"Politiķi Rīgu lemj atpalicībai": Jurģis Liepnieks par Vecrīgas atdzīvināšanu
„Nevar atdzīvināt Vecrīgu, neatdzīvinot visu Latviju,” saka rakstnieks Jurģis Liepnieks, uzsverot, ka nav iespējams attīstīt atsevišķi tikai kādu vienu ekonomikas segmentu, nedomājot par valsti kopumā. Lai atkal Vecrīgā atgrieztu tādu dzīvību, kāda bija pirms dažiem gadiem, pēc Jurģa Liepnieka domām, ir jāpārskata nekustamā īpašuma nodoklis tā samazināšanas virzienā un jāpieņem atsevišķs likums par Rīgu kā valsts galvaspilsētu.
Tūrisma sezona ir sākusies, taču nevarētu teikt, ka Vecrīga būtu pilna ar ārzemju tūristiem – viesnīcu un restorānu īpašnieki sūdzas, ka tūrismu plūsma ir pārāk maza, lai varētu izdzīvot. Viņu teikto apstiprina agrākās izklaides vietas vecpilsētā, kas tagad ir slēgtas un kuru skatlogos redzami uzraksti „Iznomā”. Vecpilsēta kļūst aizvien tukšāka, bet kopumā izskatās, ka Rīga tūristu piesaistīšanā sāk atpalikt no Tallinas un Viļņas. Līdz ar to Lielais jautājums: „Kā atdzīvināt Vecrīgu?” To Jauns.lv vaicāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.
„Nevar atdzīvināt Vecrīgu, neatdzīvinot visu Latviju! Un man ļoti žēl, ka tagad pie varas esošie politiķi, kuri ar putām uz lūpām stāstīja, ka (bijušā Rīgas mēra, „saskaņieša”) Nila Ušakova dēļ Viļņa un Tallina attīstās, bet Rīga ne, šobrīd vēl jo vairāk Rīgu lemj atpalicībai,” teic Jurģis Liepnieks.
Pirmā lieta, ko varētu darīt, ir pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), kas pilnībā ir „pašvaldības nodoklis”, ko vietvara var regulēt. Rīgas dome to pašlaik ļoti veiksmīgi izmanto represīviem mērķiem, individuāli lemjot par katru namu – katram īpašniekam norādot – tev būs jāmaksā tik, bet tev atkal šitik, lai panāktu uzlabojumus graustu sakopšanā un fasāžu renovācijā, norāda rakstnieks. Bet Vecrīgā nav restorānu un kafejnīcu, tur stāv tukšas telpas tādēļ, ka bizness nevar samaksāt augstās īres cenas, kuru būtiskas sastāvdaļa ir NĪN: „Šis nodoklis ir būtiska svira. Un Rīgas pašvaldība pierādījusi, ka tā ar šo nodokli spēj strādāt ļoti individuāli un ļoti tēmēti.”
Un otra liela problēma ir tā, ka nav valsts likuma par Rīgu kā valsts galvaspilsētu. Šāds likums nepieciešams, lai sakārtotu un uzlabotu Rīgas finansēšanas lietas: „Rīgai ir jāfinansē daudzas lietas, kas vajadzīgas visai Latvijā. Ja Rīgā būvē tiltu pār Daugavu, tad tas nav tikai Rīgas jautājums, tas pats attiecas arī uz satiksmes apvedceļiem un pārvadiem. Tāpat Rīgā ir visas lielās slimnīcas, visa kultūra, visa valdība, Rīgā ir ļoti daudzas vispārnacionālas lietas, un tālāk. Un lielākā daļa no tā gulstas uz pašvaldības pleciem,” saka Jurģis Liepnieks.
Kā Jurģis Liepnieks saredz Vecrīgas „atdzīvināšanas” perspektīvas, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
