Gara rinda uz demokrātijas cirku - ko es redzēju un dzirdēju Putina ievēlēšanā Rīgā

Agrā svētdienas rītā dodoties uz laukumu pretī Kongresu namam, nebija skaidrs, ko tur varētu sagaidīt.

Pirms tam medijos izskanēja, ka Valsts policija (VP), Valsts robežsardze (VR) un drošības dienesti gatavojas, ka tiek pieļautas provokācijas.

Blakus vēstniecībai jau pirms 10:00 bija izveidojusies neliela rinda ar pensijas vecuma ļaudīm, kurus no pretī esošajiem protestētājiem šķīra metāla žogs, trīs robežsargu mikroautobusi un brauktuve, kuru likumsargs cītīgi nevienam neļāva šķērsot ar svilpes palīdzību.

Nešpetnā "diversanta" bēgšana

Līdzīga rinda uz agresorvalsts vēstniecību veidojās arī no Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja puses.

VP un Rīgas pašvaldības policija (RPP) kuplā skaitā novēroja procesu kā vienā, tā otrā ielas pusē, taču rīts aizritēja mierīgi.

Nelielu brēku gan sacēla kāds ar viedtālruni bruņots, ūsains kungs gados. Vīrietis piesteidzās pie kāda Ukrainas atbalstītāja, izteica ko aizskarošu un metās bēgt, rokas žiperīgi vicinot gar sāniem.

Aizskartais ilgāku laiku skaidroja likumsargam, kas noticis, taču nešpetno "diversantu" visu to laiku varēja novērot, mundri bēgam projām centra virzienā. Pat no mugurpuses bija skaidrs, ka kungs ir ļoti lepns par paveikto. Nebija skaidrs, vai policija viņu kādā brīdī saķēra.

Ap 10:00 arī sākās pret Putinu noskaņoto aktīvistu rosīšanās, rindā uz Putina ievēlēšanu stāvošajiem atskaņoja Latvijas, tad Ukrainas valsts himnas.

Nevarētu teikt, ka rinda uz vēstniecību bija ievērojama, taču sanākušie vispirms pakļāva sevi kam ekstrēmam - robežsargu veiktajai dokumentu pārbaudei.

No 1001 cilvēkiem 24 personām, kā izrādījās, bija beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš un, lai nu kas, bet viņi tiešām nevarēs teikt, ka Krievijas prezidenta "vēlēšanas" ir noritējušas bez pārsteigumiem, jo valsti nu nāksies pamest.

Vēlētājiem zem kājām izlej "ukraiņu asinis"

Kādā brīdī tuvu vēlētājiem pamanījās pielavīties kāds vīrietis ar lielu spaini. Ilgi nevilcinoties viņš tā saturu iztukšoja tur, kur savus soļus sper rindā stāvošie.

Uz spaiņa bija rakstīts "ukraiņu asinis", bet saturs, vismaz spriežot pēc smaržas, bija kečups - ļoti daudz kečupa.

Pēcāk vīrietis, saglabājot mieru, devās aprunāties ar policiju, kura viņam paskaidroja, ka tā nedrīkst darīt. 

Ja kečupa pleķis būtu lielāks, visticamāk, "vēlētājiem" tajā nebūtu iespējams neiekāpt un vēstniecības personālam būtu jādomā, kā noslaucīt simboliskajās "asinīs" aptraipītās atnācēju kājas, lai šīs pēdas neved līdz pat "vēlēšanu" urnai.

Vispār interesantu performanču un iespēju izpausties pretī vēstniecībai netrūka - bija arī pakārta Putina lelle, kuru ik pa laikam kāds dauzīja ar koka mietu.

Kādā brīdī vēlētājiem piebiedrojās koši saģērbts pāris. Kundzei bija ādas vai ādas imitācijas bikses, bet kungam - aizsmēķēta cigarete rokās. Tā viņi abi stāvēja rindā, tieši pie Satversmes tiesas nama un Krievijas vēstniecības.

Ik pa laikam gadījās aizdomāties - nez kā tad "uzticamos" vēlētājus sagaida vēstniecības telpās? Vai blakus "vēlēšanu" urnai ir pelnu trauks? Vai atļauj nopīpēt līdz galam?

Galu galā ziņās stāstīja, ka Krievijā atsevišķos iecirkņos pat izsniegta glāzīte ar degvīnu.

Navaļnija atbalstītāju rinda uz "demokrātijas cirku"

Ap 12:00 pretī Krievijas vēstniecībai sāka pulcēties ievērojams skaits gados jaunāku krievu valodā runājošu cilvēku. Līdzi tiem bija plakāti un balti-zili-baltie karogi, kurus krievu Putina kritiķi pasniedz par "nākotnes Krievijas" simbolu.

Kādu laiku šie ļaudis teica uzrunas, šaustot Krievijas ārpolitiku un Kremlī ieaugušo Vladimira Putina režīmu.

Divējādas emocijas radīja nesen cietumā bojā gājušā, nonāvētā Alekseja Navaļnija runu atskaņošana pa skaļruni.

Ņemot vērā to, par ko faktiski kļuvusi opozīcija Krievijā, ir grūti neuztvert šo kā cerības atbalsi gan labā, gan sliktā nozīmē.

