Dabas liegumā “Lielā Baltezera salas” ļaus traucēt jūraskraukļus
Dabas liegums “Lielā Baltezera salas” atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000. Tas sastāv no sešām salām. Diemžēl Liepu salā un pārējās salās jūraskraukļu jeb kormorānu (Phalacrocorax carbo) dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radītajām neērtībām un uz salām bojā ejošajiem kokiem.
Lai nezaudētu dabas lieguma dabas vērtības, samazinātu jūraskraukļu radīto traucējumu arī iedzīvotājiem, konsultējoties ar ornitologiem, Ādažu un Ropažu pašvaldībām un citām ieinteresētajām pusēm, Dabas aizsardzības pārvalde ir pieņēmusi lēmumu ļaut no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam veikt jūraskraukļu regulāru traucēšanu, kā arī atļaut nogalināt ne vairāk par 20 jūraskraukļiem. Neveicot šīs darbības, nav iespējams saglabāt Natura 2000 teritorijas dabas vērtības, kuru aizsardzībai tā izveidota.
Sākotnēji kormorāni, kas ligzdas vij koku zaros, apdzīvoja Mazo salu, taču līdz ar to kolonijas pieaugumu šajā vietā, uz salas bojā gāja koki un tā kļuva ligzdošanai nepiemērota. Koku bojāeju izraisa putnu ekskrementi, kas satur daudz fosfora un slāpekļa. Pēc Mazās salas floras iznīcināšanas kormorāni pārcēlās uz Liepu salu. Kormorānu kolonijas lielumu Baltezerā varētu būt ap 100 ligzdu. Šāda izmēra kolonija, kas koncentrējas vienā vietā, samērā tuvā nākotnē var pilnībā iznīcināt salas meža veģetāciju, kā to rāda Mazās salas piemērs.
Diemžēl arī Liepu salā lakstaugu stāvā jau konstatētas laukumveida platības, kur tipiskās meža zemsedzes vairs nav, tāpat daļa ligzdu koku ir ar skrajiem vainagiem, kas norāda uz to stāvokļa pasliktināšanos. Kolonijas traucēšana ligzdošanas laikā palīdzētu novērst tās palielināšanos un risku, ka arī Liepu salā esošās mežaudzes ies bojā. Jūraskraukļi apdzīvo aizvien jaunus salas kokus, radot risku, ka tiks iznīcinātas dabas liegumā esošās dabas vērtības. Liegumā apzināti Eiropas Savienības (ES) nozīmes meža biotopi - veci vai dabiski boreāli meži, staignāju meži un veci, jaukti platlapju meži.
Jūraskraukļu populācijas gan Latvijā, gan Eiropā šobrīd ir stabilas un tām nedraud izzušana. Latvijā kopumā ir novērtēti 2 634 – 3 106 ligzdojoši pāri, kas ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ jūraskraukļu ieguve un traucēšana, lai aizsargātu faunu un floru, ir pieļaujama.
Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis, bet to apmešanās vietā putnu izdalīto skābju dēļ iet bojā apkārtnes koki. Lielā Baltezera salas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, dabas liegums, Natura 2000 teritorija, līdz ar to lēmumiem par dabas vērtību un kormorānu kolonijas atrašanos tajās ir jābūt rūpīgi izsvērtiem un vērstiem uz to, ka aizsardzības prioritāte tiek ievērota. Šajā gadījumā aizsardzības prioritāte ir meža biotopi.
Kormorāni ir melni, liela izmēra putni, to ķermenis var nedaudz pārsniegt vienu metru, bet spārnu plētums pat 120-160 cm. Putniem raksturīgs dzeltens plankums pazodē, salīdzinoši gara aste un riesta laikā arī balti laukumi uz augšstilbiem. No zariem un ūdensaugiem vīto ligzdu tie veido uz klintīm vai kokiem jūras, ezeru vai upju krastos, bet barojas jūrā, upēs, to grīvās un nesmādē arī saldūdeņos mītošās sugas. Barības meklējumos, putni spēj ienirt dziļi ūdenī pat uz 30 sekundēm un atšķirībā no vairuma putnu spēj grozīt acis, kad seko medījumam.
Vēsturiski kormorāns ir Latvijas faunas pārstāvis, kas līdzīgi kā citur Eiropā senāk ticis iznīcināts. Līdz 20. Gadsimta 80. gadu beigām kormorāns jeb jūras krauklis Latvijas teritorijā bija reti sastopams, taču, pateicoties ieviestajiem aizsardzības pasākumiem, no tā laika to skaits strauji pieaudzis un šobrīd pārsniedz 3 000 indivīdus. Tie ir izveidojuši vismaz 20 ligzdošanas kolonijas lielajos ezeros, tostarp lielajos piekrastes un citos ezeros, kā arī šo ezeru apkārtnē.
