Kaislības sit augstu vilni: notiek Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas

Uz rektora amatu ar gandrīz 12 000 eiro lielu mēnešalgu kandidē divi pretendenti, kuri šoruden tika izraudzīti no 24 cilvēkiem, kuri starptautiskajā konkursā pieteicās uz šo posteni: līdzšinējā rektora Indriķa Muižnieka padomniece, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa un šīs pašas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš.

Starp mākslīgo intelektu un biznesu

Jauno rektoru izvēlēsies 200 LU Satversmes sapulces delegāti – 130 akadēmiskās vides pārstāvji, 20 LU tehniskie darbinieki un 50 studenti. Lai viņus noskaņotu par labu sev, abi rektora kandidāti pēdējos divus mēnešus piedalījās spraigā priekšvēlēšanu cīņā, kurā prezentēja savu redzējumu par LU tālāko attīstību.

Signe Bāliņa ir bijusi īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās un daudzus gadus vadījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju. Savukārt Gundars Bērziņš no 2019. līdz 2021.gadam bijis padomes priekšsēdētājs farmācijas gigantā “Olainfarm” un šobrīd darbojas Rīgas Ekonomikas augstskolas nodibinājuma valdē un arī nodibinājumā “Latvijas Formula 2050”, kas cenšas meklēt Latvijas attīstības stratēģiju.

Ja Signe Bāliņa sola LU ieviest lielāku digitalizāciju, mākslīgā intelekta ieviešanu, jaunu IT sistēmu visā universitātē, tad Gundars Bērziņš lielāku uzsvaru liek uz sadarbību ar biznesu, kas nestu pieredzi, jaunas zināšanas un naudu.

Rektora izaicinājumi

Jaunajam LU rektoram būs vairāki izaicinājumi. Daudzus gadus esam dzirdējuši, ka LU mēģinās iekļūt 500 pasaules labāko universitāšu sarakstā, bet tā tas līdz šim nav noticis. Tagad mums jāpanāk igauņi, jo Tartu universitāte šajā sarakstā jau ir iekļuvusi.

Tāpat jāturpina līdzšinējā rektora Indriķa Muižnieka laikā uzsāktā īpašumu un zemju izpārdošana, lai iegūtu naudu jauno ēku būvēšanai Torņakalnā. Sākta arī strukturālā reforma, kuras mērķis ir līdzšinējo 13 fakultāšu vietā izveidos piecas.

Gundars Bērziņš teic: „Mēs esam jauna ceļa sākumā. Šis jaunais ceļš mums ir ejams kopā, un tikai kopā mēs veidosim panākumiem bagātu Latvijas Universitāti, mums un visai sabiedrībai. Strādāsim kopā Latvijas nākotnei!”

Savukārt Signe Bāliņa pārliecināti sacīja: „Mana pieredze ļauj justies pārliecinoši, ka spēju stāvēt par Latvijas Universitāti, ja esat aiz manis. Ir lietas, ko varam izdarīt tikai kopā. Universitātes misija ir kalpot zinātnei un tēvzemei, un rektoram ir jākalpo universitātei. Esmu tam gatava!”

Vai sagaidīsim „baltus dūmus”?

Tikmēr sociālajos tīklos izskan bažas, ka rektora vēlēšanas var nevainagoties panākumiem. Latvijas Industrijas attīstības konfederāciju prezidents Normunds Bergs mikroblogošanas vietnē „X” ierakstījis:
 
„Dzirdēju, ka notiekot aģitācija balsot PRET abiem kandidātiem. Izglītības un zinātnes ļaudis - NENODARIET TO SEV! Izgāztas rektora vēlēšanas nemaz nav vajadzīgas jau tā iedragātajai LU reputācijai. Abi kandidāti ir pavisam cienījami. Izvēlaties, lūdzu vienu.”

Uz to profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs atbildējis: „Mana nav bažu - es ticu LU Satversmes sapulces kolektīvajam saprātam. Gaidiet „baltus dūmus” virs Raiņa 19 rīt uz pēcpusdienu!”

Izskanējušas baumas, ka šīs vēlēšanas daži vēlas izgāzt, jo uz rektora amatu pretendē kāds trešais kandidāts, arī no LU akadēmiskās saimes.

Jāteic, ka arī iepriekšējas LU rektora vēlēšanas pirms četriem gadiem, kad tika ievēlēts Indriķis Muižnieks arī nenotika bez skandāliem un tika apšaubīts to godīgums. Vēlēšanu noteikumi paredz, ka uzvarētājam jāsaņem vairāk nekā puse no sapulces dalībnieku balsīm. Toreiz ne Indriķis Muižnieks, ne otrs kandidāts - profesors Gundars Bērziņš šādu pārsvaru neieguva. Tomēr vairāk balsu bija Indriķim Muižniekam, kurš tika pasludināts par rektora amata ieguvēju. Kad daļa mācībspēku iebilda, notika atkārtots balsojums tikai par Indriķi Muižnieku, kurš uzvarēja. Pēc tam valdība Indriķi Muižnieku amatā neapstiprināja, jo Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā rektora vēlēšanās tika pārkāpta likumos noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Indriķis Muižnieks šo lēmumu apstrīdēja tiesā, kurā uzvarēja.

Vēl neoficiāli izskanējusi versija - ja vēlēšanās neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu skaitu, tad Indriķis Muižnieks varētu amatu uz laiku saglabāt.

Tāpat pirms četriem gadiem izskanēja pārmetumi, ka LU Studentu padomes vadība esot pārāk uzstājīgi e-pastos aģitējusi par Indriķa Muižnieka kandidatūru, bet tā kā vēlēšanas bija aizklātas, tad nevarēja gūt pierādījumus, ka šāda aģitācija būtu ietekmējusi vēlēšanu rezultātus. Tagad pēc vairāku nedēļu garām diskusijām un apspriedēm, LU Studentu padomes augstskolas Satversmes sapulces delegāti ir vienojušies atbalstīt profesori Signi Bāliņu.