Prokremliskā "Suverēnā vara" pēc EP vēlēšanām sola strādāt ar "vēl lielāku sparu"; saraksta līdere Stepaņenko izvairījusies saukt Krieviju par agresori
Politiskais spēks "Suverēnā vara" pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām turpinās darbu ar "vēl lielāku sparu", paziņoja partijas pārstāve Jūlija Stepaņenko. Viņa ne reizi vien izraisījusi sabiedrības sašutumu, intervijās atsakoties Krieviju nosaukt par agresorvalsti, kas izraisījusi asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
EP vēlēšanu TV debatēs deputātu kandidāte no "Suverēnās varas" Jūlija Stepaņenko (pēc tautības ukrainiete) izvairās atbildēt, vai krievija ir agresorvalsts. Kāpēc šo jautājumu viņai nevarētu uzdot drošības dienesti? pic.twitter.com/4iounEKBBl
— Romija Andersone (@RomijaAndersone) June 2, 2024
Oi, Juļa, Juļa... J.Stepaņenko kā zutis lokās, lai neatbildētu uz jautājumu, vai viņas partija "Suverēnā vara" nosoda krievijas iebrukumu Ukrainā. Īsā versija-jautājums esot nekorekts un pie kara vainīga visa pasaule. Ož pēc rašas... pic.twitter.com/ZdRL4kubK7
— Romija Andersone (@RomijaAndersone) September 6, 2022
Politiķe uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks ir "visaktīvākā partija, kas nav pārstāvēta nevienā varas struktūrā", un, neraugoties uz iespējamo neiekļūšanu EP, tā tomēr plāno darboties tālāk "ar vēl lielāku sparu". Vēlēšanas partijai devušas "lielu izaugsmi un papildinājušas biedru rindas".
Taujāta, kādi varētu būt iemesli, kāpēc partijai nav izdevies mobilizēt savu vēlētāju, Stepaņenko norādīja uz pētījumu centra SKDS reitingiem. Politiķes vērtējumā SKDS reitingi kalpo par pamatu tam, lai izvērtētu, kurus politiskos spēkus ir vērts aicināt uz priekšvēlēšanu debatēm, kā arī sniedz priekšstatu iedzīvotājiem par kopējo atbalstu partijām.
Politiķes ieskatā SKDS reitingi nav pilnvērtīgi, jo vēl pērnā gada decembrī partija esot konstatējusi kļūdu SKDS aprēķinos, ko pētījumu centrs esot labojis. "Nav izslēgts, ka arī pēdējie reitingi varēja būt pārbaudāmi, bet mums neizdevās to izdarīt," teica politiķe. Tā vietā Stepaņenko piedāvā nodrošināt iedzīvotājiem iespēju reizi pusgadā norādīt savu politiskā spēka favorītu elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).
Kā otru iemeslu politiķe minēja valodas jautājumu, proti, potenciālajiem "Suverēnās varas" atbalstītājiem nav bijusi iespēja pārliecināties par partiju programmām un ieskatiem vēlētāja dzimtajā valodā.
Stepaņenko arī atzina, ka viņas pārstāvētās partijas vēlētājs "vēl nevar sevi asociēt ar EP vēlēšanām", un rezumēja, ka partijai "priekšā liels darbs".
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) un Nacionālā apvienība (NA), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
JV un NA varētu būt ieguvušas pa diviem mandātiem EP, savukārt AS, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvijas attīstībai" - pa vienam mandātam, pārējiem politiskajiem spēkiem paliekot "aiz svītras".
Centrālā vēlēšanu komisija oficiālos vēlēšanu rezultātus atklās tikai pusnaktī naktī uz pirmdienu.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.
