"Tiek izdzēsta daļa vēstures!" par Stūra mājas iespējamu pārdošanu izsakās pēdējais tur ieslodzītais
Viestura ordeņa kavaliera, nacionālās pretošanās kustības biedra Leo Hiršsona dzīve ir piemērs tam, kādam jābūt Latvijas patriotam šajos neskaidrajos laikos. Vienlaikus viņš ir pēdējais no ieslodzītajiem, kurš dzīvs pameta čekas pagrabus.
Šonedēļ kārtējo reizi aktualizējies stāsts par pārdošanai jau vairākas reizes iepriekš "nolemto" Stūra māju Brīvības ielā 61, Rīgā.
Šāds plāns tapis, jo nav izdevies atrast nomnieku vietai, kurā izvietota Okupācijas muzeja izstāde "Čekas vēsture Latvijā".
Okupācijas muzejs jau paudis, ka ļoti šaubās, vai cits īpašnieks tērēs naudu nedrošo pagraba pārsegumu remontam un ugunsdrošības sistēmas instalācijai.
Bez šī, savukārt, muzejs darbu turpināt nevar.
Stūra mājai jāpilda sava funkcija
Pretējā pusē ir arguments, ka Stūra nams ir unikāla vieta Eiropā, kurā iespējams iepazīties ar pašu ļaunāko Krievijas pašreizējā režīma priekšteces - PSRS šķautni.
Rīgas centrā ieperinājusies čeka gadu desmitos nomocīja un nogalināja daudzus, jo daudzus padomju režīma oponentus.
Taču dzīvam šo vietu izdevās pamest Leo Hiršsonam - latvietim, kurš lielu daļu savas dzīves veltīja visdažādākajos veidos, tostarp ar ieročiem, cīnoties pret okupantiem Latvijā.
Savu uzvaru - 1990. gada 4. maiju - Leo Hiršsons sagaidīja tieši Stūra mājas pagrabā. Tā bija unikāla vieta, no kuras vērot lielo plaisu rašanos padomju sistēmas pamatos.
“A kas tagad būs?” uzzinot par Latvijas atsvabināšanos no PSRS, tobrīd kamerā ieslodzītajam Leo nedroši jautāja kāds no sargiem.
“Es viņam prasīju: tu kādu esi spīdzinājis, nagus vilcis nost? Nē, viņš man saka. Esot tikai sargājis. Nu, tad neuztraucies, es atcirtu,” tās dienas sarunu atstāsta Leo. Viņš pats no čekas gan iznāca ārā tikai 16. maijā un pa ceļam noraudzījās uz tukšām kamerām, saprotot, ka izsoļo kā pēdējais.
Par valdības ieceri Stūra māju pārdot Leo saka: "Tā tiek izdzēsta daļa vēstures! Muzejam ir jāpaliek kā vietai, kas pilda savu funkciju - nes vēsturi un māca par to, ko reiz pastrādāja PSRS režīms. Ir tik daudz iespēju sakārtot, lai muzejam šeit ir iespēja palikt. Valstij ir jāatrod veids, kā to nodrošināt."
Hiršsona viedokli pauž arī liela daļa sabiedrības, norādot, ka dzīvojam laikā, kad būtu nepiedodami pašiem izdzēst no eksistences vietu, kas atgādina un māca par būtisku, sāpīgu valsts vēstures nodaļu.
Valdība uzklausīs Kultūras ministrijas redzējumu
Valdība šodien iepazīsies ar Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā piedāvāti divi scenāriji turpmākajai rīcībai "Stūra mājas" ekspozīcijas saglabāšanai, liecina valdības darba kārtība.
Pirmais scenārijs paredz īpašuma virzīšanu atsavināšanai, vienlaikus turpinot ilgtermiņa nomas attiecības ar Latvijas okupācijas muzeju.
Ministru kabineta protokollēmuma projektā KM aicina valdību atbalstīt šo risinājuma variantu. Valsts īpašumu apsaimniekotāji savulaik jau bija meklējuši iespējas ēkai piesaistīt privātos investorus, taču nesekmīgi.
Otrais scenārijs noteiktu, ka ēka paliek VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īpašumā, taču valdībai ir jāatrod līdzekļi, lai nodrošinātu ēkas vai tās daļas, kur patlaban atrodas muzeja ekspozīcija, tālāku ekspluatāciju.
KM kā par muzeju nozari atbildīgajai valsts pārvaldes iestādei ir svarīgi, lai arī turpmāk "Stūra mājā" atrastos Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) izveidotā ekspozīcija un "Stūra mājā" tiktu saglabātas ilgtermiņa nomas attiecības ar LOM, uzsvērts ministrijas ziņojumā.
Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi līdzīgu, ar Valsts drošības komitejas (VDK) mantojumu saistītu ēku apsaimniekošanā, KM secinājusi, ka katra no valstīm ir izvēlējusies savu pieeju. Lietuvā bijušajā VDK ēkā Viļņā ir iekārtots Genocīda un pretošanās izpētes centrs un Lietuvas okupācijas un brīvības cīņu muzejs. Savukārt Igaunijā bijušā VDK ēka Tallinā ir privātīpašums. Ēkas augšējos stāvos ir dzīvokļi un biroji, pagrabstāvā - VDK cietuma kameru ekspozīcija, kas ir Okupācijas un brīvības muzeja "VABAMU" struktūra.
Bīstamību novēršanai vajag 400 000 eiro
"Stūra mājas" kopējā platība saskaņā ar VNĪ sniegto informāciju ir 8552 kvadrātmetri (m2). Ēkas daļā - 690 m2 jeb 8% pagrabstāva un pirmā stāva - kas ar KM rīkojumu atzīta par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu, izstāžu ekspozīciju iekārtojis un apmeklētājus uzņem LOM. Pārējā ēkas daļa - 92% - netiek izmantota, atrodas avārijas stāvoklī un tās rekonstrukcijai ir nepieciešami vismaz 21,14 miljoni eiro.
LOM ekspozīcija "Stūra mājā" par čekas vēsturi Latvijā izveidota 2014. gadā. Tās atrašanās vēsturisko notikumu vietā "ir nepārprotams vēstījums par Latvijas vēstures traģiskajiem notikumiem, ko nedrīkst aizmirst un kas ir atgādinājums ikvienam par totalitārā režīma nodarīto ļaunumu un postu," informatīvajā ziņojumā uzsver KM.
Jau ziņots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konstatētā bīstamība Tetera namā jānovērš līdz 2024. gada 7. maijam. Šo darbu īstenošanai nepieciešami vismaz 400 000 eiro. Bīstamība saistīta ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.
Finansējums ļautu savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, kā arī aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās. Savukārt pilnvērtīgai ēkas ekspluatācijai un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai ir nepieciešami vismaz 14 miljoni eiro, kas nodrošinās tās pilnvērtīgu atjaunošanu un dzīvības atgriešanu tajā.
