Indietis, kas runā, domā un dzīvo kā latvietis
Soctīklos popularitāti iemantojis indietis, kurš dēvējas par Jāni Bērziņu, bet īstajā vārdā – Rohits Gupta. Ieradies Latvijā, viņš bijis pārsteigts, ka Rīgas autoostā ir tik maz ļaužu. “Ha, šeit vispār nav cilvēku, man šeit ļoti patīk,” smej Rohits.
Indijā viņš dzīvoja kopā ar savu ģimeni Mumbajā, viņam ir arī brālis un māsa, taču pēdējā laikā ar vecākiem sazinās tikai ik pēc trim mēnešiem. Taču tieši vecāki pirms gandrīz četriem gadiem deva Rohitam iespēju izvēlēties, kurp braukt – uz Eiropu vai Ameriku. “Es negribu atgriezties Indijā, jo tur man nepatīk,” saka Rohits, kura vecāki sapratuši, ka dēlu nesaista paša dzimtenes mentalitāte.
Droši, mierīgi un vieglāk elpot
Indijā ir vairāk nekā 1,4 miljardi iedzīvotāju, lieli pūļi, grūti pārvietoties. “Indijā ir šausmīgi daudz cilvēku, grūti elpot. Lai kaut kur aizbrauktu ar sabiedrisko transportu, ir jāgaida trešais autobuss vai ceturtais vilciens, citādi tas būs pārbāzts ar pasažieriem,” saka Rohits.
Kamēr daļa eiropiešu un amerikāņu dodas uz Indiju rast garīgu apgaismību, Rohits novērojis, ka tur valda rasisms, brutalitāte un citas nepatīkamas parādības. Cilvēki neesot sevišķi godīgi, esot daudz krāpnieku. Kad Rohits Latvijā vēlas ko nopirkt internetā, viņš to dara mierīgu sirdi, jo latvieši esot godīgi un labi cilvēki, bet Indijā gan ļoti jāuzmanās. Indiešiem rūp, kā citi dzīvo, bet Latvijā Rohitam ir miers: “Nav tik daudz drāmas. Šeit ir mierīgāk dzīvot un vieglāk elpot.”
Indietim patīk, kā latvieši cits citu respektē un nelaužas otra personīgajā telpā, bet reizē ir pretimnākoši. “Pirmajā nedēļā, kad biju Rīgā, es apmaldījos. Viens latvietis man izpalīdzēja un aizveda uz mājām. Es ātri sapratu, ka latvieši nav rasisti un rupji cilvēki, bet gan izpalīdzīgi, kad tas ir nepieciešams.”
Bezmaksas saldējums no gaisa
Par Latviju Rohits uzzināja, pateicoties videospēlēm. Indijā viņš bija salīdzinoši noslēgts un lielu dienas daļu pavadīja savā istabā, spēlējot ar draugiem datorspēles. “Man bija draugi no Brazīlijas, Amerikas, Eiropas, un daži labi cilvēki arī no Latvijas un Lietuvas. Latvieši bija draudzīgāki un stāstīja, ka pie viņiem ir ļoti forši,” atklāj indietis.
Tas piesaistīja, un viņš sāka meklēt informāciju par Latviju internetā, lasīt par mūsu kultūru, svētkiem, paražām un citām tradīcijām. Apbrīnoja dziesmu un deju svētkus, kur tik daudz cilvēku sanāk kopā, dejo un dzied, ieinteresēja Jāņi, kur lec pāri ugunskuram un dzer daudz alus, arī tas, ka Latvijā ir četri gadalaiki.
“Ziema ir mans mīļākais gadalaiks, un Latvija ir vislabākā vieta pasaulē,” klāsta Rohits. Viņš, kad pirmo reizi piedzīvojis ziemu un sniegu, nodomājis, ka tas ir kā bezmaksas saldējums no debesīm.
Runā tikai latviski
Latviešu valodu Rohits apguva pašmācības ceļā – izmantoja lietderīgi kovida laiku, kad nācās sēdēt mājās. Indietis klausījās Latvijas radio, raidierakstus, dziesmas, pats dzied mājās Dzintara Čīčas dziesmas, bet mīļākā dziedātāja ir Nora Bumbiere. Lasīja grāmatas – visvairāk viņu aizrauj filozofija.
“Publiskā vietā es uzmanīgi klausos, kā cilvēki sarunājas, – jūs visi bijāt mani skolotāji,” puspajokam smej Rohits, kurš joprojām centīgi mācās latviešu valodu. Viņš ne tikai raksta un runā, bet arī domā latviski: “Es indiešu valodu vairs nelietoju. Tagad runāju tikai latviski.”
