Carnikavā iedzīvotāju daudz, taču pasts ir nerentabls. Kādi ir "Latvijas pasta" plāni?

Patlaban "Latvijas pastam" visas valsts teritorijā ir 176 pasta nodaļas, no kurām iecerēts saglabāt tikai 71. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tas ļaus ieekonomēt līdzekļus, jo vairums nelielo pasta nodaļu nav rentablas: tādus tradicionālos pasta pakalpojumus kā vēstuļu sūtīšana izmanto arvien mazāk klientu, tādēļ pamazām šīs nodaļas kļūst par tādām kā saimniecības preču tirgotājām, kas īsti nav "Latvijas pasta" profils.

Pastnieks nodaļas vietā

Lai arī tajās apdzīvotajās vietās, kur bija iecerēts slēgt pasta nodaļas, vietējie iedzīvotāji pret to iebilda, nevar noliegt, ka sava loģika "Latvijas pasta" lēmumā ir. 176 pasta nodaļas - tā ir diezgan liela greznība, ja zinām, ka, piemēram, Igaunijā ir tikai 56 pasta nodaļas, bet Lietuvā, kur iedzīvotāju skaits par apmēram miljonu lielāks nekā Latvijā, ir 171 nodaļa. Milzīgajā Zviedrijā - 195. Bet tādās valstīs kā Dānija un Nīderlande to nav vispār, savukārt Vācijā ir tikai divas. Kā tad šajās valstīs tiek nodrošināti pasta pakalpojumi? Iespējas ir dažādas: sākot ar pastnieka izsaukšanu uz mājām (šo risinājumu piedāvā arī "Latvijas pasts") un beidzot ar pasta automātiem.

"Latvijas pasta" vadība uzsver, ka nerentablo nodaļu zaudējumi svārstās no dažiem tūkstošiem līdz desmitiem tūkstošu eiro gadā. "Mums ir jāskatās arī nākotnē un daudzās vietās mēs redzam, ka pasta pakalpojumu izmantotāju skaits samazinās," saka "Latvijas pasta" valdes loceklis Jānis Kūliņš, kurš atbild par biznesa attīstību. Iedzīvotāju skaita mazināšanās nav vienīgais faktors, kas daļu pasta nodaļu padara nerentablas. Piemēram, Carnikavā iedzīvotāju netrūkst, taču pasta nodaļa ir nerentabla, jo acīmredzot daļa cilvēku pasta pakalpojumus izmanto netālajos Ādažos vai Rīgā, kur strādā.

Samazinās arī tradicionālie pasta pakalpojumi kopumā. Piemēram, vēstuļu sūtīšanas apjomi krītas par 8 -13 procentiem gadā. Abonētās preses piegāde - par desmit procentiem gadā. Papildus problēmas rada arī e-komercijas tranzīta apjoma samazināšanās, jo "Latvijas pasts" vairs nesūta pakas uz Krieviju un Baltkrieviju. Tas viss samazina uzņēmuma ienākumus un, lai šādos apstākļos saglabātu visas esošās nodaļas, papildus būtu vajadzīgi aptuveni četri miljoni eiro, nerēķinot telpu remontus, darbinieku algu paaugstināšanu un tamlīdzīgus izdevumus.

Nodaļu slēgšana ļautu ieekonomēt uz telpu īres un uzturēšanas, kā arī uz nodaļas vadītāja un operatora algu rēķina. Taču vieta tukša nepaliktu, jo pastnieks kā tāds nekur nepazudīs - to varēs izsaukt uz mājām. "Katram pastniekam ir savs maršruts un viņš ikvienu klientu var apmeklēt šī maršruta ietvaros. Un pie pastnieka var saņemt visus tos pašus pakalpojumus, ko pasta nodaļā. Nekur nepazudīs arī tāds pakalpojums kā pensiju piegāde, tāpat arī rēķinu apmaksa - arī tos varēs samaksāt pie pastnieka, kurš atbrauks uz mājām," skaidro Kūliņš.

Nelaikā izziņotais plāns

Minētais pasta nodaļu optimizācijas plāns ir diezgan loģisks, turklāt jāņem vērā, ka nākotnē "Latvijas pastam" arvien lielāku konkurenci var sastādīt citi pasta pakalpojumu sniedzēji, tā padarot tos vēl pieejamākus. Taču par to mazliet vēlāk. Atgriežoties pie plāna, "Latvijas pastam" nepaveicās tajā ziņā, ka savas ieceres uzņēmums publiskoja diezgan nepiemērotā brīdī - īsi pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja par plāniem slēgt vai apvienot virkni mazo lauku skolu. Skolas slēdz, pasta nodaļas aizver, lauki tagad tiek pilnībā iznīdēti - apmēram tāda bija daļas sabiedrības reakcija.