Pēc Navaļnija nāves un īpaši jau, tuvojoties Putina ievēlēšanas noslēgumam, ļoti aktuāls kļuvis jautājums par to, kurš nu būs Krievijas opozīcijas līderis.

Par šādu nodomu paziņojusi ir Navaļnija sieva Jūlija Navaļnaja. Un te nu jāizsakās par kārtējo akciju, kuru Navaļnija sekotāji apņēmās realizēt, cīnoties pret Putinu - tā saucamā "balsošana pēcpusdienā".

Ideja bija šāda - visiem, kuri neatbalsta Putina Krieviju, jāsavācas vēlēt tieši 17. marta pēcpusdienā, lai sev un pasaulei demonstrētu to, cik patiesībā daudz ir tādu Krievijas pilsoņu, kuri ir pret Putinu.

Šādā veidā rinda palika ap 150 metrus gara, taču jāteic, ka nezinātājam no malas tas tik un tā izskatījās pēc milzīgas vēlētāju aktivitātes Krievijas "vēlēšanās". Klātienē šai Navaļnija atbalstītāju rindas daļai nebija absolūti nekādu īpašu pazīmju, kas to atšķirtu, izceltu.

Un iznākumu pēcāk varēja manīt arī sociālajos tīklos, kur ne viens vien lietotājs pauda izbrīnu, ka rinda uz šo "demokrātijas" cirku ir tik gara.

Varbūt esmu par dumju, lai līdz galam saprastu šīs Navaļnija atbalstītāju idejas jēgu, taču no malas notiekošais atgādināja epizodi no leģendārās 1999. gada Troja Dafija filmas "Bondokas svētie" ("The Boondock Saints)".

Ģeniālais, noslēpumainais, ekstravagantais Vilema Defo atveidotais detektīvs filmā nāca klajā ar komplicētu plānu - iekļūt gangsteru midzenī, pārģērbjoties par prostitūtu un piedāvājot orālo seksu, bet realitātē, ne mazāk kā notvert blēžus, gribēja arī vienkārši pārģērbties par prostitūtu un piedāvāt orālo seksu.

Tāpat kā savulaik Navaļnija ierosinātajai idejai par "gudro balsošanu", ir grūti noticēt, ka šādas metodes dos rezultātu.

Ja šīs "vēlēšanas" jau tā starptautiski tiek dēvētas par izrādi, tad šāda radoša, performatīva opozīcijas iesaiste no malas šķiet nevis kā nopietna pretdarbība, bet gan viena no šī notikuma šķautnēm.

Opozicionāru rindas daļā vienam jaunam vīrietim bija plakāts, domājams, ar mērķi atšķirties no Putina vēlētājiem.

Taču plakāta vēstījums bija: "Lai visi bērni zina - granātas [granātāboli?], tie ir augļi." Šādu pārgudru, samezglotu un puslīdz šifrētu vēstījumu un izpausmju krievijas opozicionāru aktivitātēs netrūkst.

Un īpaši vāji šāda Rietumos dzīvojošu krievu opozicionāru aktivitāte izskatās, ja salīdzina ar to, ko Krievijas pilsoņi šajās trīs "vēlēšanu" dienās sarīkoja pašā Krievijā.

Televīzijā kāda jauna meitene pie "vēlēšanu" iecirkņa kādā Eiropas valstī pauda, ka piedalās, jo neieredz Putinu, bet jūt, ka "kaut kas esot jādara".

Tikmēr, piemēram, kāda pensionāre uz iecirkni Permā (Krievijas Eiropas daļas austrumi) atnāca ar petardi un uzspridzināja to tualetē, izraisot "vēlēšanu procesa" pārtraukumu un paniku. Vietējie mediji ziņoja, ka sievietei sprādziena rezultātā tika atrauta roka.

Ir arī neskaitāmi video, kuros redzams, ka Krievijas pilsoņi, neskatoties uz armijnieku un policistu klātbūtni, dedzina, aplej un visādi citādi iznīcina "vēlēšanu" urnas.

Jāuzsver, ka šis viss notiek Krievijā, kur cilvēki šādā veidā reāli riskē ar savu nākotni, kamēr Latvijā bargākā vēstniecībā izvietotā "vēlēšanu" iecirkņa reakcija, kā noprotams, varētu būt neizsniegt acīmredzamajam Putina opozicionāram biļetenu.

Tad uznāca lietus

Kā vēlētāju, tā protestētāju skaits sāka sarukt ap 14:00, kad Rīgā kā ar tādu savu protesta akciju ieradās māte daba - apmācās debesis un sāka līt lietus.

Tīri emocionāli šķita, ka šāda mazgāšana Ukrainas neatkarības ielai, pa kuru visu dienu bradāja Krievijas "vēlētāju" zābaki, bija nepieciešama.

Varbūt no ietves tika arī noskalots izgāztais kečups un performances autoram nebija tas jāsakopj paša spēkiem.

Dienas noslēgumā noskaidrojās, ka šogad Putins sevi ievēlējis ar vēl lielāku pārsvaru nekā 2018. gadā - Kremļa oficiālie dati vēsta, ka viņu esot atbalstījuši 87% ar kapeikām vēlētāju.