Ne visi ministri raujas ārzemju komandējumos; citi lido tikai biznesa klasē

Ministriem pie komandējumu dienas naudas maksāta 20% piemaksa. Biznesa klasi izmantojusi premjere Evika Siliņa (JV), bet no ministriem vienīgais, kurš regulāri izmantojis biznesa klasi lidojumiem, ir nu jau bijušais ārlietu ministrs Arturs Krišjānis Kariņš (JV). Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds komandējumos pavadījis daudz vairāk dienu nekā premjere.

“Ja es gribētu piekrist visiem pasākumiem, kur mani aicina, es Latvijā nebūtu šobrīd vispār. Mani šodien nesatiktu un, visticamāk, ļoti ilgi nesatiktu, es varētu ceļot pa visu pasauli riņķī no rīta līdz vakaram,” saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Kopš kļūšanas par ekonomikas ministru Valainis bijis tikai vienā komandējumā ārpus Latvijas – uz Štutgarti, Vācijā. Viņš skaidro, ka uzsvaru liek uz to, kas jāpaveic mājās, piemēram, biznesa vides sakārtošanu. Līdzīgi argumenti ir izglītības ministrei Andai Čakšai (JV), kura pēdējā pusgada laikā bijusi divos komandējumos – uz Strasbūru Francijā un Tallinu Igaunijā.

“Ir tādi komandējumi, kuros man arī diemžēl neizdevās piedalīties, kas ir saistīti ar attīstības lietām, piemēram, nupat Singapūrā bija ļoti nozīmīgs kongress, bet tiešām – esošās situācijas dēļ, mēs turpinām strādāt pie finansēšanas modeļa, un slodžu sabalansēšanas, un diskusijas ar citām ministrijām man ir ļoti svarīgas,” saka Čakša.

Trīs komandējumos kopš šīs valdības apstiprināšanas bijusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). “Par kaut kādām konferencēm - man ir, protams, atbildīgie darbinieki, kas izvērtē, kādā līmenī tā ir, un vai tas ir ministra līmenis un vai tas ir vajadzīgs, jo mans uzskats ir tāds, ka vienkārši ministram nav jābrauc uz katru pasākumu un jātērē lieki nauda,” saka Augulis.

Visai paredzami, ka, atbilstoši jomas specifikai, visvairāk komandējumos ārpus Latvijas – 22, devies nu jau bijušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) katrs bijis 16 komandējumos (skaitot dažādus galamērķus, ja tie bijuši secīgi viena brauciena ietvarā). Tiesa, Sprūda komandējumi bijuši garākie un tajos pavadīto dienu skaits tikai mazliet atpaliek no ārlietu ministra un ir vairāk nekā premjerei.

Piemēram, apvienotā vizīte ASV un Kanādā Sprūdam ilga desmit dienas. Zviedriju viņš apmeklēja divreiz – vispirms piedaloties Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, bet pusotru mēnesi vēlāk trīs dienas aizvadot nacionāla līmeņa konferencē. “Tā ir lielākā Zviedrijas konference. Uz šo konferenci parasti aicina tikai divus, trīs ārzemniekus. Man jāsaka, ka es biju viens no tiem ārzemniekiem, kas tika uzaicināts (..) Mana prezentācija bija valsts aizsardzības mācība skolā, kāpēc mēs ieviešam, cik svarīgi ir iet līdzi, lai  mēs sabiedrību iesaistītu. Tā kā principā tas tika uztverts. Ļoti pozitīvi,” stāsta Sprūds.

Uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci Dubaijā pērn decembrī bija ne vien klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), bet arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) un veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Martā Briškens bijis vienīgais ministra līmeņa ārvalstu ciemiņš aviācijas nākotnei veltītā konferencē (A4E) Beļģijā, kuras programmā dominē tieši aviācijas biznesa pārstāvji.

Uz jautājumu, vai citu valstu ministriem neinteresēja būt kopā ar lielāko aviokompāniju pārstāvjiem,  Briškens atbild “iespējams” un saka:  “Es esmu gandarīts, ka šāda veida pasākumos man ir iespēja būt.  Man žēl, ka tur nav daudzu citu ministru, bet ar šo es iezīmēju, cik stratēģiski svarīga nozare Latvijai ir aviācija.” Konference bijusi Briselē, dienu pirms plānotās Transporta ministru padomes, tādēļ viņam nav bijis pat šaubu par tās apmeklēšanu.

Vairākiem ministriem, piemēram, Armandam Krauzem (ZZS), Rihardam  Kozlovskim (JV) un Arvilam Ašeradenam (JV), gandrīz visi komandējumi saistīti ar Eiropas Savienības formālajām un neformālajām ministru padomēm.

Kultūras ministre Agnese Logina Apvienotajos Arābu emirātos apmeklēja UNESCO konferenci par kultūras un mākslas izglītību un arī pārstāvējusi Latviju Pasaules valdību samitā. Un no turienes uz Berlīnes kinofestivālu.

“Es dodos komandējumos, ja es jūtu un ja mana pārliecība un komanda ir izpētījusi, ka mana klātbūtne var palīdzēt vai nu pievērst šim notikumam papildus uzmanību, vai man ir iespējams tikties ar dažādiem papildu politiķiem,” saka Agnese Logina (P).

