"Spēlējot jutu, kā mani burtiski dedzina," - gada labākā aktrise Maija Doveika par to, kādus upurus prasa skatuves dzīve

Bet kāda tad ir tā aktieru ikdiena un darba aizkulises? Patiesību par to žurnālam "Kas Jauns" pastāstījušas trīs iemīļotas pašmāju aktrises, no kurām viena - Maija Doveika - aizvadītajā "Spēlmaņu naktī" arī tika godināta kā gada aktrise.

Maija Doveika uzsver: aktieris būtībā nav atšķirīgs no parasta cilvēka, taču profesija prasa spēju izturēt emocionālas svārstības, intensīvu režīmu un lielu pašdisciplīnu. Maija stāsta, ka aktiera darbs ir fiziski un emocionāli ļoti smags. Izrādes nevar atcelt tikai tāpēc, ka kāds saslimis. Viņa pati reiz spēlējusi galveno lomu ar vairāk nekā 38 grādu temperatūru. “Spēlējot jutu, kā mani burtiski dedzina,” viņa atminas. “Bet izrāde ir jāizspēlē.” Tikai pēc tam, mājās izmērot temperatūru, sapratusi, ka ir nopietni slima.

Šādi brīži liek aizdomāties par cilvēka izturības robežām un profesijas prasīgumu. Aktiera darbs mēdz būt tik intensīvs, ka var pārņemt pilnīgi visu laiku un enerģiju. Aktrise norāda – ir viegli nonākt situācijā, kur darbs kļūst par galveno dzīves asi, bet cilvēciskā ikdiena aizslīd otrajā plānā… “Tu vari tik ļoti dzīvot teātra ritmā, ka parastā dzīve sāk izskatīties atstāta novārtā,” skaidro aktrise. Tas neviļus rada bailes no dienas, kad jāatgriežas realitātē, kur vairs nav aplausu un adrenalīna. Tas ir stāsts par profesionālās un personīgās dzīves sadursmi. Aktrise uzsver, ka pastāv divas realitātes – publiskā un privātā. Viena ir skatuve, darbs, intensīvais ritms. Otra – mājas, bērni, ģimene. Šīs pasaules ir jāspēj savienot, un tas ne vienmēr ir vienkārši. No malas aktiera dzīve var šķist skaista, aizraujoša un pilna notikumu. Taču realitātē tā nozīmē darbu vakaros, darbu brīvdienās, bērnus, kas bieži dodas gulēt bez vecākiem, agrus rītus pēc vēliem vakariem, attiecību pārbaudījumus, lielu fizisku un emocionālu slodzi.

Neviens jaunam aktierim nepateiks, ka glamūrs ir tikai maza daļa no šīs profesijas. Ikdiena ir smags darbs, ko nereti nākas pielāgot ģimenei un privātajai dzīvei. Maijai šo līdzsvaru ir izdevies atrast, taču viņa neslēpj – ir kolēģes, kuras, zaudējot darbu teātrī, vēlāk atzinušas, ka tas patiesībā bijis labākais, kas ar viņām varējis notikt, jo citādi viņas, iespējams, nekad nepiedzīvotu ģimenes dzīvi.

Ko par to, kādus upurus prasa skatuves dzīve, saka Maijas kolēģes, lasi žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā, kur netrūkst arī citu interesantu ziņu!