It kā ar to būtu par maz, parādījās arī ziņas par balli, ko "Latvijas pasts" sarīkojis 830 darbiniekiem, par to iztērējot 167 000 eiro. No vienas puses, var saprast "Latvijas pasta" argumentāciju - vai tad tiešām labākie pastnieki nav pelnījuši reizi gadā paballēties? No otras puses - par šiem 167 000 eiro varētu uzturēt vairākas pasta nodaļas, turklāt ballīšu rīkošana par valsts uzņēmuma līdzekļiem vispār ir diezgan slidena lieta. Piemēram, cita valsts akciju sabiedrība - "Latvijas Valsts meži" - tieši šī apsvēruma dēļ saviem darbiniekiem nerīko lielas kopīgas balles uz uzņēmuma rēķina. Izskanējuši pārmetumi arī par pārāk uzpūsto pasākuma tāmi, taču, sīkāk papētot tēriņu atšifrējumu, jāsecina, ka tas īpaši neatšķiras no citām tāda līmeņa vidusmēra ballītēm. Katrā ziņā šai ballītei vēriena ziņā ir tālu līdz 2019. gadā notikušajam "Latvijas dzelzceļa" darbinieku pasākumam, kur uzstājās "Prāta vētra" - kā runā, šis priekšnesums vien izmaksājis apmēram 50 000 eiro.

25 000 eiro braucieniem uz Šveici

Ar to vien "Latvijas pasta" nedienas nebija galā, jo informatīvo katastrofu vainagoja ziņa par to, ka uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Raimonds Dūda mācību komandējumiem uz Šveici iztērējis 25 000 eiro no "Latvijas pasta" līdzekļiem. Kad satiksmes ministrs Kaspars Briškens vēlējās uzzināt, kas tie tādi par komandējumiem un kāds no tiem labums, tad Dūda un padomes loceklis Ivars Blumbergs pēkšņi paziņoja, ka viņu komunikācija ar ministriju nonākusi strupceļā un tādos apstākļos viņi neredz iespēju turpināt darbu, tādēļ atkāpjas no amata.

Atklāts gan paliek jautājums, vai "Latvijas pasts" jelkad atgūs šos 25 000 eiro. Lai kādas zinības Dūda būtu uz "Latvijas pasta" rēķina smēlies Šveicē, ir skaidrs, ka uzņēmuma labā tās diez vai vairs tiks izmantotas. Tādēļ būtu tikai loģiski, ja "Latvijas pasts" panāktu vienošanos par šīs naudas atmaksu, taču uzņēmuma pārstāvji norāda, ka to varētu darīt tikai Satiksmes ministrija kā valsts kapitāldaļu turētājs. Savukārt Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa, kurai jauns.lv nosūtīja jautājumus, vai un kā ministrija ir iecerējusi panākt šo līdzekļu atgūšanu no Dūdas, tā arī uz tiem neko neatbildēja. Pēc visa spriežot, šos 25 000 eiro valsts var ierakstīt skurstenī...

Un tad atnāca ministrs...

Pēc satiksmes ministra iejaukšanās amatus ne tikai zaudēja divi "Latvijas pasta" padomes locekļi, bet arī tika apturēts iecerētais pasta nodaļu slēgšanas plāns. Patlaban situācija ir palikusi karājoties gaisā - nodaļas tātad slēgt nedrīkst, taču arī mīnusos "Latvijas pasts" nedrīkst nonākt.

Kā stāsta Jānis Kūliņš, tagad uzņēmums ministrijai piedāvājis trīs alternatīvas: "Pirmais variants: paliekam pie plāna par 71 pasta nodaļu, taču pirms pārējo samazināšanas panākot vienošanos ar pašvaldībām, kā aizvietot pasta pakalpojumu sniegšanu. To varētu darīt ar vienoto klientu apkalpošanas centru palīdzību vai arī atrast kādus komersantus, ar ko Latvijas pasts varētu sadarboties. Otrais variants: saglabājam visas esošās pasta nodaļas, taču tādā gadījumā mums ir nepieciešams atbalsts no valsts, un mūsu aprēķini rāda, ka tie būtu četri miljoni eiro gadā. "Latvijas pasts" ar saviem pašreizējiem ienākumiem šo starpību nosegt nevar. Trešais variants: sākam no baltas lapas un runājam ar katru pašvaldību, kādā veidā mēs tur varam nodrošināt pasta pakalpojumus - vai nu caur vienoto klientu centru, vai caur komersantu, bet varbūt kādā pašvaldībā tiešām nonākam pie kopsaucēja, ka pasta nodaļa tur nav vajadzīga."