Rohitam ļoti rūp, ko latvieši domā par viņa runāšanas prasmēm, jo pats pamana, ka kļūdās, un vēl daudz jāmācās: “Latviešu valoda ir viena no grūtākajām valodām, un latvieši paši kļūdās!” Taču, kad viņam sanāk kļūdīties, latvieši nenosoda, bet gan novērtē un ciena, ka cenšas.
Savas latviešu valodas zināšanas Rohits atrāda sociālajos tīklos – "TikTok", "Instagram" un "YouTube". Viņu pazīst arī uz ielas, kafejnīcās un citur, kur ļaudis mēdz teikt: “O, tu esi tas Jānis Bērziņš no "TikTok", es skatos tavus video.” Viņš pat ir pamanījis, ka, kaut arī Latvija ir maza valsts, visi latvieši nerunā vienādi un, piemēram, Kurzemē saka: “Es i no Kurzem.”
Rohits teic – tas ir veids, kā pierādīt, ka arī cittautietis var iemācīties latviešu valodu. “Man ir arī citas dzīves atbildības. Es strādāju, trenējos, runājos ar saviem draugiem un daru citas lietas. Bet tas nav attaisnojums neiemācīties latviešu valodu.” Tāpēc indietis ir neizpratnē, kāpēc citi, kas dzīvo Latvijā, latviešu valodu nevar apgūt.
Vēlas uzkāpt Gaiziņkalnā
Rohits apciemojis vairākus ciematus un secina – Latvijas zeme ir ļoti skaista. Viņš ļoti vēlas iet pārgājienā uz Gaiziņkalnu, kur, viņam par brīnumu, daži latvieši nemaz nav bijuši. Indietis ir apņēmības pilns izpētīt vairāk austrumus un visu Latviju: “Es gribu vairāk saprast un mācīties, un izbaudīt Latviju pilnībā.”
Pabijis Ventspils augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē, indietis studēja datorzinātnes un pelna iztiku kā programmētājs. Programmēšana ir viņa hobijs, un Rohits priecājas, ka vienlaikus arī darbs, turklāt viņš var strādāt gandrīz vai no jebkuras pasaules malas un nopelna trīsreiz vairāk nekā vidēji citi.
Rohits mīl Latviju jau tik ļoti, ka ir gatavs iestāties Zemessardzē vai kļūt par karavīru. “Es neesmu vardarbīgs cilvēks. Man nepatīk ieroči. Man nepatīk karš, un neatbalstu karu, kas notiek Ukrainā. Ja karš būs Latvijā, es gribētu būt gatavs aizsargāt mūsu valsti,” viņš ir apņēmības pilns, tādēļ trenējas sporta zālē un uztur sevi formā, tāpat vēlas iemācīties, kā rīkoties karā. Taču, lai aizstāvētu mūsu valsti, jābūt Latvijas pilsonim, ko nu Rohits vēlas nokārtot.
Ja citādi nevarēs, ņems, ko vecāki dod
Indijā ir tradīcija, ka vecāki piemeklē saviem bērniem vīru vai sievu. Arī Rohitam vecāki piedāvāja sievu, taču viņš noraidīja, sakot, ka meklēs pats, turklāt lika noprast potenciālajai dzīvesbiedrei, ka Indijā nedzīvos. Latvijā Rohits iepazinās ar kādu meiteni, kopā bija divus gadus, bet tagad ir brīvs cilvēks un nav pārņemts ar attiecībām – ja tāda iespēja pienāks, labprāt ar kādu iepazīsies, nevis speciāli meklēs. Lielu uzmanību viņš velta sev, darbam, pašattīstībai un latviešu valodai. Rohits smej – ja ar meitenēm nekas nesanāks, pieņems vecāku piedāvājumu.
Pie mūsu virtuves jāpierod
Indijā ēdiens ir citāds nekā Latvijā. Dzimtenē Rohitu tomēr visvairāk saista ēdieni, kas tur ir asi, kamēr Latvijā pārtika ir vienkāršāka, un viņam nācies pie tās pierast. Biezpiens indietim negaršo, bet mīļākais latviešu ēdiens ir pelēkie zirņi ar speķi un dzēriens – kvass.
Patiešām pārsteigts
“Es biju ar draugu veikalā. Viņš nopirka divas lielas pudeles. Es prasīju viņam: “Kāpēc mums vajadzēs tik daudz alkohola? Mēs būsim tikai četri cilvēki.” Viņš saka: “Nē, nē, nē, tie ir tikai par mani. Jums jānopērk savas pudeles.” Kā jūs varat tik daudz dzert? Tagad es saprotu, kāpēc latviešiem ir vārda diena. Jūs meklējat iemeslu, lai dzertu.”
Avots: "Nereālais Bērziņš" vietnē "YouTube"