Atšķiras arī pavadošo delegāciju lielums. Visbiežāk tie ir divi līdz trīs cilvēki. Daļa ministru, piemēram, zemkopības, finanšu, iekšlietu, labklājības vai veselības, priekšroku dod vadošiem ierēdņiem. “Ja es braucu, es mēģinu paņemt līdzi ierēdni, kas ir eksperts šī jautājuma, lai viņš arī sēž klāt, un vēlāk turpina strādāt ar to,” saka Hosams Abu Meri.

Satiksmes ministru Briškenu apskatītajā laika periodā komandējumos pavadījuši tikai padomnieki no biroja. Kopš aprīļa gan tas esot mainījies. Kariņu, esot ārlietu ministra amatā, bez citiem delegācijas locekļiem komandējumos regulāri pavadījusi arī konsultante, kura veido publicitātes saturu sociālajos tīkliem, tostarp – vizītēs uz Japānu un ASV.

Neskaitot premjeri, lielākās delegācijas veidojuši aizsardzības un ārlietu ministri. “Komanda kopumā, protams, ir ļoti svarīga. Tā kā komandā ir pārstāvēti mana biroja cilvēki, gan arī, protams, ka ministrijas cilvēki šeit ir svarīgi, lai būtu. Cilvēks, kas arī visu šo protokolē. Šeit ir svarīgi, lai būtu cilvēki, kas lielā mērā veido attiecības ar medijiem,” saka Sprūds.

Braucienu izmaksas grūti salīdzināt dažādo galamērķu dēļ. Taču ir atsevišķi izņēmumi. Piemēram, aizsardzības ministram viesnīca divām naktīm Briselē reiz izmaksājusi 1280 eiro. Ministrija skaidro, ka tobrīd bijis tik augsts pieprasījums, ka visu delegāciju pat nav izdevies izmitināt vienā viesnīcā.

Ministri lidojumiem izmantojuši ekonomisko klasi. “Mēs lidojam tikai ekonomiskajā klasē. Pie tam lūdzam aviokompānijai pielāgot laiku, un paskatīties arī citas aviokompānijas.. Bieži vien, jāatzīst, mūsu atbildīgās kompānijas, kas to [komandējumu] organizē, nepiedāvā [visas iespējas]. Es runāju par Ryanair, piemēram, kur dažkārt ir ērti lidojumu laiki, ja notiek Beļģijā,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Demisionējušais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) ir vienīgais, kurš vienmēr lidojis biznesa klasē, un divreiz izmantojis arī VIP zāli. Ārlietu ministrija skaidro – VIP zāle bijusi nepieciešama, lai garantētu ministra un delegācijas nokļūšanu uz lidojumu – īsi pirms sākas iekāpšanas.

Kariņš šonedēļ Saeimas plenārsēdi neapmeklēja, tādēļ “de facto” neizdevās viņu satikt, lai uzdotu jautājumus. Bet 15. aprīlī intervijā “Latvijas Radio” raidījumam “Krustpunktā” viņš pieskārās arī jautājumam par braucienu klases izvēli, norādot, ka redzējis, ka ne tikai premjeri, bet arī ārlietu ministri mēdz lidot ar speciāliem reisiem.

“Es iekāpu, man norāda vietu, es apsēžos, es neesmu domājis, vai interesējies, kādā klasē es lidoju vai nelidoju. (..) Manā pieredzē ne tikai pamatā visi premjeri, bet arī ārlietu ministri lido savas valdības lidmašīnā. Pie manis atlidoja [Radoslavs] Sikorskis, Polijas ārlietu ministrs. Viņš uz Ameriku aizlidoja ar to lidmašīnu, paralēli tam, ka premjers ar otru valdības lidmašīna aizlidoja.  Man bija tikšanās nesen Lietuvā, kur Igaunijas ārlietu ministrs ar specreisu aizlidoja uz Viļņu un atpakaļ, nākamajā dienā viņam uz Japānu bija jālido, vienkārši tie laika reisiem nesanāca, viņš izmantoja iespēju.”

Siliņas komandējumu darba kārtība ir pārblīvēta, visbiežākais galamērķis – Brisele Beļģijā  un valstis ap Baltijas jūru - gan tuvāki kaimiņi, gan Skandināvija, kā arī citas valstis: Beļģija, Spānija, Zviedrija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Somija, Vācija, Parīze, Polija, ASV. Starp lidojumiem ir viens speciālais reiss (oktobrī, izmaksas 22 296 eiro), un piecreiz izmantots VIP serviss.

Savukārt vienota prakse ministrijās ir bijusi konsekventa 20% piemaksa pie ministra komandējuma dienas naudas. To Valsts kontrole, revidējot Kariņa lidojumus, atzinusi par atļautu, bet nevēlamu praksi, ja tam nav konkrēta pamatojuma. Dažās ministrijās šo 20 procentu piemaksas praksi pie dienas naudas ar aprīli jau ir izbeiguši, citās domā, kā to pārtraukt.