Pelnīt vai pildīt sociālu funkciju?

Cik ilgu laiku prasīs kompromisa meklējumi, varam vien minēt. Taču vēl viena problēma ir tā, ka politiķi īsti nezina, ko viņi grib no "Latvijas pasta" - lai tas pelnītu naudu vai arī pildītu sociālas funkcijas, kā, iebilstot pret pasta nodaļu slēgšanu, ieminējās satiksmes ministrs Kaspars Briškens. Šo skaidrības trūkumu atzīst arī Jānis Kūliņš: "Būtu svarīgi saprast, ko visas iesaistītās puses saprot ar sociālo funkciju pildīšanu. Un vai "Latvijas pastam" kā kapitālsabiedrībai būtu jānodarbojas ar sociālo funkciju? Ja visas puses nolemj, ka tā tam, jābūt, tad jāsaprot, kādi līdzekļi "Latvijas pastam" ir nepieciešami, lai to pildītu. Patlaban mēs tomēr esam valsts kapitālsabiedrība."

Jautāts par to, vai komunikācija ar Satiksmes ministriju līdz šim ir bijusi pietiekama, Kūliņš ir visnotaļ diplomātisks: "Komunikāciju droši vien var uzlabot. Vajadzētu vairāk diskutēt, lai nonāktu pie kopīga redzējuma par Latvijas pasta nākotni. Var jau būt, ka Satiksmes ministrijai ir daudz sasāpējušo jautājumu, kas saistīti ar dzelzceļu, AirBaltic un citām jomām, tādēļ varbūt pasta jautājumi līdz šim nebija priekšplānā."

Tiešāk runāt var atļauties Gusts Muzikants - cilvēks, kurš pats vēl pirms gada strādāja "Latvijas pasta" valdē, bet tagad pārcēlies uz konkurējošā uzņēmuma "Omniva" valdi: "Galvenā problēma ir tā, ka Latvijas valstij kā akcionāram valsts kapitāla sabiedrībās būtu nopietni jāpārdomā, ko tā sagaida no šīm kapitāla sabiedrībām. Ir atsevišķas kapitālsabiedrības, par kurām jau deviņdesmitajos gados tika spriests, ka tās vajadzētu laist biržā, jo uzņēmumi nodarbojas ar tiem biznesa veidiem, ar ko valstij nevajadzētu nodarboties. Ir pagājuši 30 gadi, taču nekas nav mainījies. Tādēļ ir mūžīgā dilemma: no vienas puses, valsts kā akcionārs vēlas, lai uzņēmums strādātu ar peļņu, bet no otras - tiek sagaidīta kaut kādu sociālu funkciju veikšana. Tas ir kaut kāds Frankenšteina modelis, kas nav dzīvotspējīgs, jo ir ļoti grūti pirmdienās, trešdienās un piektdienās domāt, kā pelnīt naudu un celt uzņēmuma vērtību, bet otrdienās un ceturtdienās nodarboties ar sociālām funkcijām. Tā ir grūti izpildāma stratrēģija. Nelaime tā, ka valdība un valsts nav spējusi konsekventi ievērot kādu no stratēģijām. Ja valsts uzskata, ka pastam ir jāpilda sociālas funkcijas, tad varbūt ir jālikvidē valsts akciju sabiedrība un jāuztaisa atsevišķs departaments zem Satiksmes ministrijas, kas strādā nevis pēc biznesa vides noteikumiem, bet klerku vadībā. Bet, ja pieejam kā biznesam, tad uzdevums ir pelnīt naudu, savukārt valsts ar šo nopelnīto naudu rīkojas pēc saviem ieskatiem un pilda sociālās funkcijas."

Igaunijas valsts attiecībā uz sev piederošo uzņēmumu "Omniva" izvēli izdarīja jau pirms laba laika, tādēļ ir interesanti to salīdzināt ar mūsu "Latvijas pastu". Bet par to - nākamajā rakstā.