējot nespēju pateikt striktu nē krievu valodai medicīnas aprūpes sfērā: “Uz brīdi tiek panākts kaut kāds pamiers, kaut kāda spriedze it kā tiek mazināta, bet ilgtermiņā problēma tiek vienkārši “apsegta”. Tāds bija Padomju Savienības tautu draudzības miers, tā bija fikcija, kas sabruka. Šādi “risinot” problēmas, tās tikai tiek attālinātas uz parītdienu. Un tagad karš Ukrainā mums dod iespēju, ka varam īstenot to, kas ir rakstīts uz papīra. Un tas nav tikai vienkārši rakstīts uz papīra, tā ir mūsu kopējā nācijas izvēle, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda. Tas ir ļoti būtisks nacionālās identitātes elements, līdzīgi kā citām nācijām kaut kas cits saistīts ar valstiskumu gadsimtu gaitā, kā piemēram, lietuviešiem. Latviešiem nav tik daudz tālā pagātnē balstītu nacionālās identitātes elementu, kas būtu saistīti ar valstiskumu. Tāpēc mēs turamies pie tā, kas ir.”  

Politologs atgādina, ka valoda nav tikai saziņas instruments – tā ir daudz kas vairāk un citē rīdzinieka, vācbaltiešu filozofa Johana Gotfrida Herdera (1744-1803) sacīto, ka valoda ir durvis uz kultūru un specifisku domāšanu. Un mums uz to ir tiesības un par to nevajadzētu kautrēties: “Ir strikti un stingri jāiestājas par to, ka Latvijā ārsti drīkst runāt latviski un viņiem par to nav jātaisnojas. Un tie, kas nespēj ar viņiem runāt latviski, lai paši sev organizē tulkus.” Ne tikai mediķiem, bet nevienam Latvijā nav jātaisnojas par to, ka grib runāt latviski. Ja tā nebūs, tad mēs riskējam ar to, ka zaudēsim Latvijas mediķus, kuri krievu valodas nezināšanas dēļ dosies strādāt uz ārzemēm: “Jaunie Latvijas mediķi ļoti labi zina angļu valodu, viņi Rietumos ir konkurētspējīgi. Ja negribam viņus zaudēt, tad šajā jautājumā mums jābūt ļoti nopietniem.”